20 gadus vecais Klauss Šlēle un 22 gadus vecā Betina Taksa bija studenti no Rietumvācijas, kuri iepazinās 1987. gadā un iemīlējās. Viņi nolēma piepildīt savu dzīvi ar piedzīvojumiem un devās ceļot pa Ziemeļeiropas valstīm. Diemžēl ceļojums pāri Baltijas jūrai viņiem bija pēdējais. 1987. gada 29. jūlija naktī pāris tika nāvējoši ievainots uz prāmja "Viking Sally". Šo stāstu vēl šausminošāku padara fakts, ka vēlāk to pašu prāmi pārsauca par "Estonia", vēstī laikraksts "Postimees".

Prāmis "Viking Sally" no 1980. līdz 1990. gadam.

FOTO: eestinen.fi

Klauss dzimis 1967. gada 28. janvārī, bet Betina - 1965. gada 10. maijā. Pāris nolēma ceļojumā doties ar vilcienu, lai no Vācijas aizbrauktu uz Stokholmu, no Stokholmas ar prāmi uz pilsētu Turku Somijā, tad caur Somiju uz Lapzemi un atgriezties mājās gar Norvēģijas piekrasti. Viņi braucienā uzaicināja arī Klausa draugu Tomasu Šmidu. Šmids sacīja laikrakstam "Yle", ka viņš precīzi neatceras, kā radās šī ideja, taču viņš atminas, ka jaunieši ilgāku laiku šim piedzīvojumam krāja naudu.

Šlēle un Šmids bija draugi daudzus gadus. Abi bija Štutgartes futbola kluba biedri un studēja mehāniku.

Jautrs vakars uz prāmja par neko labu neliecināja

Trīsvienība atstāja Stokholmu 27. jūlija pēcpusdienā. Šis vakars "Viking Sally" kruīzā starp Somiju, Zviedriju un Ālandu salām nebūt nebija īpašs. Draugi satika vairākus cilvēkus, iepazina viens otru un izbaudīja bezrūpīgo jaunību.

Starp cilvēkiem, ar kuriem viņi sadraudzējās, bija jauns brits, kurš devās satikt paziņu no Somijas, un auto detaļu pārdevējs, kurš atgriezās Somijā no komandējuma Vācijā. Vēlāk liecinieki teica, ka Klauss un Betina bija īpaši jautrā noskaņojumā un viegli atrada kopīgu valodu ar svešiniekiem. Šmids nebija tik atsaucīgs un daudz neinteresējās par apkārtējiem.

Kā tas parasti mēdz notikt ar studentiem - viņiem nebija daudz naudas. Šī paša iemesla dēļ jaunieši nolēma gulēt guļammaisos uz klāja. Šmids palika iekšā, kur apmetās kādā kuģa koplietošanas telpā. Viņš apsargāja arī draugu-ceļotāju mugursomas. Mūsdienās tas tā vairs nav iespējams.

Apmēram pulksten 1 naktī uz 28. jūliju Klauss un Betina paņēma guļammaisus un devās uz 9. klāju pie prāmja pakaļgala. Iepriekš viņi pamanīja, ka netālu no helikoptera nosēšanās laukuma ir labs stūris, kur viņi varētu gulēt.

Tā kā nekādi gaismekļi tur netika ieslēgti, viņus neviens tur nepamanīja. Tajā pašā laikā tā nebija īpaši mierīga vieta - vakarā daudzi cilvēki devās cauri helikopteru lidlaukam. Prāmī bija pasažieri no deviņām dažādām valstīm.

Pāris Klauss un Betina.

FOTO: Ekrānuzņēmums no video 

Ap pulksten 3.45 no rīta trīs dāņi, kas devās uz Somiju, gāja pa kuģa klāju. Nejauši viņi nonāca tur, kur Betina un Klauss gulēja. Sākumā dāņi domāja, ka tie ir iereibuši pasažieri, kas tur vienkārši guļ. Drīz kļuva skaidrs, ka cilvēki ir nopietni ievainoti un gandrīz bez samaņas. Viss ap viņiem bija asinīs. Viens no vīriešiem mēģināja sniegt pirmo palīdzību, taču uzreiz saprata, ka pasažieru stāvoklis ir daudz nopietnāks.

Dāņi par notikušo ziņoja personālam, un kuģa medmāsa kopā ar sargu devās uz notikuma vietu. Saprotot, kāda apmēra traģēdija ir notikusi, medmāsa lūdza kapteiņa palīgu informēt Somijas robežsargus, lai viņi varētu nosūtīt glābšanas helikopteru. Pulksten 5.48 upuri ieradās Turku universitātes slimnīcā.

Lidojuma laikā Betina pastāvīgi centās sevi aizstāvēt, acīmredzot, uzskatot, ka glābēji ir uzbrucēji. Glābšanas komandas loceklis Maskulins laikrakstam "Yle" pastāstīja, ka Betina kaut ko viņiem nemitīgi stāstījusi, bet helikoptera troksnis bija tik skaļš, ka to nebija iespējams saprast.

Klauss Šlēle nomira helikopterā, lai gan kuģa medmāsa lidojuma laikā mēģināja viņu atdzīvināt. Betina bija kritiskā stāvoklī ar līdzīgām traumām. Abiem jauniešiem ar nezināmu priekšmetu iesists pa galvu. Viens no dāņiem, kurš atrada upurus, vēlāk plašsaziņas līdzekļiem sacīja, ka Betinai ir nogriezts pirksts, taču policija to neapstiprināja.

Izmeklēšana apstājās

Pirmie izmeklētāji notikuma vietā ieradās pulksten 6.30 ar to pašu helikopteru, kurā cietušie tika nogādāti slimnīcā. Kad prāmis ieradās ostā pulksten 8.10, policija jau bija norobežojusi ostu. Mērķis bija noturēt noziedznieku uz klāja.

Saskaņā ar sākotnējo plānu video intervijas bija jāveic ar visiem uz kuģa esošajiem, taču, tā kā viņu bija 1400, tika pieņemts jauns lēmums. Pirmkārt, tika izslēgtas ģimenes ar bērniem un veci cilvēki.

Šmids un jaunais brits, kura drēbēs tika atrastas asiņu pēdas, tika aizturēti. Jaunietis apgalvoja, ka tās ir viņa paša asinis, kas tecējušas no deguna. Kaut arī tiesu ekspertīze tajā laikā vēl nebija pietiekami attīstīta, policija galu galā izsvītroja vīrieti no aizdomās turamo personu saraksta, jo asinis, visticamāk, piederēja viņam.

Pilsētas Turku policijā nebija daudz angliski runājošo, kas apgrūtināja izmeklēšanu. DNS testi tad tikai sāka parādīties. Tajā laikā galvenokārt bija iespējams noteikt asinsgrupu un to, vai asinis pieder cilvēkam vai dzīvniekam. Turklāt zviedru kuģiem nebija pilnīgu pasažieru sarakstu. Uz klāja varēja būt daudz pasažieru, kuru identitāte nav zināma nevienam.

1987. gada augustā vietējie zvejnieki atrada asiņainu apģērbu, kas bija iesaiņots plastmasas maisiņā. Soma nonāca neapdzīvotā salā tikai 200 metru attālumā no prāmju maršrutiem.

Sākumā viņi atstāja somu tur, kur atrada, bet, kad atgriezās pēc gada, soma joprojām bija tur. Viņi par atradumu ziņoja policijai. Maisā cita starpā bija cimds ar iniciāļiem HK. Pierādījumi liecināja, ka apģērbs šeit nonāca no "Viking Sally".

Turpmākajos gados lielākā daļa pasažieru tika nopratināti, lai gan dažu identitāte nekad netika noskaidrota. Izmeklētāji vairākas reizes ir bijuši uz "Viking Sally" klāja, mēģinot atrast jaunus pierādījumus, bet neko neatrada. Nav liecinieku, nav noderīgu video, nav acīmredzamu motīvu... Un Betina Taksa neko neatcerējās par notikušo.

1992. gadā prāmis tiek pārdēvēts par "Estonia".

FOTO: SCANPIX/Scanpix

Jauni pierādījumi

Daudzus gadus vēlāk tika publicēti divu aizdomās turamo apraksti. Abi nopelnīja segvārdu "cepures", jo viņiem bijušas ļoti savdabīgas galvassegas. Visbeidzot, policija vienu no viņiem noķēra Rietumvācijā un izsvītroja no aizdomās turamo personu saraksta.

Otrā cepure bija nenotverama. Viņu raksturoja kā 30 gadus vecu vīrieti: 175 centimetrus garu, tumšiem matiem. Viņš bijis netīrs un pats ar sevi sarunājies angļu valodā. Viņš bija ģērbies zaļā vai melnā vilnas cepurē ar sarullētām malām, adītā džemperī, zābakos un nēsājis auduma tašu.

Izmeklētājs.

FOTO: Ekrānuzņēmums no video

2019. gadā policija paziņoja, ka beidzot ir identificējusi galveno aizdomās turamo. Tomēr policija neatklāja aizdomās turētā vārdu, dzimumu, vecumu vai tautību, bet tikai paziņoja, ka aizdomās turamais ir dzīvs un, iespējams, jauniešiem uzbrucis viens pats. Vēlāk piebilda, ka slepkava nav zinājis savus upurus.

Šī gada 11. septembrī Turku policija beidzot apstiprināja, ka ilgstošā slepkavības izmeklēšana ir atrisināta un lieta nodota prokuratūrai. Varas iestādes vēl nav atklājušas aizdomās turamās personas identitāti un nav paskaidrojušas, kāpēc neviens netika aizturēts, ja vainīgais ir zināms.

Ja prokurors atradīs pietiekamus pierādījumus, lai notikušo kvalificētu kā tīšu slepkavību, lieta tiks nodota tiesai. Pretējā gadījumā vainīgais noteikti izvairīsies no soda, jo slepkavības noilgums Somijā beidzas pēc 20 gadiem.

Līdz šim slepkava varēja nesodīti nodzīvot 33 gadus. "Es nezinu, vai Klausa vecāki joprojām ir dzīvi, bet viņi būs priecīgi, ja šis stāsts beidzot beigsies," Šmids pavasarī teica "Yle" reportierim.

Prāmis "Estonia", kas būvēts 1980. gadā Vācijas kuģubūvētavā "Meyer Werft", nogrima vētrainā 1994. gada 28. septembra naktī ceļā no Tallinas uz Stokholmu. Uz tā atradās 989 pasažieri un apkalpes locekļi. Tika izglābti tikai 138 cilvēki, no kuriem viens vēlāk nomira slimnīcā. Gāja bojā vai pazuda bez vēsts 852 cilvēki, bet atrasti tikai 94 bojāgājušie. Pasažieru vidū bija arī 29 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem izglābās tikai seši.

Šī ir katastrofa ar vislielāko upuru skaitu, kas notikusi Baltijas jūrā miera laikā.

Jūras dziļums prāmja nogrimšanas vietā ir 83 metri. "Estonia" ir vienīgais nogrimušais kuģis, kuru sargā likums par bojāgājušo mieru, un niršana prāmja vraka apskatei ir aizliegta.

Igaunijas, Somijas un Zviedrijas starpvaldību komisija katastrofas cēloņu izmeklēšanai secināja, ka prāmis nogrimis konstrukcijas nepilnību, liela braukšanas ātruma un vētras dēļ.

Saskaņā ar oficiālo versiju stipru viļņu triecienu dēļ salūza prāmja priekšējā viziera durvis un kuģī dažās minūtēs ieplūda tūkstošiem tonnu ūdens, to nogremdējot.