Armēnija neredz trīspusējas tikšanās iespēju ar Krieviju un Azerbaidžānu, paziņo Pašinjans (2)

"Laikā, kad notiek intensīva karadarbība, nav īsti piemēroti runāt par Armēnijas, Azerbaidžānas un Krievijas samitu. Sarunām nepieciešama atbilstoša atmosfēra un nosacījumi," tiekoties Erevānā ar Krievijas žurnālistiem, sacīja Pašinjans.

Viņš norādīja, ka Armēnija vienmēr ir bijusi gatava Karabahas problēmas miermīlīgam noregulējumam.

"Bet tas nenozīmē, ka Armēnija vai Karabaha ir gatavas atrisināt jautājumu, kaitējot savām nacionālajām un drošības interesēm," norādīja premjers.

Armēnija pagaidām nav noskaņota vērsties Kolektīvās drošības līguma organizācijā (KDLO), norādīja Pašinjans, izsakoties par organizāciju, kas apvieno vairākas pēc PSRS izjukšanas radušās valstis, arī Krieviju un Armēniju.

"Vēršanās KDLO ir politisks jautājums. Ir ļoti grūti runāt par robežām, kad ir pienācis laiks vērsties. Mēs strādājam cieši ar KDLO, bet iedarbināt konkrētas procedūras ir cits jautājums. Armēnijas Bruņotie spēki ir spējīgi aizstāvēt valsts drošību," skaidroja premjers.

Armēnija savu drošību garantēs ar visām metodēm, viņš norādīja.

"Ar KDLO vai bez KDLO - tas ir cits jautājums. Mēs spriežam par visām mūsu drošības garantēšanas iespējām atkarībā no situācijas un vispārējā politiskā konteksta," sacīja Pašinjans.

Tikmēr Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) uzdevusi Armēnijai un Azerbaidžānai izvairīties no jebkādas karadarbības, kas varētu apdraudēt civilistu veselību un dzīvību, trešdien paziņoja tiesa.

Kā pavēstīja ECT, tā uzskata, ka pašreizējā karadarbība par Kalnu Karabahas reģionu draud nopietni pārkāpt Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, kurai abas valstis ir pievienojušās.

ECT lēmumu pieņēma pēc Armēnijas valdības lūguma tiesu steidzami nākt klajā ar prasību Azerbaidžānai, lai tā izbeidz uzbrukt civilistiem, kā arī aptur bruņoto spēku uzbrukumus civilistu apdzīvotajām vietām Armēnijā un Kalnu Karabahā.

Abas valstis apsūdzējušas viena otru uzbrukumos civilajiem mērķiem jaunākajā vardarbības eskalācijā.

Kā ziņots, svētdienas rītā uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākušās smagas kaujas. Abas puses karadarbības sākšanā apsūdz viena otru.

Gan Armēnija, gan Kalnu Karabaha izsludinājušas karastāvokli un vispārējo mobilizāciju. Karastāvokli un daļēju mobilizāciju izsludinājusi arī Azerbaidžāna.

Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekad nav kontrolējusi Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.

Kalnu Karabaha savu neatkarību pirmo reizi pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.

Ir apstiprināts, ka kopš svētdienas notiekošajās kaujās ir gājuši bojā ap 100 cilvēku.