/nginx/o/2020/08/23/13294554t1he552.jpg)
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko cīņai ar oponentiem nemaz nezina citas metodes kā spēku un viņš gatavojas izdarīt spiedienu ilgstoši," tā vērtē Baltkrievijas eksperti, bilstot, ka priekšā vēl varētu būt dramatiski notikumi, vēstī LTV raidījums "Panorāma".
"Starp divām konfliktējošām pusēm ir radusies vienlīdzības situācija. Spēka vienlīdzības. Neviena no pusēm nevar uzvarēt, turklāt ir jāņem vērā arī fakts, ka Aleksandrs Lukašenko kategoriski atsakās iet uz pārrunām ar protestētājiem.Tas nozīmē, ka Baltkrievijas konfliktu var atrisināt tikai vienas no pušu absolūtas uzvaras gadījumā,” sprieda politologs Valērijs Karbaļevičs.
"Visiem ir skaidrs, ka tā ir propaganda, vērsta uz viņa sabiedrotajiem, proti, ka situācija ir ļoti kritiska, ka prezidentam nākas pat staigāt ar ieroci. Bet patiesībā visi cilvēki saprot, ka nekā tāda nav.
Visi staigājam pa ielām, redzam, ka ir diezgan mierīgi un klusi,” norādīja politologs Jegors Ļebjadoks.
"Vara gribēja parādīt, ka Lukašenko orientējas uz spēku, ka viņš aizstāvēs savu varu līdz pēdējai patronai, ka viņš nepadosies un nepiekāpsies un turpinās rādīt spēcīgu, bezbailīgu, nepiekāpīgu, cietu prezidentu. Taču, kas notika patiesībā? Sabiedrība ieraudzīja līdz nāvei pārbiedētu cilvēku," piebilda Valērijs Karbaļevičs.
"Es domāju, ka vara rēķinās ar spēka scenārija īstenošanos. Lukašenko cīņai ar oponentiem nemaz nezina citas metodes un vispār nestādās priekšā. Tāpēc viņš liek likmes uz spēku, taču šo procesu izmēģina ilgā, lēnā procesā – ne uzreiz, ne vienā dienā, bet izdarīt spiedienu uz sabiedrību ilgstoši.
Tāpēc baidos, ka priekšā mums ir diezgan dramatiski notikumi," atzina Valērijs Karbaļevičs.
"Tas liecina, ka faktiski visi jautājumi, arī iekšējā dienas kārtība ir atdoti Krievijai. Lielos vilcienos esam atgriezušies simts gadu senā pagātnē, kad 1921. gadā tika parakstīts Rīgas miera līgums un Krievija pārstāvēja Baltkrievijas intereses, kad dalīja Baltkrievijas teritoriju un diemžēl kaut kas tamlīdzīgs notiek arī tagad. Protams, pagaidām tas nav tik radikāli, nav runas par valsts sabrukšanu, taču Lukašenko faktiski visu ir atdevis Krievijas protektorātam," norādīja Jegors Ļebjadoks.
Pēc 9. augustā notikušajām prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā nerimst protesti un streiki. Saskaņā ar Baltkrievijas Centrālās vēlēšanu komisijas sniegto informāciju, ilggadējais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska - 10,1%.
Opozīcija uzskata, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti un vēlēšanās pārliecinoši uzvarējusi Tihanovska.
Protestētāji pieprasa autoritārā prezidenta Aleksandra Lukašenko atkāpšanos un jaunu vēlēšanu rīkošanu.
Eiropas Savienība (ES) neatzīst Baltkrievijā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātus. Tāpat ES ir gatava ieviest sankcijas pret personām, kuras atbildīgas par vardarbību Baltkrievijā un vēlēšanu rezultātu viltošanu.
