S 24.10.2020.

Vecāki satraukti, ka kādā Rīgas skolā Covid-19 dēļ bērnus nelaidīšot starpbrīžos

Ilustratīvs attēls

FOTO: pexels.com

Mācību iestādes Izglītības un zinātnes ministrijas vadlīnijas jaunajam mācību gadam tulko dažādi. Dažas jau brīdinājušas vecākus, ka bērni klasi atstāt nedrīkstēs. Taču šādi skolu lēmumi ir pretrunā gan ar bērnu tiesībām uz kvalitatīvu izglītību, gan nozīmē citu vīrusu izplatību, ja nelielā telpā visa klase kopā pavadīs trešdaļu dienas, vēstī LTV raidījums "Panorāma".

Vecāku sapulcēs jau izskanot, ka bērni klasi neatstāšot, lai nekontaktētos ar citiem. Vai arī – darīs to tikai vienā starpbrīdī pēc klasēm sastādīta grafika. "Tikko mums bija vecāku sapulce. Skolotāja atklāti pateica – bērni no klases neizies. Lai dodam līdzi siltus džemperus, jo starpbrīžos visus logus vērs vaļā. Vēdinās telpas. Bērni drīkst iziet tikai uz tualeti. Nekur citur. Tāds rīkojums – starpbrīžos klases nedrīkst tikties. Jā, vēl uz ēšanu dosies.

Ziniet, man pilnīgi raudiens nāk! Iedomājos, ka mans aktīvais puika visu dienu nīks klasē! Tas vispār ir likumīgi?" raidījumam pastāstīja kāda norūpējusies mamma.

1

Visas skolas ir saņēmušas ministrijas izstrādātus ieteikumus. Tajos tiešām pausts, ka starpbrīžu skolā vairs nav: 

"Atsakās no vienotiem starpbrīžiem vai starpbrīžiem vispār, mācību stundu laikā organizējot dinamiskās pauzes, nodrošinot regulāru telpu vēdināšanu."

1

Ko nozīmē dinamiska pauze – tas paliek skolotāja ziņā. Un, ja viena klase dosies gaitenī stundas vidū, vai tas netraucēs pārējo klašu darbu. Taču nelaist bērnus laukā nav risinājums. "Ja mēs viņus ieliekam vienā mazā klasē uz trešdaļu dienas, tas rezultāts būs stresains gan bērnam, gan pārējo infekciju izplatībā, tāpēc tas nav risinājums. Kompromiss ir jāatrod! Būtu jārod iespēja iziet, izkustēties, atpūsties vienam no otra. Nervu sistēma un imūnā sistēma ir tik cieši saistīti – bērni slimos!" raidījumā sacīja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas infektoloģe Dace Zavadska. 

Ārste iesaka drīzāk pagarināt starpbrīžus, dodot iespēju pastaigāties skolas teritorijā. Un to laikā var kārtīgi izvēdināt telpas. "Es neredzu īsti starpību starp garderobēm, tualetēm, fizkultūrā, kad pārģērbjamies, kad satiekamies, īsti lielas atšķirības nav. Mēs atrodam iespēju pagarināt starpbrīdi un iet laukā, bet nesēdēt biezās drēbēs pie atvērtiem logiem," sacīja infektoloģe. 

"Ja mēs esam slimi, mēs paliekam mājās! Ja mums ir iesnas, klepus, vienu dienu paskatāmies, kas notiek. Gan skolās, gan dārziņos. Un tā ir daudz labāka infekciju profilakse, nekā salikt viņus mazā klasē," stāstīja ārste.

Pie tam – jaunākiem bērniem uzmanības noturēšana jau tā sagādā grūtības. Tādēļ kustībām ir izšķiroša nozīme. 

"Ir pētījums, ka sākumskolas vecuma bērni spēj noturēt uzmanību 7–10 minūtes. Pēc tam nepieciešama atslodze, darbību maiņa, izkustēties, nepieciešama dinamiskā pauze. Tas ir jāņem vērā! Jo pretējā gadījumā bērns nespēj koncentrēties, un ne par kādu izglītības kvalitāti nevar būt runa!" stāstīja IKVD vadītāja Ineta Juhņēviča.

Kamēr ir labs laiks, inspekcijā iesaka pavadīt svaigā gaisā arī stundas, ne vien starpbrīžus. "Septembrī es ieteiktu arī citus mācību priekšmetus organizēt ārā, brīvā dabā, ne tikai sportu. Bet visus! Es ieteiktu meklēt risinājumus sadarbībā ar vecākiem. Mūsu pieredze rāda, ka vecākiem nereti ir labas idejas!" rosināja IKVD vadītāja.