Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm nevajadzētu kavēties ar nacionālo ekonomikas noturības plānu izstrādi, lai piesaistītu līdzekļus no ES atjaunošanas fonda, aģentūrai LETA atzina Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).
Pirms pāris dienām ES līderu sanāksmē panākto vienošanos par ES daudzgadu budžetu un ES atjaunošanas fondu Dombrovskis vērtēja pozitīvi, jo tādējādi ES sniedz ambiciozu atbildi Covid-19 pandēmijas izraisītajai ekonomikas krīzei.
Tāpat Dombrovskis atzinīgi izteicās par Latvijai iezīmētajiem līdzekļiem turpmākajos septiņos gados, nodrošinot vairāk nekā 10 miljardus eiro grantu veidā kohēzijas, lauksaimniecības u.c. politiku īstenošanai, kā arī indikatīvi papildus pieejamajiem 2,5 miljardiem eiro aizdevumu veidā.
"Tas ir būtisks līdzekļu apmērs - lielāks nekā bija pieejams šajā ES budžetā. Tāpēc patlaban Latvijai svarīgi ir izmantot šo iespēju un investēt naudu Latvijas ekonomikas atjaunošanā," sacīja Dombrovskis.
Vienlaikus EK priekšsēdētājas izpildvietnieks informēja, ka ES līderu sanāksmē panāktā vienošanās par ES daudzgadu budžetu bija svarīgs solis, bet budžeta pieņemšanas process nav beidzies, jo par šo jautājumu vēl gaidāmas diskusijas Eiropas Parlamentā. Savukārt pēc parlamenta lēmuma ES dalībvalstīm būs jāratificē lēmums par ES pašu ieņēmumu griestu palielināšanu.
"Lēmums par ES pašu ieņēmumu griestu palielināšanu ir svarīgs, jo uz tā balstās EK iespējas aizņemties finanšu tirgos, lai nodrošinātu līdzekļus ES atjaunošanas fondam. Savukārt attiecībā uz atjaunošanas fondu, ES dalībvalstīm būs jāizstrādā savi nacionālie ekonomikas atjaunošanas un noturības plāni, kurus EK aicina izstrādāt līdz šā gada rudenim, lai līdzekļi no ES atjaunošanas fonda pēc iespējas ātrāk nonāktu dalībvalstu rīcībā," informēja Dombrovskis, piebilstot, ka šajā jautājumā EK jau ir sākusi neformālas sarunas ar ES dalībvalstīm.
Vaicāts, kad sagaidāma galīgā vienošanās par ES nākamo daudzgadu budžetu un ES atjaunošanas fondu, Dombrovskis atzina, ka to ir grūti prognozēt, bet skaidrību varētu viest Eiropas Parlamenta plenārsēde.
EK priekšsēdētājas izpildvietnieks uzsvēra, ka nākamajam ES daudzgadu budžetam jāstājas spēkā 2021.gada 1.janvārī, tāpēc galīgā vienošanās par to būtu jāpanāk dažu mēnešu laikā.
Dombrobvskis arī norādīja, tā kā EK plāno no finanšu tirgiem piesaistīt lielus līdzekļus, ir nepieciešams nostiprināt ES budžeta spējas šos izdevumus pastāvīgi finansēt.
Pēc viņa teiktā, patlaban lielāko daļu ES budžeta veido dalībvalstu iemaksas, tomēr EK piedāvā radīt jaunus pašu resursus. Par vienu no šiem resursiem ES dalībvalstis jau ir vienojušās un tas stāsies spēkā no 2021.gada janvāra, proti, ES būs spēkā tā dēvētais plastmasas atkritumu nodoklis, ko valstis maksās par plastmasu, kas netiek pārstrādāta. Tās valstis, kuras pilnībā pārstrādā plastmasu, no šī nodokļa būs atbrīvotas.
Tāpat, pēc Dombrovska teiktā, ES dalībvalstis patlaban diskutēt par citām iespējām, kā nodrošināt ES budžetā ieņēmumus, nepalielinot dalībvalstu iemaksas. Viens no šiem priekšlikumiem attiecas uz izmešu emisiju tirdzniecības shēmu, proti, ES varētu ieviest nodokli vai nodevu, kas tiktu attiecināta uz tām ES teritorijā ievestajām precēm, kuru ražošanā rodas daudz izmešu un šīs preces tiek ražotas valstīs, kur emisiju standarti ir zemāki nekā ES. Tāpat diskusijas turpinās par tā dēvēto digitālo nodokli.
"Par šiem nodokļiem ir daudz diskusiju, tajā pašā laikā ir arī nepieciešams piesaistīt finansējumu ES budžetā. Un to var piesaistīt vai nu no ES dalībvalstīm, vai arī izveidojot jaunus pašu resursus. Turklāt, ja ES ir šie jaunie pašu resursi, tad attiecīgi var samazināties arī dalībvalstu iemaksas ES budžetā," skaidroja Dombrovskis.
LETA jau rakstīja, ka līdz ar ES daudzgadu budžeta pieņemšanu un lēmumu par ES atjaunošanas fonda izveidi Latvijai turpmākajos septiņos gados būs pieejami 10,5 miljardi eiro, kas ir 39% pieaugums, salīdzinot ar esošo ES daudzgadu budžeta periodu no 2014. līdz 2020. gadam.
Turklāt papildus, ja nepieciešams, būs iespēja aizņemties uz ļoti izdevīgiem nosacījumiem apmēram 2,5 miljardus eiro.
Lauksaimniecībā panāktais tiešmaksājumu apmērs pieaudzis par 40% - ja tagad lauksaimnieki saņem 179 eiro par hektāru, tad 2022.gadā varētu saņemt vidēji 200 eiro, bet 2027. gadā - 215 eiro par hektāru.
Tāpat vienošanās nodrošina ES finansējuma pieaugumu "Rail Baltica" projekta īstenošanai. Papildus Latvijai būs pieejams būtisks finansējums militārajai mobilitātei - infrastruktūras pielāgošanai militārām vajadzībām.
Latvija joprojām no ES kopējā budžeta saņems vairāk nekā iemaksājam - par katru iemaksāto eiro vidēji 3,6 eiro.
