C 22.10.2020.

"Gribam, lai patiesība nāk gaismā." Igaunijai jauni pavedieni prāmja "Estonia" katastrofas lietā

FOTO: Reuters/ScanPix

Igaunija vadīs jaunu izmeklēšanu par 1994. gadā notikušās prāmja "Estonia" katastrofas apstākļiem saistībā ar informāciju, ko atklājusi tai veltītas dokumentālās filmas uzņemšanas grupa, pirmdien paziņojis premjerministrs Jiri Ratass.

Dokumentālisti, kas, nirstot pie vraka, uzņēma filmu telekanālam "Discovery", pērnruden atraduši prāmja korpusā četrus metrus lielu caurumu, ko iepriekš daļēji sedza jūras dibena nogulumi, vēstījis laikraksts "Postimees".

"Ir jāveic jauna tehniskā izmeklēšana par "Estonia" bojāejas apstākļiem. No mūsu puses izmeklēšana ietvers zemūdens novērojumus, par to esam informējuši Somiju un Zviedriju," norādījis Ratass. "Gribam, lai patiesība nāk gaismā."

2

Pēc viņa teiktā, visas trīs valstis vienojušās, ka jauno izmeklēšanu vadīs Igaunija.

Ārlietu ministrs Urmass Reinsalu norādījis, ka jaunā izmeklēšana balstīsies uz 1997.gadā publiskoto izmeklēšanas galīgo ziņojumu, tomēr būs pilnīgi autonoma.

 "Jaunā tehniskā izmeklēšana nenozīmē, ka 1997.gada ziņojums tiks atcelts, bet mēs arī nedomājam tikai pievienot tam dažas lappuses. Gadījumā, ja tiks atrasta jauna svarīga informācija, valstis to izskatīs kopā,” viņš sacījis.

Runājot par izmeklēšanas izmaksām, ministrs uzsvēris, ka valstis tajā ieguldīs "tieši tik līdzekļu, cik būs nepieciešams".

Kā pastāstījis Ārlietu ministrijas pārstāvis Marts Luiks, filmas veidotāji sazinājušies ar Igaunijas varas iestādēm jau ap koronavīrusa krīzes sākuma laiku un paziņojuši, ka pērnruden filmēšanas gaitā atklājušies jauni apstākļi.

"Mēs šos kadrus noskatījāmies 12.augustā un, lai gan neesmu kuģniecības speciālists, bija skaidrs, ka caurums "Estonia" labajā bortā ir kaut kas jauns," viņš sacījis.

Septembrī šos kadrus noskatījušies arī tehniskie eksperti, kuri atzinuši, ka trieciens pa prāmja korpusu nācis no ārpuses un bojājumu nav izraisījis sprādziens.

"Nevar izslēgt iespēju, ka šiem bojājumiem bijusi nozīme kuģa bojāejā," atzinis norvēģu jūras tehnoloģiju profesors Jorgens Amdals no Tronheimas.

Piecu sēriju dokumentālā filma ""Estonia" - atradums, kas mainīs visu", uzņemta pēc "Discovery" kanāla Norvēģijā  "Discovery Norway" pasūtījuma, tās režisors ir Henriks Evertsons.

Prāmis "Estonia", kas būvēts 1980.gadā Vācijas kuģubūvētavā "Meyer Werft", nogrima vētrainā 1994.gada 28.septembra naktī ceļā no Tallinas uz Stokholmu. Uz tā atradās 989 pasažieri un apkalpes locekļi. Tika izglābti tikai 138 cilvēki, no kuriem viens vēlāk nomira slimnīcā. Gāja bojā vai pazuda bez vēsts 852 cilvēki, bet atrasti tikai 94 bojāgājušie. Pasažieru vidū bija arī 29 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem izglābās tikai seši.

Šī ir katastrofa ar vislielāko upuru skaitu, kas notikusi Baltijas jūrā miera laikā.

Jūras dziļums prāmja nogrimšanas vietā ir 83 metri. "Estonia" ir vienīgais nogrimušais kuģis, kuru sargā likums par bojāgājušo mieru, un niršana prāmja vraka apskatei ir aizliegta.

Igaunijas, Somijas un Zviedrijas starpvaldību komisija katastrofas cēloņu izmeklēšanai secināja, ka prāmis nogrimis konstrukcijas nepilnību, liela braukšanas ātruma un vētras dēļ.

Saskaņā ar oficiālo versiju stipru viļņu triecienu dēļ salūza prāmja priekšējā viziera durvis un kuģī dažās minūtēs ieplūda tūkstošiem tonnu ūdens, to nogremdējot.