ASV kādam piecus gadus zēnam parasta saaukstēšanās pārvērtās īstā murgā, jo neviens nespēja saprast, kas bērnam kaiš. Pēc nedēļu ilgām mocībām ar pietūkušām rokām, kājām un seju vecāki krita izmisumā un vērsās pie mediķiem pēc palīdzības, vēsta portāls "The New York Times".

Piecus gadus vecais zēns gulēja vecmāmiņas rokās un kliedza, ka viņam sāp rokas un kājas. Vecmāmiņa noslaucīja no zēna pieres tekošos sviedrus un tvēra pēc telefona, lai sazvanītu vecākus.

Viņai nebija ne jausmas, kas notiek ar mazdēlu, taču vienu lietu vecmāmiņa saprata - kaut kas pavisam noteikti nav labi.

Zēna rokas un kājas bija pamatīgi pietūkušas un sāpēja. Uz zēna kājām bija izsitumi, kuri bija radušies mazo asinsvadu pārplīšanas rezultātā. Izsitumi izskatījās pēc milzīgiem un sarkaniem riņķiem. 

Vecmāmiņai izdevās sazināties ar mazdēla vecākiem un nogādāt viņu slimnīcā. Zēna māte ārstiem izskaidroja, ka dēlam bieži asiņo deguns un ir drudzis.

Slimais zēns tika aizvests pie pediatra, kurš konstatēja, ka tā ir tipiska organisma reakcija uz dažādām infekcijām. Interesanti, ka neilgi pirms kāju un roku pietūkšanas zēns bija saaukstējies.

Veselības pasliktināšanās

Zēna veselība pasliktinājās dienu pirms došanās uz slimnīcu, kad viņam sākās neciešamas vēdergraizes. Viņš stundām ilgi nevarēja aizmigt.

Nākamajā rītā tēvs aizveda dēlu uz tualeti un ievēroja, ka viņa dzimumlocekļa gals ir kļuvis sarkans un iekaisis. Zēns nekavējoties tika nogādāts slimnīcā.

Nonākot slimnīcā, puikas veselības stāvoklis uzlabojās - vēdergraizes pārgāja, iekaisums mazinājās. Tiesa, pēc veiktajām asinsanalīzēm iezīmējās kāda īpatnība - zēna organismā tika atklāts paaugstināts balto asinsķermenīšu daudzums. Tas ārstiem lika bažīties, ka bērns ir saķēris kādu infekciju.

Ārsti pieļāva iespēju, ka bērnam ir balanīts (dzimumlocekļa galviņas iekaisums) un izrakstīja viņam antibiotikas.

Pietūkums pastiprinās

Lielāko dienas daļu zēns gulēja, taču vakarpusē bērns atkal sāka slikti justies - parādījās drudzis. Vecmāmiņa sagatavoja karstu vannu un tajā brīdī viņa zēnam uz kājām ievēroja īpatnējus izsitumus, kas bija apļa formā.

Vēlāk, kad bija jādodas laukā no vannas, zēns nevarēja vairs piecelties. Viņš teica, ka sāpot kājas, kas bija pamatīgi pietūkušas.

Vecmāmiņa novēroja, ka arī mazdēla rokas ir pietūkušas, jo tās izskatījās gluži kā piepūsti baloni. Vēlāk pietūka arī zēna acu plakstiņi un lūpas, kas uzreiz apgrūtināja elpošanu.

Tajā brīdī vecmāmiņa saprata - zēns jāved uz slimnīcu, jo pastāv risks, ka lūpas kļūs vēl lielākas un zēns nosmaks.

Bērna māte steidzās prom no darba, lai nogādātu dēlu atpakaļ slimnīcā.

Atgriešanās slimnīcā

Nonākot slimnīcā, zēns kļuva īgns un nevēlējās, lai viņu pārbauda, jo pietūkušās ķermeņa daļas sāpēja. Viņš sāka raudāt, kad ārsti centās aplūkot pietūkušās rokas un kājas.

Mediķiem radās aizdomas, ka zēns sirgst ar retu un potenciāli bīstamu sīko asinsvadu slimību - Henoha-Šēnleina Purpura vaskulīu. Tas ir autoimūns traucējums, ar kuru lielākoties sirgst tieši bērni. Slimības tipiskie simptomi esot sāpes vēderā, artrīts un izsitumi dažādās ķermeņa vietās.

Izsitumus rada pārplīsuši mazie asinsvadi zem ādas. Jo tuvāk tie pārplīst ādas virsējai kārtai, jo tumšāki tie kļūst. Zēna izsitumi bija gaiši, kas nozīmēja, ka tie atrodas dziļi zem ādas. 

Ārsti nolēma, ka zēns slimnīcā paliks pa nakti un viņa veselības stāvoklis tiks rūpīgi uzraudzīts.

Jauna diagnoze

Nākamajā dienā zēnu izmeklēja ārste Krista Birnija. Viņa secināja, ka zēna veselības stāvoklis ir stabilāks, taču viņš nesirgst ar Henoha-Šēnleina Purpura vaskulītu. 

Ārstei radās aizdomas, ka zēns varētu būt slims ar Laima slimību, jo piemājas dārzā, kur viņš mēdza spēlēties, esot daudz ērču. Tiesa, šī diagnoze neapstiprinājās, jo analīzes bija negatīvas.

Birnija vēlreiz izmeklēja zēnu un uzklausīja vecāku teikto par iepriekšējo vizīti slimnīcā, kad zēnam bija iekaisis dzimumlocekļa galiņš.

Aplūkojot visus zēna slimības simptomus, Birnija konstatēja, ka bērnam ir alerģiska reakcija pēc vīrusa infekcijas, jo zēns tieši pirms nedēļas bija saaukstējies.

Alerģiskā reakcija izraisīja histamīna (ķīmiska viela ķermenī) izdalīšanos organismā. Tā rezultātā zēnam pietūka rokas, kājas un seja. 

Nākamajā dienā pēc zāļu injicēšanas roku, kāju un sejas pietūkums pamazām sāka mazināties.

Šī neziņa atstāja smagas sekas - katru reizi, kad zēns vēlāk teica, ka viņam sāp vēders, vecāki domāja, ka briesmīgā slimība ir atgriezusies.