Koalīcijai vēl neizdodas vienoties par "sīkumiem" alternatīvajos nodokļu režīmos

Saeimas deputāts Gatis Eglītis

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Pēc teju četras stundas ilgām sarunām koalīcijai ceturtdienas vakarā neizdevās vienoties par "sīkumiem" alternatīvajos nodokļu režīmos, aģentūrai LETA izteicās sarunu dalībnieki.

Valdību veidojošās partijas ceturtdien bija iecerējušas noslēgt sarunas par nākamā gada budžetu, ar kuru saistītos likumprojektus piektdien paredzēts skatīt Ministru kabineta ārkārtas sēdē. Pēc teju četras stundas ilgām diskusijām pilnīgu vienošanos par gaidāmajām izmaiņām netika panākta, nerodot kopsaucēju jautājumos par alternatīvo nodokļu režīmu regulējumu.

Pēc koalīcijas sēdes nenotika arī tradicionālā partiju pārstāvju preses konference, tā vietā paziņojot, ka "darbs pie 2021.gada budžeta projekta turpinās. Informācija par to tiks sniegta pēc valdības ārkārtas sēdes".

Jaunās konservatīvās partijas politiķis Gatis Eglītis aģentūrai LETA stāstīja, ka koalīcijai atlicis vienoties par "ļoti mazu sīkumu" saistībā ar autoratlīdzību regulējumu.

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (NA) uzturēja nepieciešamību iespējami atvieglot situāciju alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem, stāstīja Egītis.

NA piedāvājums paredz, - ja persona veic kādu saimniecisko darbību periodiski, nevis visu gadu, piemēram, divreiz vai trīsreiz gadā, tad tai būtu jāļauj pieteikties alternatīvajam nodokļu režīmam uz īsāku periodu un tad jāvar atteikties no tā. "Tagad ir tā, - ja gribi būt šajā režīmā, tad nevari pietiekties uz īsu laiku, bet vajag pieteikties uz gadu," skaidroja deputāts.

Pieļaujot, ka par šo koalīcija varētu vienoties jau piektdien no rīta, Eglītis norādīja, ka Valsts ieņēmumu dienestam būs jānoskaidro, vai šādu piedāvājumu ir iespējams tehniski paredzēt.

Arī NA politiķis Ritvars Jansons vērtēja, ka budžeta sarunās ir palikuši "sīkumi, kas vēl jāatrisina". Piemēram, tas, kāda nodokļu maksāšanas kārtība tiks attiecināta uz amatniekiem. Tā nav fundamentāla līmeņa diskusija un to varēs atrisināt sarunās ar Finanšu ministriju rīt valdības sēdē, pauda Saeimas deputāts.

Jautājums par autoratlīdzību regulējumu koalīcijā tika izrunāts, pusēm apmainoties ar viedokļiem, un paredzēts, ka lielākas diskusijas par to vairs nebūšot, skaidroja politiķis. Tāpat kā par citiem ar budžetu saistītiem jautājumiem, arī šajā gala vienošanos paredzēts panākt valdības sēdē piektdien, norādīja Jansons.

Viņš norādīja, ka no autoratlīdzībām no 1.jūlija paredzēta 25% liela sociālā iemaksa, no kuras 80% tikšot atvēlēti sociālajam nodrošinājumam un 20% iedzīvotāju ienākumu nodoklim. Attiecīgais regulējums būs ienākumiem līdz 25 000 eiro, bet par ienākumiem virs šīs summas paredzēti augstāki nodokļi.

Sīkāka informācija par autoratlīdzību nodokļu regulējumu esot jāprasa no finanšu ministra Jāņa Reira (JV) un Finanšu ministrijas, skaidroja Jansons. Viņš norādīja, ka provizoriski paredzēts, - ja autoratlīdzībās saņemta mazāka summa par minimālo algu, tad par starpības apjomu līdz minimālajai algai būs jāmaksā zemāka nodokļa likme - 10%.

Piektdien plānots pieņemt pēdējos ar 2021.gada budžetu saistītus likumprojektus, kas saistīti ar plānotajām izmaiņām nodokļos. Viens no izskatāmajiem jautājumiem būs mikrouzņēmumu nodokļa režīma ierobežošana un izmaiņas autoratlīdzību sistēmā.

Gala lēmumu par visiem likumprojektiem pieņems Saeima.

LETA vēstīja, ka Ministru kabinets iepriekš atbalstīja priekšlikumu 2021.gada budžetā novirzīt papildu līdzekļus mediķu un pedagogu atalgojuma celšanai, kā arī veikt izmaiņas nodokļos, lai vecinātu iedzīvotāju sociālo aizsardzību.

FM aģentūrai LETA iepriekš informēja, ka vēl nav zināms konkrēts 2021.gada budžeta izdevumu un ieņēmumu apmērs, jo valdība otrdien lēma par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritātēm vienlaikus uzdodot veikt detalizētus šo izdevumu aprēķinus. Nākamā gada budžeta izdevumu un ieņēmumu apmērs varētu būt zināms septembra beigās, oktobra sākumā.

No valdības lemtā izriet, ka nākamajā gadā valsts budžeta deficīts plānots 1,18 miljardi eiro jeb 3,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta.