Nesenais uzbrukums vairāku prominentu cilvēku "Twitter" kontiem, tajos ielaužoties un cenšoties no sekotājiem izkrāpt naudu, liecina, cik ievainojama var būt šī platforma. Taču sekas varētu būt krietni smagākas par krāpniecību, ja tiktu uzlauzts kāds no pasaules vadošo politiķu kontiem un caur tiem tiktu izteikti draudi citām valstīm, raksta ASV medijs "Vice".

Trešdien, 15. jūlijā, hakeri ielauzās vairākos prominentu cilvēku un uzņēmumu "Twitter" kontos. Īlons Masks, Džo Baidens, Bils Geitss un citi pēkšņi tvītoja par bitkoiniem. Tas parādīja, cik neaizsargāts pret ļaunprātīgām pusēm ir "Twiter", bet no otras puses - mums paveicās. Vien dažas stundas pirms ielaušanās kontos publicēts pētnieciskais raksts par to, kā līdzīgs uzbrukums varētu veicināt kodolkaru.

"Man vajadzēja mirkli, lai aptvertu, ka lielā mērā viss, ko mēs bijām minējuši un kas, mūsuprāt, bija diezgan neprātīgs, un pastardienas scenārijam līdzīgās idejas, par kurām runājām, tika apstiprinātas realitātē," sacīja Aleksija Drū, Karaļa koledžas Londonā asociētā pētniece un grāmatas "Eskalācija caur tvītu" (Escalation by tweet) līdzautore. "Šī bija bīstama ielaušanās, it īpaši ņemot vērā, kāda piekļuve tika iegūta."

Viņa sacīja - mums paveicies, ka hakeriem, šķiet, bija tikai finansiāli motīvi. "Caur šo administratora rīku iegūta piekļuve varēja radīt daudz lielāku un plašāku kaitējumu."

Grāmatā "Eskalācija caur tvītu" tiek norādīts, ka politiķiem un citiem varas pozīcijās jābūt uzmanīgākiem, kā viņi uzvedas sociālajos tīklos. Trampa laikmetā robeža starp personisku muļķību rakstīšanu un oficiāla diktāta paziņošanu ir izzudusi.

"Sociālo tīklu, it īpaši "Twitter", izmantošana oficiālajā telpā ir palielinājusies ātrāk, nekā patiesībā ir saprotams, ko tas nozīmē lietotājiem, kas to izmanto," sacīja Drū.

"Jo plašākas nokrāsas saredzamas vēstījumos, jo vieglāk tos ir nepareizi interpretēt."

Rakstā Drū un līdzautoore Hetera Viljamsa norāda, ka agresīviem politisko personu tvītiem var būt dzīvē jūtamas sekas. Pašā ļaunākajā gadījumā - kodolkarš.

Tas sākotnēji var likties smieklīgi, taču ideja, ka Trampa tvīti varētu izraisīt kodolkaru, radījusi bažas kopš viņa inaugurācijas. 2018. gadā kodolpolitikas eksperts un profesors Midlberijas Starptautisko Attiecību pētniecības institūtā Džefrijs Luiss publicēja grāmatu "Komisijas 2020. gada ziņojums par Ziemeļkorejas uzbrukumiem Amerikas Savienotajām Valstīm" (The 2020 Commission Report on the North Korean Attacks Against the United States).

Tajā aprakstīts, kā prezidents Tramps sāk karu ar Ziemeļkoreju. Romāna Tramps tvītā apvaino Kima Čenuna māsu, uz ko atbildot viņš izšauj kodolieroci uz ASV.

"Es kļūstu mazliet nervozs, ja pavisam godīgi," sacīja Luiss. "

Tramps izrādījies daudz briesmīgāks, nekā es iztēlojos. Vai tvīts varētu aizsākt kodolkaru? Atbilde uz šo jautājumu tik ļoti acīmredzami ir jā."

Pēc Luisa sacītā, cilvēkiem ir tendence sociālajos tīklos pausto uztvert kā mazāk nopietnu runas brīvības paveidu. "Ja prezidents to pasaka CNN vai laikrakstā, vai citas valsts vadītājam, tā it kā ir īsta runa, bet viss, ko Tramps paziņo "Twitter" kaut kādā veidā nav. Bet, protams, ir gan."

"Eskalācijā caur tvītu" kodolkatastrofa ir sliktākais scenārijs. Drū negaidīja, ka kašķis "Twitter" varētu novest pie kodolkara.

"Vienīgā lieta, kas man liek vēlreiz apsvērt šādu iespēju, ir notikušais uzbrukums," viņa sacīja. Lai hakeris iegūtu kontroli pār "Twitter" kontu un novestu valsti līdz kodolkaram, būtu nepieciešama neparasta apstākļu sakritība, pauda Drū. Vairums politisko personu konti, neskatoties uz asumiem, tomēr nav tik naidīgi pret citām valstīm, lai izraisītu konfliktu.

Ar vienu izņēmumu - Donaldu Trampu. "Tā tiešām ir problēma, vai ne?" sacīja Drū.

Gan Drū, gan Luiss pauda, ka politiķiem jāsaprot - viņu tvīti ir jēgpilns runas veids. Taču daļa no problēmas ir tā, ka šīs platformas pašas veicina kūdošu retoriku.

""Twitter" kā platforma ir tā veidots, lai veicinātu lielāku sekotāju piesaisti un lielāku mijiedarbību," sacīja Drū. "Ja esi sabiedriskā pakalpojuma sniedzējs vai ierēdnis, galvenajam nevajadzētu būt iesaistes vai sekotāju skaita maksimizēšanai. Galvenajam vajadzētu būt precīzas informācijas nodošanai efektīvā veidā un auditorijas sasniegšanai. Kas būtu nepieciešams, ir valdības līmeņa sociālo tīklu vadlīnijas, kas skaidri nosaka, kam "Twitter" un citas platformas ir un kam nav paredzētas."

Jau iepriekš redzētas kodētas valdības sociālo tīklu stratēģijas, un tās it drūmas. 2019. gadā Vecgada vakarā, ASV Stratēģiskā pavēlniecība ("Stratcom"), kas atbild par raķešu aizsardzību un kodolieroču operācijām, tvītoja neskaidrus draudus. "Taimskvēra tradīcijas iezvanās Jaungadā, nometot lielo bumbu... ja kādreiz vajadzēs, mēs esam gatavi nomest kaut ko daudz lielāku," tvītoja "Stratcom".

Pēc Informācijas pieejamības likuma pieprasījuma vēlāk atkālājās "Stratcom" sociālo tīklu stratēģija. Tie, kuri ir atbildīgi par ASV kodolieroču arsenālu, bija vairāk ieinteresēti "Twitter" sekotāju iegūšanā nekā precīzas un saprātīgas informācijas nodošanā.

"Vairums dokumentu ir par to, kā veicināt sabiedrības iesaisti," sacīja Drū.

"Tām vajadzētu būt vadlīnijām par to, kā nodrošināt konflikta nesaasināšanu, tvītojot par iespējamību izšaut kodolieročus Vecgada vakarā. Kas ir tas, ko viņi izdarīja."

Sliktas puses platformā ir tikai daļa no problēmas. "Tehnoloģiju kompānijas jāsauc pie atbildības par viņu platformām tādā veidā, kādā pašlaik tas nenotiek," sacīja Lūiss. "Viņi ir radījuši šīs telpas, kurām ir milzīga ietekme uz mūsu sabiedrību. Realitāte ir tāda, ka šis ir prezidenta komunikācijas kanāls, un tam jāseko visai atbildībai, kas nāk kopā ar politisko komunikāciju par dzīvību un nāvi izšķirošām lietam.

Vai kādu "Twitter" par šo atlaida? Kādam, iespējams, būtu jāsēž cietumā. Šīs ir ļoti nopietnas lietas."

Pēc Luisa sacītā, cilvēkiem ir tendence sociālos tīklus uztvert kā sabiedrisko sfēru, ko vada tehnoloģiju kompānijas. Šīs vietas, mūsuprāt, ir brīvas no darba kārtības, tās ir baltas lapas, ko cilvēki var aizpildīt ar jebko, ko vēlas.

"Bet tā nav patiesība," viņš sacīja. "Jo tehnoloģiju kompānijas izdara visvisādus lēmumus par to, kurš ko redz un kurš tiek rādīts vairāk. Tas, cik lielā mērā viņi tiek saukti pie atbildības, nav samērojams ar viņu atbildību."

Arī Drū sacīja, ka tehnoloģiju uzņēmumiem jāuzņemas lielāka atbildība. "Es domāju, ka viņiem jāizskaidro, kas notika, kā tas notika un potenciāli vēl svarīgāk - ko viņi darīs lietas labā gan no tehniskās, gan no politikas puses, ejot uz priekšu, lai nodrošinātu, ka tas vairs neatkārtojas. Viņiem būs jāatgūst uzticība."

Izmaiņas platformā dos tikai nedaudz, ja karstgalvīgs diktators vai ASV prezidents nolems atbrīvoties no neapmierinātības sociālajos tīklos.

"Ja šos atklājumus varētu apkopot līdz 280 rakstzīmēm vai mazāk," rakstīts "Eskalācijā caur tvītu", "tie būtu - lai apturētu eskalāciju krīžu laikā, pārtrauciet tvītošanu."