Igaunijas pilsētas Tartu policijas iecirkņa rīcībā ir vairāk nekā 50 lietas, kas saistītas ar seksuālu vardarbību. Lietu izmeklēšana ieilgusi vairākus mēnešus pierādījumu trūkuma dēļ. Līdz tiesai izdevies novest vien dažas pedofilu un izvarotāju lietas, vēsta laikraksts "Tartu Postimees". 

Daudzi speciālisti uzskata, ka seksuālās vardarbības gadījumi, kas zināmi policijai, ir tikai aisberga virspuse.

Bērni tiek piemānīti ar ēdienu, naudu vai rotaļlietām. Tiem, kuriem ir atkarība, tiek piedāvātas narkotikas vai cigaretes. Visbiežāk par pedofilu upuriem kļūst bērni, kuri nāk no problemātiskām ģimenēm.

Pagājušajā gadā Igaunijas policija kopumā atklājusi 60 gadījumus, kas saistīti ar nepilngadīgo tirgošanu seksam. 45 no šiem gadījumiem ir saistīti ar vienu 15 gadus vecu jaunieti. 

Bērnu centra sociālās apdrošināšanas departamenta vadītāja Anna Franka-Vīrona norādīja, ka lielākoties sava ķermeņa pārdošana ir saistīta ar nabadzību.

"Bērnam var būt abi vecāki, taču bieži viņi ir aizņemti ar citiem darbiem un nevelta bērnam pietiekami daudz uzmanības.

Lielākā daļa šādu gadījumu ir saistīta ar sliktām attiecībām ar vecākiem," skaidroja Franka-Vīrona.

Bērna tirgošana seksam var radīt neatgriezeniskas psiholoģiskas traumas. Kā norādīja Franka-Vīrona - ar sava ķermeņa pārdošanu bērns, iespējams, kaut kādā veidā cenšas saņemt fizisku mīlestību, ko vecāki nav snieguši.

Uzticība attiecībās

Visbiežāk par seksuālas vardarbības upuriem bērni kļūst iepazīšanās portālos. Vispirms sarakstē tiek iegūta bērnu uzticība - dažos gadījumos rodas pat virtuālas attiecības.

Tālāk notiek kailfoto apmaiņa, bet, kad attiecības nonāk strupceļā, fotogrāfijas tiek izmantotas šantažēšanai.

"Ir bijuši gadījumi, kad bērns kļūst par izvarotāja gūstekni.

Jā, mani izvaroja, bet viņš bija vienīgais, kurš mani mīlēja," skaidroja Linas bērnu nama galvenais speciālists Kajs Halliks.

Bieži vien bērni tiek atstāti vieni paši ar savām problēmām. Halliks minēja piemēru, kurā māte nosodīja savu 13 gadus veco meitu, ka viņa "bija tik dumja", ka pati brīvprātīgi kāpa svešinieka mašīnā.

Meitene ar pāridarītāju iepazinās internetā un šķitis, ka viņš ir tikpat vecs. Izrādījās, ka izvarotājs ir 20 gadus vecāks. Meitene iekāpa svešinieka mašīnā un devās uz mežu, kur darīja pilnīgi visu, ko viņš pavēlēja.

"Viņa neteica "nē", jo domāja, ka mirs, ja nepiekritīs izvarotāja pavēlēm.

Par šo incidentu kļuva zināms tikai pēc gada, kad kāda seksuālās vardarbības upure meklēja palīdzību," sacīja Halliks.

Mazi bērni vardarbībai bieži tiek pakļauti ģimenes lokā. Liela daļā šādu gadījumu tiek saistīti ar seksuālu vardarbību. 

Pirms dažiem gadiem policija izmeklēja lietu, kurā tēvs bija seksuāli izmantojis savu meitu un padēlu. Kad par šo incidentu tika ziņots policijai, meitai bija septiņi gadi, bet padēlam 14 gadi. Par šo gadījumu kļuva zināms tad, kad meitene par notikuši izstāstīja skolā.

"Bērni bija pieraduši pie vardarbības un neapzinājās, ka patiesībā situācija ir daudz sliktāka.

Tēvs savu meitu ļoti mīlēja," stāstīja Bērnu aizsardzības grupas vadošā izmeklētāja Lia Kilpa.

"Nevar teikt, ka policija bērnus izglāba, jo viņu dzīvei ir nepieciešama pilnīga restartēšana," skaidroja Kilpa.

Vardarbība slēpjas ģimenē

Agrīnā vecumā izvarošanas upuri nesaprot, kas viņu dzīvē ir pareizs un kas nepareizs. Traumatiskās sekas parasti izpaužas vēlāk.

Vardarbības izpaušanas pirmsākumi bieži vien meklējami paša izvarotāja ģimenē. Pavisam nesen bija gadījums, kad kādā bērnudārzā divi bērni citiem audzēkņiem rādīja savus dzimumorgānus un imitēja dzimumaktu. Vēlāk noskaidrojās, ka abus bērnus tēvs mājās izvarojis.

Tāpat novēroti arī gadījumi, kad bērni kļūst par vardarbības upuriem, jo viņus izmantojuši māsas un brāļi. Terapeitisko ārstēšanu iespējams sākt nobriedušākā vecumā, taču iepriekš ir jānovēro, vai bērns ar savu uzvedību nav apdraudējis ģimenes locekļus.

"Daudzi izvarotāji savu vainu cenšas attaisnot. Viņi norāda, ka, piemēram, meitenēm jau 12 gados ir kuplas krūtis un viņas ir morāli nobriedušas seksam," skaidroja Kilpa.

Viņa norādīja, ka vecāki nereti novērojuši dažādas traumas un tās iemūžinājuši. "Šādas lietas kalpo kā pierādījumi policijai. Vecākiem ir vēlams iztaujāt bērnus, no kā radušās traumas, taču to nedrīkst darīt uzkrītoši."

Bezzobainais likums

Piemēram, ja pirms policijas iesaistes lietā bērnam tiek jautāts, vai viņu kāds ir sāpinājis, tas potenciāli var izmainīt izvarošanas upura stāstu.

Pēc kāda raksta par seksuālo vardarbību pret kādu bērnudārza audzēkni policija sazinājās ar šīs izglītības iestādes audzinātāju, kurai bija radušās aizdomas, ka bērns ticis izvarots.

Audzinātāja pastāstīja par šo gadījumu, kas noticis pirms 10 gadiem. Tajā laikā bērnudārza direktors neļāva viņai publiski dalīties šajā stāstā.

Igaunijas likumi paredz to, ka pieaugušajiem ir atļauts nodarboties ar seksu ar bērniem, kuri sasnieguši vismaz 14 gadu vecumu. 

Franka-Vīrona norādīja, ka šis vecums ir jāceļ vismaz līdz 16 gadiem.

"Ja mēs neļaujam jauniešiem lietot alkoholu un precēties, tad kāpēc mums jāļauj viņiem nodarboties ar seksu?"

"14 gados bērna izpratne nav tādā līmenī, kad viņš pats spēj pieņemt apdomātus lēmumus," norādīja Franka-Vīrona.