P 26.10.2020.

"Ko-mūū-nikācija" jeb atklāts veids, kā labāk sadraudzēties ar govīm

Ilustratīvs attēls.

FOTO: Pixabay

Jaunākajā universitātes pētījumā Austrijā atklāts, ka govis ir laimīgākas un mierīgākas brīžos, kad cilvēks ar tām mierīgā balsī sarunājas klātienē, vēsta raidorganizācija CNN.

Govis netaisa videozvanus, taču, ja viņas tādus taisītu, tad visticamāk būtu nepatika pret to, gluži, kā daudziem cilvēkiem. 

Jaunākajā pētījumā atklāts, ka šie mājlopi dod priekšroku sarunai aci pret aci. Govis ir daudz mierīgākas, kad ar viņām cilvēks runājis klātienē, nevis kad skan cilvēka balss no skaļruņiem.

Pētījumā secināts, ka runāšana klātienē ir daudz nomierinošāka mūsu mājlopiem, nekā cilvēka balss, kas ir ierakstīta," paziņoja Annika Lange, Vīnes Veterinārās medicīnas universitātes dokotorantūras studente un pētījuma autore. 

"Saziņa var būt mazāk labvēlīga, kad tā ir mākslīga." Iepriekšējā pētījumā atklājies, ka govis diezgan labi prot komunicēt - gan savā starpā, gan ar cilvēkiem. Zinātnieki atklājuši, ka govis mēdz izdvest īpašas skaņas, kad ir priecīgas, vientuļas vai izsalkušas, kā arī prot radīt zemas frekvences skaņas saucienus, sazinoties ar saviem mazajiem telēniem. 

Viņas prot arī atbildēt uz cilvēku balsīm. Telēni māk atsaukties uz atsevišķiem vārdiem un prot sekot līdzi īpašiem saucieniem uz savu lauku mītni. Viņi arī māk izrādīt lielāku patiku pret cilvēkiem, kuri ar viņiem runā maigi, nevis kliedzot. 

Šajā jaunākajā pētījumā secināts, ka govis labāk dod priekšroku klausīties cilvēkam klātienē. Strādājot ar 28 jaunu govju ganāmpulku, zinātnieki salīdzinājuši dzīvnieku uzvedību, kad tie tiek glaudīti un cilvēks mierīgā balsī sarunājas ar skaļruņa palīdzību un kāda uzvedība govīm ir, ja cilvēks ar tiem mierīgi sarunājas klātienē.

"Kad dzīvnieki ir mierīgi un izbauda sabiedrību, viņi biežāk izgroza savu kaklu, gluži tāpat, kā brīžos, kad viņi viens otru apkopj," skaidro Lange.

"Turklāt, ir pamats domāt, ka viņu ausu stāvoklis var parādīt garastāvokli: ausis, kas karājas vai zemu nolaistas izrāda miera stāvokli."

Govju uzvedība un psiholoģiskās iezīmes liek domāt, ka dzīvniekiem pozitīva reakcija uz atskaņotu balsi vai klātesoša cilvēka balsi abos gadījumos ir patīkama. Taču viņu sirds ritms ir zemāks, kad ar tām runā klātienē - secinot, ka dzīvniekiem ir vairāk patīkamas pieredzes un tie ir ilgāk mierīgi pēc sarunāšanās klātienē. 

Lange sacīja, ka atklājumi varētu palīdzēt uzlabot attiecības starp liellopiem un cilvēkiem, kas ir būtiski arī no dzīvnieku labklājības viedokļa. Viņa arī atzīmēja, ka citos pētījumos atklāts, ka govis, kuras ir mazāk bailīgas no cilvēkiem, saražo vairāk piena. 

"Mums ir cerība, ka saimniecību vadītāji vai lauksaimnieki nākotnē biežāk izturēsies pieklājīgi un teiks labus vārdus, strādājot ar liellopiem."