Vai Latvijas radiostacijās biežāk vajadzētu skanēt vietējiem skaņdarbiem? Šo jautājumu atkal aktualizējusi Latvijas Mūzikas attīstības biedrība, aicinot ieviest minimālās kvotas. Pašas raidorganizācijas gan ar šo nav mierā, vēstī "TV3 ziņas".
Mūzikas industrija aicina ieviest vietējo skaņdarbu kvotas radio. 40% no pārraidītajiem ierakstiem būtu jābūt izdotiem Latvijā (2)
Latvijas mūzikas industrija vērsusies Kultūras ministrijā, lai mazinātu jomas zaudējumus pašreizējā krīzē. Aicināts ieviest Latvijā radītas mūzikas minimālās kvotas radio programmām. Piedāvājums paredz, ka 40% no visiem pārraidītajiem ierakstiem būtu jābūt latviešu valodā vai izdotiem un reģistrētiem Latvijā pēdējo triju gadu laikā. Vismaz puse būtu jāatskaņo laikā no septiņiem rītā līdz astoņiem vakarā.
Jāpiebilst, šī nav jauna iniciatīva. Tā aktualizēta jau 2013. gada, un īpaši aktīvas diskusijas par to bija iepriekšējā Saeimas sasaukuma.
12. Saeimā toreizējā valdošā koalīcija virzīja ideju par 20% kvotu, taču, ņemot vērā atšķirīgos viedokļus, nekādi lēmumi netika pieņemti. Tagad vietējās mūzikas industrija cer, ka izdosies gūt atbalstu.
Nozarē norāda, ka radio frekvence ir valsts īpašums – jautājums ir arī par valodu un nacionālo identitāti. Patlaban no Latvijas radiostacijās atskaņotajiem skaņdarbiem ceturtā daļa ir vietējie. Ja atskaita Latvijas Radio 2, – tādu ir vien 18%.
"Nav vajadzīga augstākā matemātika, lai saprastu, ka līdz 75% no iekasētajām atlīdzībām tiek izmaksātas ārzemju autoriem, izpildītājiem, fonogrammu producentiem," pauž Latvijas Mūzikas attīstības biedrības izpilddirektore Agnese Cimuška-Rekke.
Kategoriski pret šīm kvotām ir Latvijas Raidorganizāciju asociācijā, kur uzsver, ka pagājuši laiki, kad diskžokeji mūziku radio varēja likt pēc savas gaumes – gan pasaules, gan Latvijas radio stacijās spēlēto dziesmu sarakstu veido profesionāli, regulāros pētījumos izzinot klausītāju muzikālās vajadzības.
"Radio stacijas nevar būt skolotāji. Mēs vairs neesam analogajā laikmetā, mēs nevaram mācīt, kas ir jāklausās. Radio šobrīd konkurē ar visām iespējamajām digitālajām platformām – "Spotify", "Youtube" un daudz kas cits," uzsver Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors Andris Ķēniņš.
Raidorganizācijas uzsver – ja cilvēks radio stacijā nedzirdēs to, ko grib, viņš pārslēgsies. Tādējādi pašreizējais aptuveni 10 miljonu eiro radio reklāmas tirgus varētu sarukt, līdz ar to arī autortiesību maksājumi, tai skaitā vietējiem māksliniekiem. Tā vietā būtu jādomā par plašāku Latvijas mūzikas popularizēšanu ar valsts atbalstu, iespējams, vietējās mūzikas obligāta atskaņošana ieviešama sabiedriskajā radio, kad tas pametīs reklāmas tirgu.
Puses pretējos ierakumos. Pirmajiem strīdniekus būs jācenšas samierināt Kultūras ministrijai. Tā vēl viedokli par kvotām nepauž. Paredzēta diskusija gan mūziķu, gan mediju profesionālajās konsultatīvajās padomēs.
Video: "TV3 ziņas" sižets