Kreigs Fosters nira ar kailām krūtīm aukstajos ūdeņos Āfrikas dienvidu galā, kad ieraudzīja viņu - astoņkāji, kas slēpās zem akmeņu krāvuma. 

Kā apburts viņš sāka sekot šai neticami kautrīgajai radībai. Cenšoties pierādīt, ka viņš nav plēsējs, vīrietis sēdēja nekustīgs tā klātbūtnē. Vairākas nedēļas astoņkājis no viņa izvairījās: slēpās savā bedrē, maskējās vai ar savu eleganto, bet šķidro ķermeni ielīda tuvākajā plaisā, lai aizbēgtu.

Un tad, pēc 26 dienu gandrīz apmātas vajāšanas, astoņkājis pastiepa vienu no saviem taustekļiem un pieskārās viņam.

FOTO: Sea change project/ "My octupus teacher"

"Netflix" dokumentālajā filmā "Mans astoņkāju skolotājs" šis sensacionālais brīdis aizkustina tik ļoti, jo neviens nekad nebija domājis, ka astoņkāja tausteklis, kas aptīts ap cilvēka roku, var šķist tik juteklisks.

Filma "Mans astoņkāju skolotājs", kas uzņemta 2010. gadā, kad Kreigs Fosters pavadīja gadu, lai izkoptu unikālu saikni ar ārkārtējo radību. Dokumentālā filma ir saņēmusi astoņas nominācijas Džeksona savvaļas mediju balvai un ieguvusi labākās filmas apbalvojumu "LandxFilm" festivālā.

FOTO: Sea change project/ "My octupus teacher"

Fosters iemūžināja šī astoņkāja īsā mūža intīmos mirkļus, pavadot līdz divām stundām katru dienu radībai sekojot.

"Ja jūs iegūsiet šī dzīvnieka uzticību vairāku mēnešu laikā, tas jūs zināmā mērā ignorēs un turpinās savu ierasto dzīvi, un ļaus jums iekļūt viņa slepenajā pasaulē," raidsabiedrībai CNN pastāstīja Fosters.

Filmā var redzēt, kā astoņkājis pārspēj gudrībā haizivi, piekabinoties tai pie muguras bezmaksas braucienam, kā astoņkājis ataudzē sev jaunu taustekli pēc haizivju uzbrukuma, un visbeidzot mirst pēc neskaitāmu olu izdēšanas.

"Astoņkājis man parādīja tādu uzvedību, kas zinātnei bija pilnīgi jauna, jo šis dzīvnieks man uzticējās," viņš saka.

Fosteram visemocionālākais bija brīdis, kad astoņkājis ļāva viņam sekot medībās.

FOTO: Sea change project/ "My octupus teacher"

"Nav tāda pati sajūta, kā atrasties džipā un vērot zvērus medību vietā uz sauszemes," viņš skaidro.

"Ūdenī tas ir citādāk. Kad šī apbrīnojamā būtne izvēlas tevi ielaist savā pasaulē... tas ir ļoti, ļoti īpašs brīdis, kad tu ne tikai tiec pieņemts, bet arī tas, ka tava klātbūtne viņai šķiet dabiska, it kā tu piederētu okeānam tāpat kā viņa."

Pēdējos desmit gadus Fosters ir pavadījis, nirstot brūnaļģu mežā Atlantijas okeānā pie Dienvidāfrikas rietumu krasta, kur ūdens temperatūra var pazemināties līdz pat astoņiem grādiem pēc Celsija.

Pazīstams kā Labās Cerības rags vai "Vētru rags", viņš šo okeāna apkārtni raksturo kā "bagātīgāko piekrasti pasaulē". Kamēr daži peldētāji baidās no haizivīm vai citiem plēsējiem, Fosters apgalvo, ka vislielākos draudus viņa dzīvībai rada liels vilnis, kas tiek izmests uz klints.

Okeāna dziedinošais spēks

Fosters sāka šo ikdienas niršanas režīmu kā veidu, kā tikt galā ar depresiju. "Es cīnījos. Man likās, ka vienīgais veids, kā sadziedēt sevi, bija okeāna klātbūtne - mana bērnības laimīgā vieta."

FOTO: Sea change project/ "My octupus teacher"

Niršana zemūdens pasaulē ir nomierinājusi viņa prātu, apgalvo Fosters. Gadu gaitā viņš ir sazinājies arī ar citiem dzīvniekiem, piemēram, ūdriem, vaļiem, sēpijām un pat haizivīm.

"Viņi ir izvēlējušies nākt pie manis un nodibināt šo kontaktu un uzticēties man," viņš saka. "Katru reizi tas ir elpu aizraujošs un dziedinošs mirklis."

Bet nekas nav salīdzināms ar viņa "vienreizējo" saikni ar astoņkāji, viņš saka.

Pēc Fostera teiktā, vislielākā mācība, ko astoņkājis viņam ir devis, ir tā, ka cilvēki ir daļa no apkārtējās dabas pasaules nevis parasti ciemiņi.

"Jūsu paša loma un vieta dabas pasaulē ir visdārgākā dāvana, kas mums ir dota."