Ēnu ekonomikas īpatsvars pērn Latvijā samazinājās līdz 23,9%

Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka

FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā Latvijā samazinājās par 0,3 procentpunktiem un bija 23,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Viņš norādīja, ka kopš 2016.gada ēnu ekonomika ir augusi un tas nav labs signāls.

"Ja mums nav izdevies būtiski mazināt ēnu ekonomiku laikā, kad ekonomika iet uz augšu, vēl grūtāk to būs izdarīt tagad, kad ekonomika ies uz leju. Prognozēju, ka 2020.-2022.gada rādītāji būs vēl sliktāki nekā pērn," sacīja Sauka. 

Vienlaikus Lietuvā ēnu ekonomikas īpatsvars pērn samazinājies par 0,5 procentpunktiem - līdz 18,2%, bet Igaunijā ēnu ekonomikas īpatsvars sarucis par 2,4 procentpunktiem - līdz 14,3%.

No atsevišķiem ēnu ekonomikas faktoriem 2019.gadā Latvijā aplokšņu algu izmaksas veidoja 22,3%, neuzrādītie ienākumi - 16,6%, savukārt darbinieku neuzrādīšanas īpatsvars sasniedza 10,9%.

Lielākais ēnu ekonomikas īpatsvars pērn bija Rīgā - 24,2%, bet mazākais Latgalē - 18,1%. Savukārt nozaru dalījumā lielākais ēnu ekonomikas īpatsvars bija būvniecībā (33,3%) un vairumtirdzniecībā (26,1%). 

Kopš 2009.gada, kad tiek veikts pētījums, lielākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā tika konstatēts 2010.gadā - 38,1% no IKP, bet mazākais ēnu ekonomikas īpatsvars bija 2016.gadā - 20,7% no IKP, kam sekoja ēnu ekonomikas īpatsvars pieaugums 2017. un 2018.gadā.

Ēnu ekonomikas īpatsvars 2018.gadā Latvijā pieauga par 2,2 procentpunktiem un sasniedza 24,2% no IKP.