Otrdien, 30. septembrī, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē lēma 10 392 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu par viendzimuma partneru reģistrēšanu nevirzīt izskatīšanai parlamentā. Dienu vēlāk portālā "manabalss.lv" uzsākta jauna parakstu vākšana iniciatīvai "Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību". Kādēļ, neskatoties uz acīmredzamu sabiedrības daļas atbalstu šiem jautājumiem, jau gadiem nekas nav mainījies, centās noskaidrot portāls "Apollo".

Trešdienas sēdē pret iniciatīvu balsoja deviņi komisijas locekļi, bet par - trīs. Argumentācijai par iniciatīvu komisijas locekļi un pieaicinātie eksperti minēja gan to, ka Latvija ir viena no pēdējām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur viendzimuma pāru tiesības nav aizsargātas, gan ar to, ka ģimenes jēdziens ir plašāks par vīrieša un sievietes savienību.

Savukārt tie, kas bija pret iniciatīvu, atsaucās uz 1938. gadā paustiem argumentiem un to, ka Satversme aizsargā ģimeni un laulību - savienību starp vīrieti un sievieti, kā arī, ka, ieviešot partnerattiecību regulējumu, "ir tikai laika jautājums" līdz viendzimuma laulību atzīšanai.

Jaunajā iniciatīvā, ko iesniegusi kustība "Dzīvesbiedri", šis jautājums ir paplašināts, un tās "mērķis ir aicināt likumdevēju pieņemt tiesisko regulējumu ārpus laulības savienībā dzīvojošu pāru tiesiskai atzīšanai un sociālajai aizsardzībai".

Kā portālam "Apollo" norādīja kustībā "Dzīvesbiedri", "iniciatīva attiecas ne tikai uz viendzimuma pāru, bet uz visu neprecēto pāru juridisku aizsardzību". 

Laulība Latvijas sabiedrībā vairs netiek uzskatīta par vienīgo ģimenes formu, un arvien biežāk ģimenes attiecības tiek veidotas ārpus laulības institūta. Piemēram, 2019. gadā Latvijā piedzima 7 209 bērni jeb nepilni 39% no visiem dzimušajiem, kuru vecāki nav bijuši laulībā, norādīts iniciatīvā.

"Taču līdz šim likumdevējs ir vairākkārt izvairījies no šādu ģimenes formu tiesiskās atzīšanas un aizsardzības. Tas neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 110. panta jēgai - ka valstij ir jāaizsargā un jāatbalsta ģimene," pauž "Dzīvesbiedri".

Visām ģimenēm ir nepieciešama aizsardzība

Vaicāts, kāpēc šāds likums ir nepieciešams, kustības pārstāvis portālam "Apollo" norādīja, ka šī likuma ideja ir aizsargāt pārus, kas dzīvo nereģistrētā kopdzīvē.

"Šī ir viena no izplatītākajām ģimenes formām Latvijā un šīm ģimenēm arī ir nepieciešama sociālā aizsardzība," pauda Zālītis, piebilstot, ka šādā veidā valsts tām var sniegt sava veida "sociālo spilvenu brīdī, ja kaut kas notiek".

"Tajā brīdī, kad mēs veidojam ģimeni, mēs nedomājam par slikto," viņš sacīja, piebilstot, ka šādi tiktu aizstāvēti nelaulāti pāri gadījumā, ja kaut kas notiek.

Zālītis arī norādīja, ka, neskatoties uz tam plaši veltīto kritiku, viendzimuma pāru statuss šajā iniciatīvā "viennozīmīgi nav galvenais".

"Viendzimuma pāri ir daļa no ģimenēm, ko šis likumprojekts aizsargās, bet tas aizsargās arī tos, ko daļa sabiedrības pazīst kā civillaulību, tas aizsargās cilvēkus, kas dzīvo kopā un viens par otru rūpējas. Protams, pretiniekiem gribas atrast kādu vainīgo, bet tie ir savā ziņā populistiski saukļi, lai "noraktu" jebkuru labu ideju," sacīja Zālītis.

Aizstāv tradicionālās vērtības

Līdz ceturtdienas vakaram astoņu stundu laikā iniciatīvu bija parakstījuši 2439 iedzīvotāji. Vaicāta, kas notiks, kad iniciatīva atkal nonāks līdz likumdevējiem, Saeimas Ētikas, mandātu un iesniegumu komisijas locekle Iveta Benhena-Bēkena ("KPV LV") sacīja, ka "priecājas par Latvijas iedzīvotāju aktivitātēm un ka tiek izmantoti visi demokrātiskās republikas rīki".

"Runājot par iniciatīvu, droši vien, kā jebkura cita iniciatīva, kur savāc attiecīgu skaitu atbalstu, tiks skatīta atkārtoti ētikas mandātu komisijā," viņa piebilda.

Uz jautājumu, vai šoreiz iniciatīva nonāks arī Saeimā, Benhena-Bēkena atbildēja, sakot, ka "jautājums pašā saknē ir ļoti filozofisks".

"Mēs uzskatām, ka attīstība balstās tradīcijās, un šī iniciatīva ir par tradīcijām un vērtībām," viņa sacīja, komentējot frakcijas pārstāvniecības balsojumu pret iepriekšējo iniciatīvu. "Un viens no pamatpostulātiem ir, ka tradīcijas sniedz drošības sajūtu, un drošības sajūta ir ļoti svarīga mūsu iedzīvotājiem.

Mūsu pārliecība attiecībā uz viendzimuma laulībām ir diezgan grūti izmaināma.

23

Tas nozīmē, ka pieaugot šādu te interesentu skaitam, iespējams, ka varētu pat to skatīt un domāt, bet šobrīd vairākums sabiedrības tomēr ir tradicionāli orientēti attiecībā uz juridiskiem jautājumiem, un tiks skatītas citas metodes, kā palīdzēt šiem cilvēkiem, kuri nav tradicionāli orientēti."

Vaicāta, kāda ir drošības sajūta tiem pāriem, kas savas attiecības nevar reģistrēt un saskaras ar no tā izrietošajām grūtībām, viņa atkārtoja, ka

"mēs esam par tradicionālām vērtībām, par vērtībām, kas balstās ģimenē, kas ir savienība starp vīrieti un sievieti, jo šādā ģimenē ir iespējams radīt bērnus.

23

Šis ir arī mūsu pamatpostulāts, uz kuru mēs balstāmies. Savienība starp vīrieti un sievieti, kuri dabīgā veidā spēj radīt pēcnācējus."

Uz atkārtotu jautājumu par drošības sajūtu pāriem, kas nav heteroseksuāli, Benhena-Bēkena atbildēja, norādot, ka "sociālo lietu komitejā notiek plašas diskusijas, kā atrast citus instrumentus, kā palīdzēt juridiski šādiem cilvēkiem".

Lūgts komentēt Benhenas-Bēkenas pausto, Zālītis norādīja, ka komisijā noraidītais iesniegums patiešām bija par viendzimuma partnerattiecību reģistrēšanu, taču jaunā iniciatīva ir plašāka un attiecas arī uz divdzimumu pāriem.

"Un tradīcijas mainās, tradīcijas nav tāda lieta, kas būtu statiska. Mēs nedzīvojam tāpat, kā mēs dzīvojām 1918. gadā, viss iet laikam līdzi," viņš piebilda.

23

Vaicāts, kādēļ, viņaprāt, valstiskā līmenī šis jautājums joprojām nav risināts, par spīti vairākām sabiedrības iniciatīvām, Zālītis pauda, ka "sabiedrība jau sen ir gatava", sakot, ka to parāda arī socioloģiskās aptaujas, kurās vairums iedzīvotāju pauduši atbalstu dzīvesbiedru likuma regulējumam.

"Šajā gadījumā vienīgie, kas nav gatavi, ir daži Saeimas deputāti, kuriem ir bail pieņemt šādu lēmumu, tā viennozīmīgi nav Latvijas sabiedrība, kas nav gatava," viņš pauda.

Atšķirīgais rada bailes

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas psihiatrs Ņikita Bezborodovs portālam "Apollo" pauda viedokli, ka jautājums par negatīvo attieksmi gan pret viendzimuma partnerattiecību reģistrēšanu, gan pret jauno iniciatīvu ir ļoti sarežģīts.

"Es domāju, ka galvenokārt pretestība ir tāpēc, ka tas automātiski tiek asociēts tikai kā viendzimuma pāru reģistrācija," viņš sacīja. "Jautājums, kāpēc ir tik negatīva attieksme pret viendzimuma attiecībām un kāpēc homoseksualitāte ir tik ļoti stigmatizēta, ir ļoti, ļoti komplekss." Viņš atgādināja, ka seksuālā orientācija ir sarežģīts biopsihosociāls fenomens, kam ir gan bioloģiskās komponentes, kas to nosaka, gan psihosociālie aspekti.

Tāpat kā citi kompleksie fenomeni, seksualitātes jautājums nav balts vai melns. "Ir jāsaprot, ka seksualitāte ir spektrs, kam mēs atrodamies tuvāk vai tālāk vienai pusei."

Savukārt stigmatizācija notiek tādēļ, ka cilvēki ir sociāli dzīvnieki, kuriem rada bailes atšķirīgais, savu viedokli pauda psihiatrs. Un atšķirības var būt dažādas ārējas pazīmes, piemēram, ādas krāsa vai arī seksualitāte. Turklāt tiek stigmatizēta arī seksualitāte kā tāda.

Bezborodovs pastāstīja, ka dalīšana "mēs un citi" balstās evolucionārās izdzīvošanas stratēģijās, kas var būt konservatīvas vai liberālas. Pirmā balstās uz pastāvošās iekārtas, tradīciju, robežu saglabāšanu, aizsardzību no visa citādā. Savukārt otrā stratēģija balstās atvērtībā citādajam un jaunai pieredzei, robežu neesamībā un citās vērtībās.

"Ne viena, ne otra stratēģija pati par sevi nav pozitīva vai negatīva," norādīja psihiatrs, sakot, ka tās ir noderīgas dažādos apstākļos.

23

Konservatīvā stratēģija ir efektīva tad, kad pastāv ārējais drauds. Taču ekstremāli konservatīvā sabiedrībā apstājas attīstība un progress. Savukārt liberālā stratēģija ir noderīga tad, kad ir droša vide un nav ārēju draudu. Tomēr arī šai ir savi riski, jo gadījumā, ja ir reāls ārējais drauds, galēji liberāla sabiedrība "zaudē, tiek iekarota", skaidroja Bezborodovs.

"Manā izpratnē, mēs kā sabiedrība esam kā svārsts starp šiem diviem poliem," pauda psihiatrs, kā piemēru minot ASV, kur "ne velti ir divu partiju sistēma, jo ir šie divi gali". Latvijas sabiedrība ilgstoši ir bijusi konservatīva, tostarp vēl joprojām jūtamas Padomju Savienības politikas, kad tika atrasti ārēji ienaidnieki, sekas, par spīti tam, ka pasaule un ārējā vide ir mainījusies. Kaut gan pašlaik virzāmies un liberālāku pusi, mēs vēl neesam tur, sacīja psihiatrs.

Vaicāts, vai viņš piekrīt tam, ka cilvēki ar citu orientāciju nav reāls drauds, Bezborodovs atblidēja apstiprinoši, piebilstot, ka "nezina, vai tas vispār kādreiz ir bijis reāls drauds". Viņš gan arī norādīja, ka tas nav apzināts lēmums - izvēlēties konservatīvo vai libarālo stratēģiju, un lielā mērā tas ir atkarīgs no sabiedrības diskursa.

"Vāksim parakstus, līdz notiks izmaiņas."

Vaicāta, cik ilgi būs cilvēkiem partnerattiecību likuma jautājums jāceļ dažādos veidos, līdz tas varētu nonākt arī parlamentā un kā šādu iniciatīvu vairākkārtēja noraidīšana saskan ar demokrātijas principiem, Benhena-Bēkena sacīja, ka "demokrātija ir vairākuma interešu aizstāvība".

Tad, kad būs "akadēmiska iespēja pierādīt", ka sabiedrība atbalsta viendzimuma attiecību reģistrāciju vai viendzimuma laulības, "mēs arī skatīsimies un vērtēsim savādāk", pauda Benhena-Bēkena.

"Bet šobrīd runājot par demokrātiju, tad vairākuma interesēs, runājot ar cilvēkiem, tas ir jautājums par vērtībām, vēlreiz atkārtošu. Vērtībām, kuras balstās starp vīrieti un sievieti," viņa piebilda.

Lūgta komentēt, kādā veidā vienas grupas tiesību paplašināšana ierobežo citu tiesības, deputāte pauda, ka "šajā gadījumā mēs runājam par vērtībām, un vērtības - tās stāv pāri juridiskajām tiesībām". Savukārt tad, ja jautājums tiktu skatīts parlamentā, visticamāk, "tas ir jautājums par referendumu", viņa piebilda.

Tomēr atsevišķu grupu tiesību liegšana un stigmatizācija nav tikai jautājums par vērtībām. Kā norādīja Bezborodovs, "pusaudžu vecumā viens no galvenajiem uzdevumiem ir veidot identitāti, kas lielā mērā veidojas caur piederību grupai". Ja cilvēks pēc kādas pazīmes atšķiras un "normālā" grupa viņu atstumj vai nepieņem, tam ir negatīvas sekas.

"Sākot ar emocionāliem traucējumiem. Homoseksuāliem jauniešiem arī citās sabiedrībās ir augstāks depresijas, pašnāvību risks.

Un tas nav saistīts ar to, ka viņiem smadzenes būtu citādākas, tas ir saistīts ar sociālo stigmu un atstumšanu," norādīja speciālists.

23

"Problēma ir tāda, ja mēs atstumjam sabiedrības grupu, mēs liedzam viņiem piedalīties sabiedrības būvēšanā, liedzam pilnībā realizēt potenciālu."

Pašlaik vienīgais, ko var darīt LGBT tiesību aizstāvji un atbalstītāji, ir parakstīt iniciatīvu, un "kopīgi mainīt deputātu domas un likt viņiem ieklausīties", sacīja Zālītis.

"Mēs vāksim vairāk, šoreiz nebūs tikai 10 000," viņš piebilda.

Vaicāts, kādi ir nākamie soļi, ja iniciatīvu atkal noraidīs, Zalītis sacīja: "Mēs atkal vāksim."

"Mēs vāksim parakstus līdz brīdim, kad beidzot šīs izmaiņas notiks," viņš teica, uzsverot, ka "mēs vairāk nepadosimies".