C 26.11.2020.

Re:Check ⟩ Ko Pēteris Apinis tev nestāsta par Covid-19?

Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis Pēteris Apinis vada veselībai veltītu raidījumu kanālā Riga TV24

FOTO: rebaltica.lv

Latvijas Ārstu biedrības valdes locekli Pēteri Apini bieži intervē medijos, viņš arī regulāri publicē rakstus un vada veselībai veltītu raidījumu kanālā Riga TV24. Viņš aktīvi izsakās par Covid-19 un kritizē slimības izplatības mazināšanai noteiktos ierobežojumus. Taču vairāki Apiņa publiski paustie apgalvojumi neatbilst faktiem.

Re:Check centās ar Apini sazināties, taču viņš uz zvaniem un nosūtītajām īsziņām neatbildēja.

Jau pavasarī Apinis dažādās platformās atkārtoja, ka reakcija uz Covid-19 ir pārspīlēta. 

Vēlāk atklājās, ka izveseļošanos no Covid-19 sarežģī un pat apdraud plašāks veselības problēmu loks, tajā ietilpst pat liekais svars. Turklāt mediķi, kas strādā ar šiem pacientiem, medijos stāstījuši – lai gan veci cilvēki ir krietni ievainojamāki,

arī jauni un šķietami veselīgi cilvēki mēdz slimot smagi un ar smagām sekām. 

Vēlāk Apinis notiekošo sauca par kampaņu, meklēja, kam tā ir izdevīga, vainoja medijus panikas celšanā un pauda, ka lēmumus pieņem “stulbi politiķi un ierēdņi”. 

Savā raidījumā Dr.Apinis 5.oktobrī viņš stāstīja:“Pasaulē tā pasaule ir iekārtota tā, ka tas cilvēks labāk izārstējas tad, ja viņš tic ārstam, zālēm, medicīnai, tic labam iznākumam, un viņš daudz sliktāku rezultātu iegūst, ja viņš ir nobijies, panikā, viņam visu laiku stāsta, ka no šīs slimības jebkurā gadījumā nomirst. Mēs zinām, īpaši jau panika Itālijā – viņā vairāk nomira no panikas nekā no paša Covid.”

Itālijā no Covid-19 bojā gājuši 36 tūkstoši cilvēku. Apiņa apgalvojumam par paniku kā nāves iemeslu nekādu apstiprinājumu neguvām.

Nesenā Facebook ierakstā par atliktajiem Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem Apinis pauda: “Atcerieties – bērni ar Covid–19 neslimo nekur pasaulē, bet ierēdņi visnaskāk cīnās pret bērnu pašdarbību.”

FOTO: rebaltica.lv

Tā nav tiesa. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati rāda, ka slimo arī bērni. Līdz šim slimība konstatēta 74 bērniem līdz 9 gadu vecumam un 120 bērniem līdz 19 gadu vecumam.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (BKUS) stacionēt nācies četrus bērnus līdz 10 gadu vecumam un trīs bērnus 11 – 18 gadu vecumā, 

Re:Check norādīja Nacionālās veselības dienestā (NVD). Savukārt ASV, kur slimības izplatība ir augstāka, bojā gājuši 67 bērni līdz 14 gadu vecumam.

 

BKUS ārsti šobrīd veic pētījumu par saslimušajiem bērniem Latvijā un pagaidām īpaši sekojuši līdzi 36 bērnu slimības gaitai. 

BKUS Bērnu slimību klīnikas vadītājas vietniece Jana Pavāre norāda, ka tāpat kā pieaugušie, smagāk slimo bērni ar kādām hroniskām saslimšanām, piemēram, vielmaiņas slimībām, astmu, sirds slimībām, diabētu, arī lieko svaru. To secinājis arī ASV Slimību kontroles un prevencijas centrs (CDC).

Tāpat smagāk slimot mēdz zīdaiņi līdz gada vecumam. 

Turklāt trešdaļai bērnu divus mēnešus pēc izveseļošanās saglabājās tā sauktie  “post-Covid” simptomi, stāsta Pavāre.

Dažiem bērniem ilgstoši saglabājās nedaudz paaugstināta temperatūra. Ir arī bērni, kas pēc pārslimošanas sūdzas par nogurumu –

kāda meitene pētījumā stāstījusi, ka aktīvi dejojusi tautas dejas, bet vairs neesot spēka, jo jau no rīta jūtoties nogurusi. Daži skolēni stāstījuši, ka ilgāku laiku jāpavada mācoties, jo ir grūtāk koncentrēties, savukārt citi ziņojuši par galvassāpēm un to, ka pilnībā nav atgriezusies oža.  

CDC šobrīd arī izmeklē retu, bet nopietnu ar Covid-19 saistītu saslimšanu bērniem un pusaudžiem – multisistēmu iekaisuma sindromu.

Tās rezultātā parādās iekaisums sirdī, plaušās, aknās, smadzenēs un citos vitāli svarīgos orgānos. Pagaidām nav skaidrs, kāpēc daži bērni ar šo slimību saslimst, bet citi ne.

Apinis rakstīja: “Neviens nevar atbildēt uz jautājumu, kāpēc Ministru kabinets lēmis, ka tieši pašdarbības dziedātāji nedrīkst pulcēties koros, bet ļaudis drūzmēties būvmateriālu lielveikalā drīkst ”

Līdzīgi Apinis stāstīja arī Rīga TV24 raidījumā Preses klubs 25.septembrī: “Es arī tagad pašlaik esmu aizrāvies ar domu,

kāpēc neļauj pašdarbniekiem dziedāt, jo tā ir plaušu slimība un es zinu, ka ir ļoti laba treniņa metode, piemēram, dziedāt.” 

Tomēr  koros nevienam nav aizliegts pulcēties. Amatiermākslas koru dalībniekiem mēģinājumu laikā jāievēro divu metru distance.  No 2. oktobra tie  nedrīkst notikt vienīgi Daugavpilī un Kuldīgā, kur konstatēta īpaši augsta Covid-19 izplatība, taču tas nebija aktuāli laikā, kad par ierobežojumiem publiski runāja Apinis. Profesionālajiem koriem nekādu ierobežojumu nav, jo tiek pildīti darba pienākumi, norāda Veselības ministrija (VM). 

Vēl Facebook ierakstā par dziedāšanu koros Apinis raksta: “Dziedātājs, kas dzied viens otram blakus 1 m attālumā ar skatienu diriģenta virzienā, neapdraud viens otru NEMAZ (atcerieties PVO uzstādījumu: vīrusa pārnese iespējama telpās, ilgāk kā 15 minūtēs, 1 metrs – seja pret seju)”

Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Guna Stūre komentē, ka dziedāšana patiesi ventilē plaušas, kā ierakstā norādījis arī Apinis, taču,

ja korists saslimis ar Covid-19, “tieši šī pastiprinātā ieelpa un izelpa sekmē patogēno mikroorganismu izplatību”.

Cilvēki ir infekciozi dienu vai divas pirms simptomu parādīšanās, tāpēc arī ļoti apzinīgi koru dalībnieki var, paši nezinādami, dalīties ar vīrusu. Tāpat ārste norāda, ka risku rada arī atelpas brīži: “Koristi aktīvi komunicē savā starpā, nevis rātni stāv ar skatienu diriģenta virzienā.”

VM uzsver, ka arī Eiropas slimību profilakses centrs dziedāšanu saista ar paaugstinātu risku – cilvēki izdala ne tikai lielus pilienus, kas ātri nosēžas uz virsmām, bet arī sīkus pilienus, tā sauktos aerosolus, kas izdalās visos virzienos, ne tikai tajā, kurā skatās korists. Mazie pilieni arī gaisā uzturas ilgāk.  

Uz liela apjoma aerosolu rašanos un mazo pilienu izplatību dažādos virzienos dziedāšanas rezultātā norādīts arī akadēmiskajā žurnālā Clinical Infectious Diseases septembrī publicētā pētījumā. Strauju infekcijas izplatīšanos kora mēģinājumā pavasarī fiksēja arī CDC, kur

viens inficēts kora dalībnieks aplipināja vismaz 32 no 61 kora dalībniekiem. Trīs koristus nācās hospitalizēt un divi gāja bojā. 

Mediji raksta arī par līdzīgu gadījumu Amsterdamā, kur koncerta laikā inficējušies 102 no 130 koristiem. 

Apinis VM par neeksistējošiem ierobežojumiem kritizējis arī iepriekš. Intervijā portālam NRA viņš teicis: “Domāju, visi pieņemtie izolācijas, karantīnas, masku lietošanas, medicīnas iestāžu slēgšanas pasākumi lielā mērā bija tikai un vienīgi politiski lēmumi. Tāpat politisks lēmums bija atļauja apmeklēt būvniecības veikalus, bet slēgt grāmatnīcas.” 

Grāmatnīcas Covid-19 dēļ nav un nebija slēgtas.

Intervijā NRA Apinis izteicās arī par testiem iztērēto naudu: “Manuprāt, šobrīd valsts tikai Covid-19 apgrieztās polimerāzes testiem ir iztērējusi kādus 35 miljonus eiro”.

Tā nav taisnība. Intervija ar Apini publicēta jūlija vidū.

Līdz augusta beigām par testiem bija iztērēti 11,2 miljoni eiro, Re:Check noskaidroja Veselības ministrijā.

 Raidījumā Preses klubs 25.septembrī Apinis pauda: “Patiesībā mums jau ilgāku laiku ar vidēju vai smagu slimības gaitu gandrīz neviena nav.”

25.septembrī, kad notika raidījums, bija stacionēti deviņi cilvēki ar vidēji smagu slimības gaitu, rāda NVD dati. Skaits pēdējās dienās pieaug – 2. oktobrī stacionāros ārstējās 19 cilvēki ar vidēji smagu slimības gaitu, bet trīs ar smagu, savukārt 5. oktobrī jau 24 pacienti ar vidēji smagu, bet četri ar smagu slimības gaitu – pacients pieslēgts mākslīgajai plaušu ventilācijai vai atrodas intensīvās terapijas nodaļā. 

FOTO: rebaltica.lv

Apinis apšaubījis arī to, cik lietderīgas ir sejas maskas: “Auduma maskas palīdz aizsargāties pret koronavīrusu tikpat daudz kā drāšu žogs pret mušām. Maskas būtu jāvelk tad, ja pašam ir kaut kādi elpošanas slimības simptomi – lai nekaitētu citiem.”

Šajā ziņā Apinim daļēji ir taisnība, tomēr dažādu auduma masku efektivitāte vēl joprojām tiek pētīta. Nesen CDC mājaslapā publicējis ziņojumu, kurā apkopoti daudzu gadu garumā veiktu pētījumu rezultāti. Skaidrots, ka 

medicīnisko masku un respiratoru filtrācijas efektivitāte ir daudz augstāka, tomēr arī auduma maskas nav pilnīgi bezjēdzīgas.

To efektivitāte  atkarīga no dažādiem faktoriem, piemēram, auduma kārtu skaita, auduma blīvuma, materiāla, noturības pret ūdeni. Tāpat maskai labi jāpieguļ. CDC ziņojumā arī minēts, ka kokvilnas maskas sargā labāk nekā marles maskas. Apskata autori mediķiem auduma maskas iesaka lietot vienīgi tad, ja citu iespēju nav.

Savukārt iedzīvotājiem masku vērts nēsāt, lai no saslimšanas sargātu apkārtējos, īpaši vietās ar augstu slimības izplatību, uzsver ziņojuma autori. Tomēr tas neattiecas tikai uz cilvēkiem, kuriem ir slimības simptomi, kā pauda Apinis. Slimību izplatīt var arī inficētie, kuriem simpotmu nav vai arī tie vēl nav  parādījušies.

Būtiski, ka auduma maska kļūst neefektīva, ja to lieto nepareizi. 

Aktuālākās ziņas