C 26.11.2020.

Iespēja baznīcā sastapt slimu cilvēku ir lielāka nekā hokeja treniņā, pauž reanimatologs Fūrmanis

Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis, bijušais NMPD Zemgales reģionālā centra vadītājs Roberts Fūrmanis

FOTO: Edijs Pālens/LETA

"Iespēja baznīcā sastapt ar Covid-19 inficētu cilvēku ir lielāka nekā hokeja treniņā," intervijā portālam TVNET norāda reanimatologs un Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis Roberts Fūrmanis, komentējot Tieslietu ministrijas izteikumus, ka uz dievkalpojumiem pulcēšanās ierobežojumi neattiecas.

Reanimatologa ieskatā daļa valdības nule pieņemto ierobežojumu cīņā ar Covid-19 pandēmiju ir samērīgi un nepieciešami, taču daži ir pretrunā viens otram.

Piemēram, pagājušajā nedēļā valdība lēma noteikt lielākus pulcēšanās ierobežojumus: privātos pasākumos atļauts pulcēties ne vairāk kā 30 cilvēkiem, bet privātos pasākumos ārtelpās nedrīkst pulcēties vairāk kā 300 cilvēku. Taču Tieslietu ministrijas paziņojums, ka “uz reliģiskajām organizācijām neattiecas tādi noteikumi kā cilvēku skaita ierobežojums iekštelpās un ārtelpās” rada iespaidu, ka daži lēmumi tiek pieņemti diezgan haotiski un pretrunīgi.

Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents pauž, ka situāciju vēl vairāk pasliktina atsevišķu politiķu rīcība, ignorējot epidemioloģiskās prasības.

“Masku valkāšana ir attieksmes parādīšana par to, ka man nav vienalga, un es esmu par infekcijas ierobežošanu.

Es nespēju pieņemt gadījumus, kad politiķi no vienas puses balso par konkrētiem ierobežojumiem, bet no otras - klaji tos ignorē,”

skaidro Fūrmanis, piebilstot, ka līdzīgi piemēri ir pašizolācijas neievērošana pēc ārvalstu komandējumiem, aizbildinoties ar diplomātisko pasi, vai arī Rīgas balles apmeklējums.

“Šāda rīcība nerāda piemēru un veicina augsni sabiedrības diskusijām par masku nēsāšanas lietderību, kā arī paver iespējas spekulācijām,” piebilst ārsts.

Fūrmaņa ieskatā lēmums ierobežot sporta aktivitātes ir pārsteidzīgs, it īpaši ņemot vērā faktu, ka daudzi sportisti izteikuši gatavību pielāgoties epidemioloģiskajām prasībām. “Mums ir vajadzīga veselīga sabiedrība, nevis bērni un pieaugušie, kas sēž mājās un audzē lieko svaru. Jāņem vērā, ka slimi cilvēki sportot neiet, un daudziem sports ir dzīvesveids un iemesls, kādēļ viņi vispār no rīta ceļas, tādēļ tā ierobežošana ir diskutējama,” pauž Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents.

Vaicāts, vai par ierobežojumu neievērošanu būtu jāpiemēro administratīvā atbildība, Fūrmanis atbild apstiprinoši. Jau vēstīts, ka Tieslietu ministrija sagatavojusi grozījumus likumā, kas paredz, ka policija par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās vietās iedzīvotājiem piemēro brīdinājumu vai līdz 50 eiro lielu naudas sodu.

Tāpat ziņots, ka gaidāmas izmaiņas arī Covid-19 testēšanas algoritmā, un tas raisa bažas ārstu vidū. Veselības ministrija nesen nāca klajā ar ziņu, ka drīzumā tiks mainīta Covid-19 testēšanas kārtība, kā rezultātā Covid-19 testa veikšanai būs vajadzīgs ģimenes ārsta vai ārstniecības iestādes speciālista nosūtījums. Šodien, 21.oktobrī, jauno testēšanas algoritmu paredzēts pārrunāt ar ģimenes ārstu profesionālajām organizācijām, pauda ministrijā.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide iepriekš medijiem norādīja, ka nav izslēgts, ka pārslodzes dēļ parādīsies tehniskas problēmas "E-veselības" sistēmā, un, otrkārt, ģimenes ārsti pašreiz jau ir ļoti noslogoti. "Diskutējams ir jautājums, vai šo procesu vajadzētu uzvelt uz ārstu un pacientu pleciem, varbūt jādomā par citu resursu piesaisti," aicināja organizācijas pārstāve, piebilstot, ka pašlaik nav arī skaidrs, kā tiks noteiktas prioritāri testējamās pacientu grupas.

Bažas asociācijai ir arī par papildu funkciju ietekmi uz "E-veselības" sistēmu, jo jau pavasarī sistēmas darbība bijusi daudz lēnāka. Veides ieskatā nedrīkst pieļaut situāciju, ka pārslodzes dēļ nav iespējams izrakstīt receptes un darba nespējas lapas.

Tam piekrīt Fūrmanis:

“[Ar šādām izmaiņām ] mēs panāksim to, ka testējamo cilvēku skaits mazināsies, līdz ar to saruks arī atklāto inficēto skaits.

Neatbildēts paliek jautājums, vai, ja vasarā testēšanas jauda būtu bijusi lielāka, vai nebūtu atklāts lielāks inficēto skaits,” pauž Fūrmanis. Viņaprāt, būtu nepieciešams palielināt atalgojumu medicīnas personālam, kas veic Covid-19 testus un analīzes, jo tas ļautu piesaistīt papildu spēkus un celtu testēšanas jaudu. 

Noslēgumā Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis lūdz cilvēkus rūpīgi apsvērt nepieciešamību pulcēties un aicina sargāt sevi un citus.  “Protams, katram indivīdam ir brīva izvēle, bet par sekām mums būs jāatbild visiem kopā,” secina ārsts.

Aktuālākās ziņas