"Krievijas planētas" sāga. Kas zinātniekiem liek domāt, ka uz Veneras varētu būt dzīvība? (2)

Šajos gāzes mākoņos zinātnieki ar Havaju salās un Čīlē izvietotajiem teleskopiem pamanīja fosfīna pēdas, kas uz Zemes ir saistīts ar dzīvību.

Fosfīna gāze uz Zemes eksistē tikai kā industriālo procesu produkts – to izmantoja kā ķīmisko ieroci Pirmā pasaules kara laikā – vai arī kā neizpētīta procesa iznākums dažos dzīvniekos un mikrobos.

Fosfīns atrodams izžuvušu dīķu dibenā, dažu dzīvnieku, piemēram, āpšu zarnās un ir saistīts ar pingvīnu mēsliem.

Pašlaik gan nav loģiska izskaidrojuma tam, kā gāze nokļuvusi uz planētas, tāpēc pētnieki neizslēdz iespēju, ka tur varētu atrasties citplanētieši.

"Fosfīns varētu būt radies no nezināmas fotoķīmijas vai ģeoķīmijas, vai radies pēc tādas pašas analoģijas kā uz Zemes," skaidrojusi pētnieku komanda. Vēl viens iespējamais fosfīna eksistences skaidrojums ir vulkāniskā aktivitāte uz planētas.

Venera ir neapdzīvojama planēta, uz kuras valda 425 grādus pēc Celsija augsta temperatūra un neeksistē ūdens. Tomēr astronomi skaidro, ka 48 kilometrus virs Veneras virsmas pastāv biezs oglekļa dioksīda slānis, kas ir atdzisis līdz istabas temperatūrai, un tajā pastāv sīki ūdens pilieni un sērskābe.

Zinātnieki jau vairākus gadu desmitus ir pētījuši Veneras mistiskos un noslēpumainos mākoņus. Pētnieki uzskata, ka tie ir potenciāli biotopi vēl neatklātām dzīvības formām.

Pētījuma autori - Kārdifas Universitātes astronoms Džeins Grīvss kopā ar kolēģiem - domā, ka potenciālā dzīvība, visticamāk, šajos ūdens pilienos varētu būt vienšūnas mikrobi.

Pētnieku grupa nolēma Veneras mākoņos meklēt fosfīna klātbūtni, jo šo gāzi rada gan cilvēki, gan jebkurš cits dzīvs organisms. Fosfīna gāzes meklēšana tiek uzskatīta par vienu no labākajām metodēm, lai atklātu citas planētas, kas neietilpst Saules sistēmā.

Zinātnieki nebija gaidījuši, ka viņu meklējumi būs veiksmīgi. Tomēr viņiem izdevās atklāt fosfīna molekulas aptuveni 20 daļiņās uz katru miljardu.

"Eksperimenta mērķis bija iekustināt šo pētījumu nākotnei, taču mūsu sākotnējie atklājumi norāda uz to, ka Veneras mākoņos ir iespējams atrast fosfīna molekulas," teikts pētījumā.

Protams, tas nenozīmē, ka virs Veneras debesīs plaukst jaunas citplanētiešu sugas. Venera, salīdzinot ar Mēnesi un Marsu, nav tik plaši izpētīta, atstājot zinātniekiem visai milzīgu zināšanu deficītu par tās sarežģītajiem dabas procesiem.

"Idejai par dzīvību Veneras mākoņos ir būtiskas konceptuālas problēmas - vide ir ārkārtīgi dehidrēta, kā arī ļoti skāba," norādīja Grīvss un viņa kolēģi.

"Lai noteiktu, vai Veneras mākoņos ir dzīvība, būtiski būs daudz modelēt un eksperimentēt," viņi secināja.

"Roskosmos": Mēs Veneru uzskatām par Krievijas planētu

Jau ziņots, ka Krievijas kosmosa aģentūra "Roskosmos" dienu pēc tam, kad zinātnieki nāca klajā, ka uz Veneras ir potenciālas dzīvības pazīmes.

"Roskosmos" paziņojumā bija norādīts, ka pirmās misijas uz Veneru īstenoja Padomju Savienība.

"Milzīgais izrāviens Veneras pētniecībā, kas Padomju Savienību šķīra no tās sāncenšiem, bija viens no iemesliem, kāpēc ASV sauca Veneru par padomju planētu," teikts paziņojumā.

Krievija apgalvo, ka tās rīcībā esot materiāli, ka vairāki objekti uz Veneras virsmas ir mainījuši savu atrašanās vietu vai arī varētu būt dzīvi. Tās pagaidām ir tikai hipotēzes, kuras nav apstiprinātas.

Krievija un ASV sadarbojas projektā "Venera-D", taču tagad izziņotā Veneras izpēte notiks neatkarīgi no šī projekta.