"Pasaulē ir apmēram divi miljardi cilvēku, kuri neparādās pienācīgā kartē," stāsta organizācijas "OpenStreetMap" pārstāvis Ivans Geitons. Tā ir globāla problēma, tomēr "neredzamo cilvēku un vietu" meklēšanā iesaistās arvien vairāk cilvēku visā pasaulē, vēsta britu raidorganizācija "BBC".

"Ir apkaunojoši, ka mēs - pasaules kartogrāfi - neizrādām pietiekami lielu interesi, lai uzzinātu, kur šie cilvēki atrodas. Cilvēki dzīvo un mirst, pat neparādoties nevienā datu bāzē," viņš turpina.

Ozganizācija ir izveidojusi lietotni, kuru lejupielādēt un rediģēt var ikviens. Viņi to dēvē par "Karšu Vikipēdiju".

"Tā ir pārsteidzoša situācija - ikviens to var gan sagraut, gan papildināt un uzlabot, tomēr galvenais ir tas, ka esam izveidojuši karti, kas visvairāk atbilst patiesībai konkrētajā brīdī," viņš turpina.

Geitons stāsta, ka tā ir vispilnīgākā un precīzākā karte daudzās pasaules vietās, it īpaši Āfrikas laukos, kur nepietiekams līdzekļu ieguldījums ārpus pilsētām bieži vien nozīmē tukšu zemes pleķi, kurā patiesībā dzīvo vairāki miljoni cilvēku.

"Nav tā, ka cilvēki aiz robežas nedzīvotu. Viņi vienkārši nav atzīmēti," viņš stāsta.

Kāpēc tas ir būtiski? Geitons stāsta, ka tas var būt dzīvības un nāves jautājums.

"Ja notiek tādas slimības kā Ebola vai Covid-19 uzliesmojumi, epidēmijas apturēšanai ļoti svarīga ir inficēšanās gadījumu izsekošana. To nevar izdarīt, ja nav zināms, kur cilvēku meklēt. Un ar ārstēšanos tam nav nekāda sakara - cīnīties ar pandēmiju palīdz sabiedrības veselības stāvoklis un pieejamās kartes," viņš skaidro.

Viņš strādāja pie kartes veidošanas Rietumāfrikas Ebolas vīrusa uzliesmojuma laikā no 2014. līdz 2015. gadam. Geitons konstatēja, ka tieši datu trūkums rada kritiskas problēmas slimības karsto punktu atrašanā un ārstēšanā.

"Kad nonākat medicīnas iestādē ar infekcijas slimību jebkur pasaulē, jums jautās, no kurienes esat. Pasaulē ar zemu ienākumu līmeni ne vienmēr šo vietu ir iespējams nosaukt," stāsta Geitons.

Ar kartogrāfiju aizraujas arī "Map Action" izpilddirektore Liza Huga. Viņas organizācija veido kartes aģentūrām un valdībām, izmantojot gan tehnoloģijas, gan brīvprātīgos.

Viņa stāsta, ka steidzami atjauninātas kartes ir vajadzīgas, piemēram, plūdu gadījumā, kad daļa teritorijas ir applūdusi.

"Mēs tās atjaunojam un, pandēmijas vai kādas katastrofas gadījumā, kad palīdzība ir nepieciešama pēc iespējas ātrāk, to reāli var sniegt," stāsta Huga.

Lielās tehnoloģiju firmas ir ieguldījušas milzīgas summas savos kartēšanas centienos, taču Geitons norāda, ka prioritāšu ziņā pastāv acīmredzama plaisa.

""Google" nav īpaši daudz komerciālu iemeslu noteikt tuvāko "Starbucks" Kongo Demokrātiskajā Republikā," viņš saka.

Kartes ir ekonomikas attīstības pamatelementi. Ar neprecīzām kartēm var būt ne tikai sarežģīta navigācija no punkta A uz punktu B, bet arī pareiza mājokļa un infrastruktūras plānošana var kļūt par neiespējamo misiju.

Pasaules Bankas pārstāvis Edvards Andersons pie kartēšanas strādā pēdējos desmit gadus - vispirms Klusajā okeānā, bet tagad Āfrikā. Viņš saka, ka parasti kartes veidošana aizņem pat vairākus gadus - vispirms viss ir jāizpēta un tikai tad var ķerties pie reālas kartes izveides.

"Vislielākās problēmas sagādā tieši pilsētas, jo mēs piedzīvojam ļoti strauju urbanizāciju - visstraujāko neplānotas urbanizācijas tempu vēsturē. Apmēram 80% pieauguma pilsētu teritorijās notiek neplānoti, un 70% jauno iedzīvotāju pilsētās nonāk graustos," viņš stāsta.

Tas nozīmē, ka kartogrāfi visu laiku cenšas kādu noķert.

Viens no cilvēkiem, kurš izmanto lielo nepieciešamību pēc aktuālām kartēm ir Tanzānijas uzņēmējs Fredijs Mbuja. Kalnrūpniecības uzņēmumi viņam maksā par savas zemes kartēšanu, izmantojot dronus. Šāda veida detalizēta kartēšana ir jāveic bieži, it īpaši grūti sasniedzamās vietās.

Viņš stāsta, ka globālajiem tehnoloģiju uzņēmumiem nav motivācijas veidot vietējā mēroga Āfrikas lauku karti, jo tas būtu laikietilpīgi un dārgi.

""Google" un "Apple" kartes neatšķir labu ceļu no slikta ceļa, bet tas ir ļoti svarīgi," viņš saka.

Mbuja arī bilst, ka savas zemes apzināšanās un fiksēšana ir kritiski svarīga valsts attīstībā.

"Zeme ir nabadzības apkarošanas atslēga. Bet kā mēs to varam izdarīt, ja nezinām, kur atrodas mūsu zeme?

Ja zeme nav nosaukta, mēs nevaram izmantot tās vērtību. Lielākā daļa manai ģimenei piederošās zemes ir zaudēta vai arī netiek attīstīta - mums ir nepieciešama tās izmērīšana un formalizēšana. Tikai ar oficiālu papīra lapu, kas pierāda zemes esamību un piederēšanu man, varam ieiet bankā un saņemt aizdevumu," viņš stāsta.

Skotu ģeogrāfs Pols Georgijs uzskata, ka mūsdienu digitālajā sabiedrībā neesamība kartē ir pielīdzināma neredzamībai.

Viņš strādāja pie projekta Tanzānijā, fiksējot noslēgtākas sabiedrības daļas dzīvesvietas.

"Mēs lejupielādējām aptuvenus satelītattēlus un nogādājām tos ciematos. Kartes runā universālā valodā, tāpēc cilvēki var attēlus apzīmēt. Formalizējot to, kartējot to un padarot to taustāmu, cilvēkiem tiek dota plašāka balss visā pasaulē," viņš stāsta.

Tāpāt tukšos laukumus kartē aizpildīt palīdz brīvprātīgie.

"Kad notika Ebolas uzliesmojums, mēs nevarējām atrast karti, kas uzrādītu precīzus ceļus un vietas," stāsta organizācijas "Map Action" dalībniece Liza Hjūsa.

Reizi mēnesī Londonā un Ņujorkā pulcējas entuziasti, lai šīs kartes pilnveidotu. Viņi izmanto jau zināmos datus un brīvprātīgo atklāto, lai tiešsaistē aizpilda tukšās vietas.

"Map Action" darbojas arī ar mērķi apmācīt brīvprātīgos uz vietas.

"Mēs apmācām cilvēkus, lai viņi zinātu, kas varētu būt vajadzīgs uz vietas. Kā piemērs varētu būt Ebola Sjerraleonē. Mēs sadarbojāmies ar Apvienotās Karalistes veselības konsultantu, lai izstrādātu, kur vislabāk būtu novietot ūdens punktus roku mazgāšanai," stāsta Hjūsa.

Brīvprātīgos izmanto kopienu projektos visā Āfrikā, tostarp Dāresalāmā - Tanzānijas strauji urbanizētajā satikšanās vietā.

Izmantojot vienkāršas lietotnes viedtālruņos, brīvprātīgie palīdz fiksēt daudzās vietas, kur kanalizācijas un plūdu problēmas ir regulāras un pat dzīvībai bīstamas. Brīvprātīgie palīdz vietējām varas iestādēm izsekot, kur apkaimē var rasties holeras uzliesmojumi.

Pasaules Bankas pārstāvis Edvards Andersons atzīst, ka sabiedrības vadīta kartēšana sniedz vērtīgu un tiešu informāciju.

"Dati ir jāatjauno katru gadu vai reizi ceturksnī. Gandrīz katram pieaugušajam ir pieejams viedtālrunis. Tāpēc mēs varam izmantot sabiedrības apkopotos datus, lai patiešām apzinātu neformālās teritorijas pasaulē.

Cilvēki zina savu ielu nosaukumus un vietas, kur pieejams ūdens vai publiskā tualete. To vienkārši nav kartē," viņš stāsta.