"Tika pakļauti informatīvajai kampaņai." Eksperts par Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu balsojumu konstitucionālajā referendumā

Vēlētājs referendumā par grozījumiem Krievijas konstitūcijā.

FOTO: EPA/Scanpix

Latvijā dzīvojošie Krievijas valstspiederīgie pirms referenduma par grozījumiem kaimiņzemes konstitūcijā tika pakļauti informatīvajai kampaņai, pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis.

Jau vēstīts, ka vairums Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu referendumā pārliecinoši atbalstījuši Krievijas konstitūcijas grozījumus, kas ļaus prezidentam Vladimiram Putinam palikt pie varas vēl divus pilnvaru termiņus.

Saskaņā ar minētajiem datiem, kopumā referendumā no Latvijas piedalījās 10 945 Krievijas pilsoņi, no kuriem 10 147 jeb 92,7% atbalstīja konstitūcijas grozījumus, bet pret balsoja tikai 723 jeb 6,6%, savukārt 75 biļeteni atzīti par nederīgiem.

Balodis sacīja, ka šāds balsojuma rezultāts pats par sevi nav pārsteidzošs, jo līdzīgas tendences ir novērotas arī iepriekš, piemēram, prezidenta vēlēšanu laikā, kad Krievijas emigranti dzimtenē pastāvošajai varai pauž lielāku atbalstu nekā Krievijas iedzīvotāji.

Pētnieks skaidroja, ka Latvijā dzīvojošo Krievijas valstspiederīgo vienīgā saikne ar kaimiņvalsti ir caur Krievijas kontrolētajiem un oficiālajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas bija izvērsuši iespaidīgu informatīvo kampaņu. Tajā iesaistījās arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins, nākot klajā ar dažādiem paziņojumiem.

Kā piemēru Balodis minēja Kremļa saimnieka sacīto, ka balsojums par konstitūciju ir solis demokratizācijas virzienā. Tāpat Putins ir norādījis, ka grozījumi konstitūcijā nodrošinās valsts izdzīvošanu un turpmāko attīstību.

Pētnieka ieskatā, būtiska daļa no informatīvās kampaņas bija arī Putina raksts "The National Interest" par PSRS lomu Otrajā pasaules karā un no tā izrietošajām Krievijas ambīcijām mūsdienās, kā arī Uzvaras dienas parāde.

"Šie pasākumi uzjundīja patriotisma un nacionālisma jūtas. Varētu teikt, ka notikusi spēle uz emocijām.

Izmantojot plašsaziņas līdzekļu propagandu, gan uzjundījot valsts vienotības sajūtas un lepnumu par savu valsti, skaidrojams tam sekojošais cilvēku atbalsts," sacīja pētnieks.

Balodis atzina, ka, zinot par pārkāpumiem Krievijā, nevar pilnībā izslēgt iespēju, ka notikusi manipulācija ar balsojuma rezultātiem. Tomēr, viņa ieskatā, grozījumiem konstitūcijā tika pausts ievērojams atbalsts.

Pētnieks rezumēja, ka ārpus Krievijas dzīvojošie balsstiesīgie bija pakļauti tādai informatīvajai kampaņai, ka 92,7% atbalstu attiecīgajiem konstitūcijas grozījumiem varēja sasniegt pat bez pārkāpumiem.

Jautāts, vai cilvēki balsoja par iespēju pagarināt prezidenta pilnvaru termiņu vai arī par citiem grozījumiem, kas paredzēti, pētnieks uzsvēra, ka galvenais grozījums visā paketē bija saistīts tieši ar prezidenta pilnvaru termiņu un tā pagarināšanu līdz 2036. gadam.

"Sekojot līdzi propagandas kampaņai, interesanti, ka tieši šis jautājums bija vienīgais, ko noklusēja, un pat oficiālajā mājaslapā tika ielabots tikai tad, kad to pamanīja žurnālisti," pauda pētnieks.

Pēc viņa domām, propaganda bija piesātināta gan ar vienojošiem jautājumiem, gan ar ļoti emocionāliem, piesaucot bērnu nākotni, drošību, kultūras un vēstures aizsardzību. Balodis uzsvēra, ka galvenais bija panākt grozījumus, kas ļautu Putinam saglabāt amatu, tomēr veids, kā to panāca, bija, izmantojot emocionāli piesātinātus argumentus.

Tie savukārt bija paredzēti, lai nodrošinātu sabiedrības iesaisti un atsaucību, radot ilūziju par demokrātisku procesu, kurā tauta pauž savu gribu.

"Manuprāt, ilūzija bija noteicošā, lai pēc referenduma varētu teikt, ka, lūk, tauta ir paudusi savu gribu un Putinam ir tiesības palikt amatā līdz 2036. gadam," teica Balodis.

Atbildot uz jautājumu, ko šis balsojums vēsta par Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem, Balodis sacīja, ka balsojuma rezultāti varētu kļūt par pamatu, lai apšaubītu Krievijas balsstiesīgo, arī krievvalodīgo lojalitāti Latvijai.

Tomēr pētnieks uzsvēra, ka balsojums bija par emocionāli piesātinātu konceptu, kuru pavadīja spēcīga informatīvā kampaņa, tāpēc, viņaprāt, uz šo faktu nevajadzētu atsaukties kā uz piemēru tam, ka šī sabiedrības daļa Latvijai nav lojāla.

Balodis norādīja uz iepriekš veikto aptauju rezultātiem gan krievvalodīgo, gan Krievijas valstspiederīgo vidū, kas liecinot, ka viņi nav naidīgi noskaņoti pret Latviju.

Baloža ieskatā, ir būtisks jautājums gan par integrācijas politiku, gan par plašsaziņas līdzekļu politiku, proti, kā panākt, ka valstī būtu pieejama kvalitatīva, objektīva informācija arī krievu valodā, kas varētu konkurēt un dot pretsparu Kremļa propagandai. Pēc viņa domām, tas tiešā mērā atsauktos uz krievvalodīgajiem, tai skaitā uz Krievijas valstspiederīgajiem.

Uz augšu