O 24.11.2020.

Raidījums: Eksperiments ar Rīgas domes atlaidēm vilcienos beidzas ar 560 000 eiro lieliem zaudējumiem valsts budžetam

"Pasažieru vilciens".

FOTO: LETA

Pirms septiņiem gadiem galvaspilsētas dome ar "Pasažieru vilcienu" vienojās, ka pensionāru atlaides Rīgas robežās darbosies arī piepilsētas vilcienos. Gatavojoties Saeimas vēlēšanām, tas bija izdevīgi tobrīd Rīgā pie varas esošajai Saskaņai, jo transporta atlaižu sistēma ir viņu galvenais trumpis, vēsta raidījums "Nekā personīga".

"Pasažieru vilcienam" darījums izrādījās neizdevīgs – braucēju bija daudz vairāk nekā prognozēts, un Rīga par tiem atteicās maksāt. "Pasažieru vilciens" vilcinājās vērsties tiesā līdz nokavēja termiņu. Par uzņēmumu atbildīgajā Satiksmes ministrijā atbildīgos par pazaudēto pusmiljonu nemeklē. 

Pusmiljons likumīgu zaķu. Tā var apzīmēt pensionārus un studentus, kas 2014. gadā brauca ar "Pasažieru vilcienu", izmantojot Rīgas domes atlaides. Pašvaldība par braucieniem nesamaksāja, bet "Pasažieru vilciens" nokavēja naudas atgūšanu, un nu 560 tūkstoši eiro tam jānoraksta zaudējumos. 

Vilciena integrēšana Rīgas transportā ir sens pilsētas tēvu sapnis. Pirmais īstais mēģinājums notika pirms septiņiem gadiem, kad tā brīža Satiksmes ministrs Anrijs Matīss un Rīgas galva Nils Ušakovs vienojās, ka vilcienos Rīgas robežās darbosies tās pašas rīdzinieku atlaides, kas Rīgas satiksmes tramvajos un trolejbusos. 

Darījums bija izdevīgs Ušakovam. 2014. gada oktobrī notika Saeimas vēlēšanas, bet transports un biļešu atlaižu politika bija svarīga viņa vadītās partijas Saskaņa vēlēšanu programmas sastāvdaļa.

"Pasažieru vilciena", Autotransporta direkcijas un Rīgas domes līgums paredzēja, ka ar atlaidēm priviliģēto pasažieru skaits būs 600 tūkstoši līdz miljons. Taču rīdziniekiem vilcieni iepatikās un braucēju skaits izrādījās pusotru reizi lielāks.

"Pasažieru vilciens" sadarbību ar Rīgas domi pārtrauca 2014. gada 13. septembrī. Pārvadātājs sarēķināja, ka dome tam palikusi parādā 563 000 eiro. Sarunas par naudas atdošanu ar Nila Ušakova vadīto pašvaldību toreiz bija nesekmīgas. 

"PV toreiz saņēma jaunus pasažierus, pie tam neieviešot nekādu papildu transportu, tie maršruti un tie reisi palika tie paši, līdz ar to šobrīd runāt par to, ka uzņēmums cieta zaudējumus, manuprāt, diezgan neloģiski," 2018. gada 14. oktobrī sacīja Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājs Vadims Baranņiks.

Tomēr satiksmes ministrija un darījumā iesaistītās kapitālsabiedrības nerāvās piedzīt parādu piespiedu kārtā. Jautājumu daudzkārt cilāja Sabiedriskā transporta padomē. 

"Mēs principā uzskatām, ka tāda tiesāšanās starp valsts kapitāla sabiedrībām un pašvaldību, tas nav labais tonis. Maksimāli ir jāmēģina atrast kaut kāds kopsaucējs sarunu ceļā," iepriekš izteicās Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, "Pasažieru vilciena" kapitāla daļu turētājs un Sabiedriskā transporta padomes priekšsēdētājs Dins Merirands.

Dome četrus gadus tā arī nekļuva atsaucīgāka. 2019. gada vasarā pēc Sabiedriskā transporta padomes akcepta  Pasažieru vilciens un Autotransporta direkcija beidzot vērsās ar pieteikumu administratīvajā tiesā. 

Tiesa prasību nepieņēma. "Pasažieru vilciens" un Autotransporta direkcija jau bija nokavējuši prasības iesniegšanas termiņu par vairāk nekā četriem gadiem. Šādos strīdos noilgums pienāk gada laikā. Tas nozīmē, ka vairs nav mehānismu, kā piespiest pašvaldību samaksāt nu jau sešus gadus vecu parādu. 

"Es domāju, ka tās ir tās kļūdas, kas ir jāmācās no tā laika un skatoties ko mēs varētu darīt tagad ar jauni Rīgas domes sasaukumu, strādāt pie tā, neatkārtot tās kļūdas. Kādā veidā pareizi taisīt līgumus, lai Rīgas iedzīvotājiem būtu šāds pakalpojums," atzīmēja "Pasažieru vilciens" valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

"Kāds jau par tiem zaudējumiem ir atbildīgs, kādam viņi ir jāsedz. Kā jūsuprāt, vai viņi vienkārši ir jāaizmirst? Es domāju, ka ir svarīgi atcerēties – pasūtītājs mums ir autotransporta direkcija. ATD mums uzdod, mēs izpildām un viņi kompensē mums visus šos zaudējumus vai kompensācija atbilstoši šiem MK noteikumiem. Tie noteikumi ir izpildīti, mums ir samaksāts atbilstoši šiem noteikumiem," sacīja Grigulis.

Gan pašreizējā, gan iepriekšējās Pasažieru vilciena valdes uzskata, ka ir darījušas visu, kas nepieciešams, lai zaudējumus novērstu. Uzņēmuma ieskatā tiesāšanās iniciatoram bija jābūt Autotransporta direkcijai un tai jāuzņemas atbildība par termiņa nepamanīšanu. Direkcijā uzskata tieši pretēji. 

"Šinī gadījumā vērsties pret pusi, kas ir radījusi kaut kādus negūtus ieņēmumus var vērsties tā puse, kam šie ieņēmumi nav bijuši. Šajā gadījumā to varēja darīt un to arī izdarīja "Pasažieru vilciens"," norādīja Autotransporta direkcija valdes priekšsēdētājs Kristians Godiņš.

Autotransporta direkcija uzstāja, ka prasības celšanai jāsagaida Sabiedriskā transporta padomes akcepts. Padomē jautājums četru gadu laikā skatīts četras piecas reizes.  

"Vai jūs nejūtat kaut kādu savu atbildību, kā padomes vai kapitāldaļu turētājs par to, ka ir sanācis tā, ka tie 560 tūkstoši ir faktiski izkūpējuši gaisā? Jūs man tagad uzdodat provokatīvus jautājumus? Kapitāla daļu turētājam nav jāpieņem lēmumi šajā jautājumā. Tā ir pirmā atbildes daļa. Un otrā atbildes daļa ir, ka Sabiedriskā transporta padome manuprāt vienmēr nepārprotami ir norādījusi, tad kad puses par šo jautājumu ir padomē vērsušās, kā šis jautājums mūsu prāt būtu risināms," sacīja Merirands.

"Sarunās, ka visu laiku jārunā? Tik ilgi runāja, ka vairs neko nevar dabūt? Viens ir vērsties pie Rīgas domes, kas vairākas reizes arī ir ticis darīts un otrs ir sūdzēt šo te trešo vienošanās pusi tiesā," izteicās Merirands.

Viņš taisnojas, ka īsti zaudējumi nemaz nav nodarīti. Tie esot negūtie ienākumi un uzņēmuma darbību vai valsts dotācijas apjomu tas nemaz neietekmē. Tas ir pretrunā ar Pasažieru vilciena skaidrojumu, ka par šo summu samazinātos valsts izdevumi dotācijai, ja tā būtu ieskaitīta uzņēmuma kontā.

"Jums kā kapitāla daļu turētājam, jūs esat īpašnieks, vai jums kā īpašniekam neliekas interesanti, kas tad īsti tur notika," stāstīja Merirands.

"Man neliekas interesanti, man ir tā pārliecība, sekojot tai situācijai beidzamos gadus, ir, ka vienošanās, kāda viņa noslēgta ir, bija, ka no tās nepārprotami neizriet, ka Rīgas domei ir pienākums šo te summu maksāt, tur bija teikts, ka var pārskatīt dotācijas apjomu. Otrkārt, ka tas ko varēja darīt, ir pārtraukt šo te vienošanos ātrāk, tikko tas apjoms, ko Rīgas dome bija samaksājusi, bija izsmelts un nepaļauties uz to, ka Rīgas dome to samaksās kaut kad nākotnē," viņš atzīmēja.

Merirands norādīja, ka ministrija neesot vērusies tiesībaizsardzības iestādēs. "Ir pagājis gads, kopš tiesas lēmuma. Vai ministrija ir vērsusies tiesībaizsardzības iestādēs vai uzdevusi veikt pārbaudi, lai noskaidrotu tos iemeslus, ka tādā veidā nevajadzētu rīkoties." 

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits nav rosinājis un nerosinās izmeklēšanas par senajiem notikumiem. Viņaprāt vainīgais jānoskaidro Pasažieru vilcienam. 

"Visus iepriekšējos gadus ir bijusi tāda situācija, ka viens rāda uz otru, mēģinot atrast kā no šīs situācijas vienkārši neiziet un kā šo situāciju izbeigt bez rezultāta. Diemžēl Pasažieru vilciena bilancē šie zaudējumi ir uzskaitīti tieši kā saistības un attiecīgi tajā brīdī kad Pasažieru vilciena valde  lems par šīs summas norakstīšanu vai kādu citādu darbību, tajā brīdī, ja tie būs atzīti par zaudējumiem, tad pasažieru vilciena esošajai valdei radīsies tiesības un pienākums izpētīt, no kura šos zaudējumus piedzīt vai tur bijusi ļaunprātība vai nesaimnieciska rīcība," skaidroja Linkaits.

"Tur bija interesanta nianse, tā summa, ko Pasažieru vilciens iekasēja par braucējiem, ja. Nu no Rīgas domes saņēma, principā tika pārskaitīta Rīgas kartei par validatoru nomu un par validācijām, tā kā turpat tā nauda palika. No Rīgas satiksmes viņa izgāja cauri pasažieru vilcienu un atgriezās Rīgas kartē. Ļoti precīzi kāds tur bija aprēķinājis to summu," sacīja Rīgas domes deputāts un bijušais Pasažieru pārvadājumu departamenta projekta vadītājs Olafs Pulks.

Godiņa vadītā autotransporta direkcija plāno apdrošināt vadošās amatpersonas  par 10 miljoniem  eiro. Iepirkums jau izsludināts. Šādu civiltiesisku apdrošināšanu izmanto gadījumiem, ja amatpersonas rada uzņēmumam zaudējumus vai citādi kļūdās. Tad tiem nav jāmaksā no savas kabatas, bet zaudējumus sedz apdrošinātājs. 

Aktuālākās ziņas