Kā atpazīt gadījumus, kad suni sakodusi čūska, un kā tādās situācijās rīkoties?

Bīstamākā čūska Latvijā ir odze, tomēr suņa veselību var apdraudēt jebkuras čūskas, pat zalkša kodums.

To, kā atpazīt čūskas kodumu, kādu ļaunumu tas nodara un kā palīdzēt dzīvniekam, skaidroja "PetCity" veterinārārste Nora Dambrova.

Kā rīkoties, ja suni sakodusi čūska? 

Ja rodas aizdomas, ka suni ir sakodusi čūska, pirmais, ko nepieciešams darīt, ir zvanīt uz veterināro klīniku, lai paziņotu par notikušo un brīdinātu, ka klīnikā pavisam drīz ieradīsies saimnieks ar sakosto mīluli.

"Jo ātrāk sniegs palīdzību, jo labāks būs iznākums," norāda veterinārārste.

Otrkārt, saimniekam ir svarīgi nekrist panikā un saglabāt vēsu prātu, tādējādi ļaujot arī sunim būt mierīgākam un ar lēnāku sirdsdarbību. "Jo vairāk suns satrauksies, jo ātrāka būs vielmaiņa un jo ātrāk inde izplatīsies, tādēļ, braucot uz klīniku, būtu svarīgi mīlulim nodrošināt mieru."

Tāpat ir svarīgi neļaut sunim pašam pārvietoties un iet līdz mašīnai vai transportam, tādēļ eksperte aicina mīluli ņemt rokās. Gadījumā, ja suns ir ļoti liels un saimniekam nav palīgu suņa nešanai, jācenšas līdz transportam doties pēc iespējas lēnāk.

"Jo dzīvnieks vairāk kustinās muskuļus, jo ātrāk inde izplatīties pa organismu, ja tas izrādīsies odzes kodums," teic Dambrova.

Sakostajai vietai vēlams piespiest kaut ko vēsu - pat ja kodums ir pamanīts mežā, kur apkārt nav ledus, derēs arī auksta ūdens pudele, lai samazinātu tūsku. "Kodumiem, kur inde ir ievadīta, tūska veidojas strauji un ir izteikta." 

Bīstamāk ir tad, ja iekosts ir purnā vai kaklā, jo tad tūska var izplatīties ļoti ātri un dzīvniekam var būt problēmas ar elpošanu, tādēļ šādos gadījumos rīcībai ir jābūt ļoti ātrai un tūlītējai.

Ārste uzsver, ka dzīvniekam nevajadzētu dot nekādus medikamentus, jo tos nepieciešamības gadījumā ievadīs klīnikā. Arī šinas vai žņaugus noteikti koduma vietai likt nedrīkst. 

"Nevajag indi mēģināt izsūkt, griezt to vietu vai darīt citas tik ekstremālas darbības," brīdina Dambrova. 

Kā atpazīt čūskas koduma pazīmes?

Pastaigājoties ar suni, viņš var pēkšņi salekties vai iesmilkstēties. Ja iekosts kājā, mīlulis var sākt klibot, ja sakosts purns, viņš var mēģināt ar ķepu kasīt purnu, lai dabūtu nost "sāpuli". 

Koduma vietā var būt asiņošana, un, ja inde ir ievadīta, vieta var strauji pietūkt, pietūkuma apvidus var kļūt tumšs (tumši sarkans līdz pat melns), un centrā parasti var redzēt zobu pēdas (biežāk divu, bet ir gadījumi, kad saskatāma tikai viena zoba pēda). Kā piebilst eksperte, indīgās čūskas ne vienmēr ievada indi, tādēļ, ja pirmo divu stundu laikā neparādās izteikta tūska, inde, visdrīzāk, nav ievadīta. 

Dzīvnieks kļūst nervozs, var sākt strauji elpot, un viņam var paaugstināties temperatūra. 

Turklāt, ja netiek sniegta tūlītēja palīdzība, suns var kļūst apātisks un letarģisks, var novērot vemšanu un caureju, siekalošanos un grīļīgu gaitu. 

Kas jāņem vērā?

Eksperte gan mierina, ka Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, letalitāte no indīgo čūsku kodumiem ir salīdzinoši zema. 

"Ir diezgan zems risks, ka suns var nomirt, bet jāņem vērā, ka mīlulim no koduma var rasties diezgan daudz komplikāciju, jo inde ir toksiska un var radīt sirdsdarbības problēmas, aritmiju. Ja radušās sirdsdarbības problēmas, tiek ietekmētas arī nieres, jo tiek izmainīta asins piegāde. Toksīni var bojāt aknas un var sākties asinsreces traucējumi, rasties krampju lēkmes," situācijas nopietnību skaidro ārste, aicinot saimniekus patiešām nekavējoties reaģēt uz čūskas kodumu, lai pēc iespējas ātrāk mīlulim ievadītu zāles, kas mazina indes toksicitāti.

Čūsku kodumi bīstamāki ir maza izmēra suņiem, jo viņiem pietiek ar daudz mazāk indes, lai rastos problēmas, kā arī īpaši bīstama čūsku inde ir tiem dzīvniekiem, kuriem jau ir kādas hroniskas kaites, piemēram, sirds mazspēja, nieru mazspēja, aknu problēmas. 

Kā izvairīties no čūsku kodumiem?  

Pārsvarā tiek sakosti jauni suņi, kuri ir ziņkārīgi un, ieraugot čūsku, gribēs to noķert. Tādēļ ir būtiski ņemt vērā odžu paradumus un zināt dzīves vietas.

"Čūskas parasti sastopamas dažādās zaru kaudzēs jeb tā saucamajos čūskulājos, aizaugušās vietās. Tajā pašā laikā odzēm patīk līst laukā un sildīties, tāpēc viņas var mitināties smilšainās vietās, mežmalās, uz ceļa, lauka malā, viršos. Staigājot pa mežu, protams, ir jāuzmanās," aicina Dambrova.

Lai gan sunim nevajadzētu visu laiku staigāt pie siksniņas, eksperte iesaka tajās vietās, kur ir zaru kaudzes vai akmeņu krāvumi lauku malās, suni tomēr vest pavadā, īpaši, ja viņš ir ziņkārīgs un varētu gribēt čūsku ķert. 

Ārste skaidro, ka odzēm nav tendences pašām uzbrukt, viņas var iekost tikai tad, ja viņām uzkāpj virsū vai ja tās mēģina satvert vai bakstīt. 

Odžu aktīvā sezona ir no marta līdz oktobrim, īpaši aktīvas tās ir pavasarī, kad pamostas no ziemas miega, savukārt pārošanās laiks ir pavasaris un vasaras sākums. 

Ir būtiski odzes arī pazīt - tām parasti uz muguras ir raksturīgais zigzags, parasti tās ir gaišas vai gaiši brūnas, sarkanīgi brūnas, savukārt zigzags ir tumši brūns vai pat melns. Uz pakauša odzēm redzama V vai X veida zīme

"Bet reizēm gadās, ka odzes ir pavisam tumšas, zīmējumu nevar redzēt, tādēļ, ja sunim ir bijusi saskare ar jebkādu čūsku, labāk vērsties klīnikā. Jo, pat ja inde nebūs ievadīta, mīlulim tik un tā vajadzētu dot antibiotikas, jo jebkurš dzīvnieka kodums var izraisīt strutainu iekaisumu, pat ja tas bija zalktis," rezumē speciāliste. 

Raksts tapis sadarbībā ar "PetCity"