P 26.10.2020.

"Mums bija episka mēroga nacionāla traģēdija, ko mēs nevarēsim tik drīz aizmirst." Itāļi dara visu iespējamo, lai novērstu Covid-19 otro vilni

Covid-19 Itālijā. Ilustratīvs attēls

FOTO: EPA/Scanpix

Itālija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kura pagaidām nav saskārusies ar strauju Covid-19 saslimšanas gadījumu skaita pieaugumu. Itāļi bija pirmie ārpus Āzijas robežām, kas izjuta pandēmijas triecienu. Itālija, pateicoties iegūtajai "šokējošajai pieredzei", pagaidām visai veiksmīgi tiek galā ar Covid-19 otrā viļņa novēršanu. To gan nevar teikt par Itālijas kaimiņvalstīm, vēstī "The Wall Street Journal".

Februārī Itālija kļuva par pirmo valsti ārpus Āzijas robežām, kas saskārās ar jauno vīrusu, bet pavasarī Itālijā bija viens no augstākajiem mirstības rādītājiem pasaulē. Tomēr šobrīd, kad Lielbritānija un Spānija piespiedu kārtā atgriežas pie dažādiem karantīnas ierobežojumiem, Itālija turas visai labi – pagājušajā nedēļā vidēji dienā tika konstatēti 1500 jauni saslimšanas gadījumi, kamēr Lielbritānijā bija vidēji 3700, Spānijā 10 400 un Francijā 10 500 jauni saslimšanas gadījumi.

Saslimšanas rādītāji Eiropā pieaug tādēļ, ka cilvēkiem ir apnikuši distancēšanās noteikumi, sejas maskas, roku dezinfekcija un citi pasākumi. Iedzīvotāju nogurums un vēlme atgriezties pie ierastā dzīves ritējuma ir divi galvenie pārbaudījumi Eiropas valstu valdībām, kas mēģina tikt galā ar vīrusu tā, lai pēc iespējas mazāk tiktu skarta ekonomika.

Eksperti cerēja, ka masku nēsāšana un distances ievērošana kļūs par ikdienas ieradumu vismaz pandēmijas laikā, kā tas ir novērojams Austrumāzijā. Tomēr eiropiešiem apgūt jaunos paradumus nevedas viegli – Eiropā cilvēkiem ir mazāk pieredzes cīņā pret dažādu infekcijas slimību uzliesmojumu.

Itālijā savukārt jaunie ierobežojumi tomēr ir kļuvuši par neatņemamu ikdienas dzīves sastāvdaļu.

Miljoniem itāļu turpina pārvietoties, uzvilkuši sejas maskas pat tad, ja tas nav obligāti. Itālijā maskas ir nepieciešamas slēgtās sabiedriskās telpās, transportā un citās vietās. Tāpat līdzi tiek nēsāti roku dezinfekcijas līdzekļi. Aptuveni 85% itāļu paziņojuši, ka nēsā un turpinās nēsāt maskas sabiedriskās vietās.

Ja neskaita Spāniju (86%), tad Itālija var lepoties ar otru lielāko iedzīvotāju īpatsvaru Eiropā, kas labprāt nēsā maskas. Turklāt itāļi biežāk nekā citi eiropieši atzinuši, ka iespēju robežās cenšas izvairīties no vietām, kur ir daudz cilvēku.

Laikraksta aptaujātie cilvēki atzinuši, ka bez ierunām turpina ievērot drošības noteikumus – bez vajadzības nepieskaras dažādām virsmām, ierobežo kontaktus.

"Vai tas nav pārspīlēti? Varbūt arī ir. Bet mums bija episka mēroga nacionāla traģēdija, ko mēs nevarēsim tik drīz aizmirst. Ir bailes, tāpēc mēs tā dzīvojam," norāda Milānas iedzīvotāja Enrika Gracioli.

Savukārt Romas iedzīvotājs Džovanni Ferrante staigā ar N95 masku, kas nodrošina labāku aizsardzību nekā parastā ķirurģiskā maska. Vasarā, kad braucis pie radiniekiem, pēc pārbrauciena vīrietis divas nedēļas pavadījis pašizolācijā un tikai tad ticies ar radiem – lai nevienu netīšām nepalipinātu, lai gan pats nekādus simptomus nav jutis.

"Martā un aprīlī itāļi piedzīvoja ārkārtīgi lielas bailes, un tās atstāj sekas uz rīcību īsākā termiņā. Itāļi rīkojas, balstoties uz savām emocijām, un tas šeit ir vairāk izteikti nekā citās valstīs Eiropā,"

norāda psiholoģijas profesore no Milānas Katoliskās universitātes Gvenaldīna Grafinja.

Efektīva izrādījās arī valdības rīcība cīņā pret infekciju. Tiek norādīts, ka "kreisā valdība" un "labējā opozīcija" cīņā pret vīrusu spēja panākt vienotu valodu un darboties kā viens veselums. Tādēļ Romā protesti pret ierobežojumiem pulcēja daudz mazāk cilvēku nekā Berlīnē vai Londonā.

Vēl jo vairāk – Itālija spēja īstenot visai efektīvu testēšanas politiku, kā arī kontaktpersonu izsekošanu. Vairāk nekā divas trešdaļas itāļu, kam bija pozitīvas Covid-19 analīzes, tika atklāti, pateicoties nevis simptomiem, bet gan tam, ka viņi atrasti, pētot saslimušo kontaktus, un šiem cilvēkiem veikti kontroles testi, kas izrādījušies pozitīvi.

Pašlaik pozitīvo testu īpatsvars Itālijā ir 2,1%. Tas ir vairāk nekā jūnijā, bet mazāk nekā vidēji Eiropā. Šis līmenis parāda, ka testēšana ir plaša, un tā neattiecas tikai uz cilvēkiem, kam ir kādi saslimšanas simptomi.

Izdevums citē Pasaules Veselības organizāciju, ka par dažādu ierobežošanu atcelšanu var runāt tad, ja pozitīvo testu īpatsvars ir zemāks par 5%. Piemēram, Spānijā šis rādītājs ir 11,9%, tādēļ šajā valstī arī sāk atjaunot dažādus ierobežojumus.

Itālijas iedzīvotāji ir guvuši mācību no februāra vieglprātības, pēc kuras martā un aprīlī sākās murgs, "ko gribētos pēc iespējas ātrāk aizmirst, nevis atkārtot". Tādēļ Itālija ir gatava turpināt cīnīties, lai nebūtu jāatgriežas pie karantīnas un jau tā cietušās ekonomiskās situācijas pasliktināšanas.