Karību jūras pirāti, izbijis FIB izmeklētājs un izmisusi māte. Mīklainos apstākļos pazuduša igauņu burātāja stāsts

Kad burātājs pazuda Karību jūras ūdeņos, viņa meklējumos iesaistījās visa pasaule. Pirmā viņu meklēja ASV krasta apsardze. Vēlāk viņa meklējumos tika iesaistītas Kolumbijas varas iestādes, taču, tā kā netika atrasts ne pats burātājs, ne jebkādas jahtas pēdas, aktīvā meklēšana tika pārtraukta.

Ģimene joprojām cer uz brīnumu

Jo īpaši smags šis gads ir bijis burātāja mammai. Šī gada laikā ne diena nav pagājusi, kad Andreasa māte nedomātu par dēlu. Domās Leila Sipsakass ir izstaigājusi tūkstošiem kilometru, uzdodot sev jautājumu, kur gan palicis viņas dēls.

"Mēs zinām tikai to, kas ir zināms jau no paša sākuma – vairs nekādas informācijas nav. Es nezinu, cik daudz ar šo lietu nodarbojas likumsargi," sarūgtināta ir Leila.

Bēdu sagrautā māte izstāstīja, ka šis gads ir bijis ļoti smags. Viņa mēģinājusi sāpes remdēt darbā, bet no tā vieglāk nav kļuvis. Māte vēl arvien gaida dēlu. Viņa joprojām cer uz brīnumu.

Sipsakasu ģimene gada laikā ir centusies noskaidrot, kas notika ar Andreasu. Māte saprot, ka jūra ir bezgalīgi liela, bet, viņasprāt, cilvēks nevar tā pazust bez pēdām.

"Ir jābūt kādām zīmēm vai jahtas atliekām, bet nav nekā," spriež māte.

Andreasu meklēja. Neilgu laiku pēc igauņa mistiskās pazušanas likumsargiem viņa meklēšanā brīvprātīgi sāka palīdzēt speciālais aģents Glens Tatls, kurš uzskatīja, ka Andreass Sipsakass ir dzīvs. Tiesa šobrīd viņš no redzesloka ir pazudis.

Ģimene, kurai ir svarīgs katrs informācijas avots, nolēma ar šo izmeklētāju nesadarboties.

"Viņš ir svešs, mēs viņu neuztveram nopietni. Viņš neraisīja uzticību," stāsta māte.

Taču no meklēšanas vīrieti tas neatturēja.

"Neviens viņu tagad nemeklē, izņemot mūs," sacīja Glens, kurš 70 gadu vecumā nelīdzinās nevienam pensionāram. Līdz 2000. gadam viņš bija ASV Federālā izmeklēšanas biroja aģents. "Es biju iesaistīts cīņā pret organizēto noziedzību un narkotikām," viņš stāsta.

Sīkāk par savu iepriekšējo darbu viņš nerunāja, taču piekrita dalīties pazudušā igauņa meklēšanā. Lai šo mistēriju atrisināru, Glens pulcēja veselu komandu.

"Mums ir meteorologs, kurš izslēdza variantu par vētru, kā arī datu apstrādātāji un cilvēki, kuri zina šo vietu iezīmes. Ir vēl viena persona, kuru es sauktu par izmeklētāju," viņš stāstīja.

Pirmā teorija: jahta dreifēja līdz pat krastam

Pirmais variants, ko pieļāva bijušais FIB izmeklētājs bija jahtas dreifēšana līdz krastam. Viņa plānos bija vienoties ar ASV krasta apsardzi par meklējumiem ar helikopteru. Tas palīdzētu pārredzēt mazās un neapdzīvotās Karību jūras salas. "Labākais variants būtu, ja viņš ar savu jahtu vai kādu glābšanas laivu dreifētu līdz krastam," sacīja Glens. Diemžēl arī gadu pēc pazušanas šī teorija nav apstiprinājusies.

Otrā teorija: Karību jūras pirāti

Daudz sliktāks variants ir tikšanās ar pirātiem. Ja viņi uzbrūk, viņi uzbrūk peļņas nolūkos. 

"Viņi ierodas jaudīgās zvejas laivās un uzbrūk vientuļajiem jūrniekiem. Tas notiek diezgan bieži, jo šo jūras daļu tagad neviens neaizsargā. Ja jūs atrodaties šajā vietā, ņemiet vērā, ka esat viens," skaidroja Glens.

Pēdējo 19 gadu laikā šādi gadījumi ir notikuši vairākkārt.

"2007. gadā Floridā tika nolaupīts katamarāns. Man izdevās noskaidrot, ka viņi devušies uz Kubu. Rezultātā šos pirātus izdevās aizturēt uz zagta kuģa," atceras bijušais FIB aģents.

Glens stāstīja, ka sācis interesēties par igauņa pazušanu brīvprātīgās apvienības "Seven Seas Cruising" dēļ. Tā ir uzbūvējusi augstas frekvences radiostaciju, ar kuru jūrnieki, kas ceļo Karību jūras reģionā un citur, var sazināties un vajadzības gadījumā lūgt palīdzību.

Ģimene sarakstījās ar Andreasa draugu sērfotāju, kurš labi pārzina rajonu, kurā pazuda Andreass.

"Neviens cilvēks nespēj noticēt, ka cilvēks var vienkārši tā pazust," saka māte.

Ir zināms, ka Andreasa pazušanas vieta ir bīstama – tur bieži ir vētras, un tāpat tur ir pilns ar mūsdienu pirātu ātrumlaivām, kas meklē upurus. Tā kā Andreass burāšanā bija tikai iesācējs, viņa māte neizslēdz arī iespēju, ka noticis nelaimes gadījums.

"Viņš jau kopš bērnības mīlēja ūdens sportu, viņš pat devās ar kajakiem ārpus Igaunijas," stāsta māte.

Jūra vienmēr Andreasu ir vilinājusi. Kaislība pret burāšanu bija tik liela, ka savā pēdējā ceļojumā – pa Karību jūru – viņš devās, nesakot nevienam iepriekš par to ne vārda. Par savu došanos ceļā paziņoja internetā.

Māte atzīstas, ka tad stingri dēlam teikusi, ka tā ir neprātīga ideja, tomēr saprata, ka katram ir savs aicinājums. Māte vienmēr sazinājusies ar dēlu, gaidījusi ziņas, sekojusi, kad viņš nokļuvis līdz ostai.

Pēdējo reizi abi sazinājās 2019. gada 6. jūnijā, kad Andreass atsūtījis īsziņu, ka atrodas Montego ostā Jamaikā un dodas uz Negrilas ostu, no kurienes tālāk dosies uz Sanandresas ostu Kolumbijā.

Leila Sipsakass stāsta, ka Igaunijā visas Andreasa lietas stāv tāpat kā stāvēja līdz viņa aizbraukšanai. Māja gaida saimnieku, un Andreasa biznesu šobrīd vada viņa jaunākais brālis.

Māte atzīstas, ka vēl nav atvadījusies no dēla.

"Man ir cerība," viņa saka, pēc ilgākas pauzes piebilstot: "Lai gan es sevi mānu."

Viņa netiecas pēc ūdens – vēl viņa to nevar.

"Kādreiz vajadzētu dodies uz Karību jūru. Gribu aizbraukt… taisos. Šī jūra ir viņa kaps. Bet es negribu no dēla atvadīties," piebilst sieviete.