C 26.11.2020.

"Nekā personīga": Prokuratūra apsūdz "Tet" valdes priekšsēdētāju Juri Gulbi par dalību krāpšanā lielā apmērā
Papildināts

"Tet" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis

FOTO: Zanda Seņkova/LETA

Jaunas apsūdzības digitālās televīzijas ieviešanā Latvijā. Prokuratūra apsūdz TET (agrāk "Lattelecom") valdes priekšsēdētāju Juri Gulbi par dalību krāpšanā. Tiesībsargi uzskata, ka bēdīgi slavenā "Kempmayer" saistību pārņēmējs kompānija "Hannu digital" ciparu televīzijas projektā tika iesaistīts mākslīgi un Gulbis izmantojis "Lattelecom" īpašnieku un padomes uzticību, ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".

Kā aģentūru LETA informēja uzņēmums "Tet", Gulbis apsūdzībai nepiekrīt. "Kategoriski un pilnībā noraidu uzrādītās apsūdzības. Esam gatavi aizstāvēt un pamatot katru uzņēmuma pieņemto lēmumu. Mūsu prioritāte vienmēr ir bijusi uzņēmuma attīstība tikai un vienīgi tiesiskā veidā," paziņojis Gulbis.

Gulbis no amata nav atstādināts, bet uzņēmuma padome noalgojusi kriminālistikas ekspertus, kuriem līdz gada beigām jāpārbauda Gulbim un pārējiem darbiniekiem inkriminētie noziegumi.

Zaudējumu apmērs ir vairāk nekā septiņi miljoni eiro. Gulbis apsūdzībai nepiekrīt un to nekomentē, jo ir parakstījies par informācijas neizpaušanu. Līdz ar viņu apsūdzētas vēl četras personas. Viņš no amata nav atstādināts. Uzņēmuma padome noalgojusi kriminālistikas ekspertus, kuriem līdz gada beigām jāpārbauda Gulbim un pārējiem darbiniekiem inkriminētie noziegumi. 

150 miljonu dolāru dārgā pāreja uz digitālo televīziju tika izplānota pirms 20 gadiem, kad premjers bija Andris  Šķēle. Tas bija iecerēts kā negodīgas peļņas projekts. Par jaunās TV atslēgas uzņēmumu kļuva dziļā slepenībā izraudzītais  Londonā reģistrētais Kempmayer Media Limited, kas izrādījās klasiska pastkastītes firma ar ārzonās paslēptiem īpašniekiem.

Afēru atklāja 2003. gadā un uz apsūdzēto sola sēdās 20 personas , tajā skaitā Šķēles ģimenes uzņēmumu grāmatvedis Harijs Krongorns.  Lieta  iztiesāta jau divās tiesu instancēs un šā mēneša beigās gaidāms Augstākās tiesas verdiks. 

To, ka "Kempmayer" bija izveidota kā čaula viena mērķa sasniegšanai, atzina arī Stokholmas Starptautiskās tirdzniecības palātas šķīrējtiesa un lika samaksāt valstij vairāk nekā piecus miljonus eiro. Tos, par Šķēles aizdotu naudu, samaksāja Andrejs Ēķis, "Kempmayer" akcionāru sastāva organizētājs. Un šeit meklējams sākums tam, kas prokuratūras ieskatā ir uzskatāma par digitālās televīzijas projekta otro afēru. 

"Kempayer" naudu bija paguvis iztērēt digitālās televīzijas iekārtās, kas no  2003. gada rūsēja  muitas noliktavās Latvijā. Un  gadus vēlāk  tika uzstādītas testa režīmā Zaķusalas tornī. "Kempmayer" raidītājus un galvas staciju kopā ar parādu Šķēlem pārpirka Gintara Kavača vadīta firma. Kavacis savulaik bija liels ziedotājs Šķēles vadītai partijai. Lai iztērētos miljonus Šķēle atgūtu un vecie raidītāji nestu ienākumus, Kavača firmai "Hannu Digital" bija jākļūst par ciparu TV ieviesēju vai partneri. Un risinājums 2008. gadā tika atrasts sadarbībā ar "Lattelecom". Tās vadītājs tolaik un tagad ir Juris Gulbis. "Tet" šefs  savulaik  Šķēlem piederošajā "Ave Lat grupā"  bija finanšu direktora vietnieks. 

"Lattelecom" uzvarēja Satiksmes ministrijas rīkotajā konkursā par ciparu televīzijas ieviešanu kopā ar apakšuzņēmēju "Hannu Digital". 

Darījumu  2009. gadā apšaubīja Valsts kontrole. Tā uzsvēra, ka konkurss speciāli bija organizēts tā, lai bez maznozīmīgās komercfirmas nevarētu iztikt. Lai gan tehniskā  infrastruktūra bija Latvijas valsts radio un televīzijas centra kompetencē un tā visā Latvijā bija gatava pārejai uz ciparu televīziju,  nolikums prasīja, lai uzvarētājs tūlītēji nodrošina apraidi Rīgā un tās apkārtnē.  Vienīgā, kas to varēja izdarīt bija "Hannu Digital", kura jau  bija uzstādījusi vecajās "Kempmayer" iekārtas. 

"Es tiešām šo revīziju ļoti labi atceros. Un atceros tā iemesla dēļ, ka pārkāpumus revidenti konstatēja praktiski katrā darījuma solī.

2

Konkursa nolikumā, atšķirībā no valdības pieņemtā lēmuma par pēdējām tehnoloģijām (jaunākajām), ko saucam par MPG4 , tika iestrādāta vecākas tehnoloģijas iegāde , kas ir MPG 2. Tieši šīs tehnoloģijas bija SIA “Hannu Digital” rīcībā. Revidentiem ir grūti analizēt cēloņus, revidenti redz pazīmes. Un faktus. Tieši tāpēc šīs pazīmes tika iesniegtas tiesībsargājošām iestādēm. Un tās tālāk ar savām metodēm saprot šos cēloņus, kurš ko un kāpēc," norāda Valsts kontroles padomes locekle, Revīzijas departamenta direktore (2009) Marita Salgrāve.

Valsts kontroles ziņojums nonāca KNAB. 2010.gadā tika ierosināts kriminālprocess. Un tika vērtēta ne tikai paša konkursa likumība, bet arī vēlāk saslēgto līgumu pamatotība. Mainoties trim izmeklētājiem, lieta bez virzības atradās līdz pat šai vasarai. Augustā prokuratūra uzrādīja pirmās apsūdzības. Izmeklēšanā atklāts, ka Lattelecom bija plānojis “Hannu Digital” 10 gados samaksāt 15 miljonus eiro. Summa  vairākkārt pārsniedza “Hannu Digital” piederošo Kempayer iekārtu vērtību. Un jau ar pirmo maksājumu raidītāju vērtība tika nosegta. Taču līgumā slēpti tika iestrādātas vairākas citas pozīcijas, lai Hannu digital saņemtu pēc iespējas lielākus finanšu līdzekļus no Lattelecom. Un maksājumi tika maskēti zem dažādām pozīcijām. Piemēram, nepilnus divus miljonus Lattelecom komercfirmai skaitīja it kā par tās  īpašo pieredzi, unikālajām zināšanām, ko angliski dēvē par “know-how”. 

"Mēs to viņu know-how izvērtējām. Būtībā tas atzinums, kādu mums arī eksperti deva – tas nebija nekāds know-how. Tas nesatur nekādu know-how. Visi tie dokumenti, ko viņi tur iesniedza, nekādā mērā neatbilda šim te know-how. Būtībā tas ir par tukšu gaisu. Vienkārši līgumā tika aprakstīta šāda pozīcija,(mūsu ieskatā tā bija tāda blēdība), ka viņiem ir tādas zināšanas, par ko viņiem pienākas tādas summas. Bet patiesībā tika samaksāts, tāpēc, ka bija tāda noruna," atklāj prokuros Monvīds Zelčs.

Tāpat vienošanās paredzēja, ka sākot ar 2010 gadu, turpmākos 8 gadus  Hannu Digital saņems  22 % no Lattelecom  ieņēmumiem, kas gūti nodrošinot apraidi ciparformātā visā Latvijā, lai gan “Hannu Digital” apraide ārpus Rīgas reģiona nemaz nebija plānota. Šāds līgums pēc prokuratūras domām tika slēgts, ļaunprātīgi izmantojot Lattelecom dalībnieku un padomes uzticēšanos, lai pretēji valstij piederošā uzņēmuma interesēm, “Hannu Digital” gūtu iespējami lielākus finanšu līdzekļus. 

Kāda bija "Lattelecom" vadītāja loma visa šī konkursa un darījumu slēgšanas gaitā?

""Lattelecom" vadītājs piedalījās darījuma sarunās, bija informēts par sarunām, kuras veica citi viņa padotie. Bija arī informēts par visa projekta norisi," atbild Zelčs. "Pārstāvēja uzņēmumu (Lattelecom), slēdzot līgumus, jo viņam bija tāds pilnvarojums. Viņa loma bija būtiska, protams."

Par ko Gulbim ir uzrādīta apsūdzība?

"Par dalību krāpšanā lielā apmērā." 

Par līdzdalību krāpšanā līdz ar valdes priekšsēdētāju Juri Gulbi, apsūdzēts arī Lattelecom tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis. Un Gintars Kavacis, firmas “Hannu Digital” valdes loceklis.  Vai Kavacis pēc neticami veiksmīgā darījuma ar Lattelecom, atdeva Šķēlem parādu, Kavacis nav atklājis. “Hannu Digital” 2010.gadā reorganizēja un pēc mūsu rīcībā esošajām ziņām, Kavacis Latvijā vairs neuzturas.

Prokuratūra izmeklēšanā konstatējusi, ka visus plānotos 15 miljonus eiro “Hannu Digital”  tomēr neizdevās saņemt no Lattelecom, jo no viņiem neatkarīgu apstākļu dēļ, 2014.gadā bija jauns konkurss un LVRTC tālāk pats nodrošināja apraidi Rīgas reģionā. Taču dažos gados nodarīto zaudējumu apmērs Lattelecom pēc prokuratūras aplēsēm tāpat ir iespaidīgs - septiņi ar pusi miljonu (7 585 533 eiro).

"Nekā personīga" sazinājās ar Juri Gulbi. Jautāts, vai viņš piekrīt apsūdzībā teiktajam, ka Kempmayer saistību pārņēmējs "Hannu digital" bija iesaistīts digitālās TV projektā mākslīgi, viņš atsakās no komentāriem.

Juris Gulbis daļēji valstij piederošo "Lattelecom", tagad "Tet" vada jau 14 gadus, un ir   dāsnāk atalgoto valsts amatpersonu vidū.  Gulbja reputāciju nedaudz sašķobīja oligarhu sarunas. Tās atklāja, ka Gulbis ir to Šlesera uzticības personu vidū, kuri  Rīdzenes viesnīcā apspriež Šlesera un viņa biznesa partneru interešu īstenošanu par valsts un pašvaldības naudu.

No digitālās televīzijas lietā apsūdzētajiem Tet joprojām turpina darbu Juridiskās daļas direktors  Toms Meisītis un valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis. Tet padomei, kurā darbojas arī otra Tet īpašnieka skandināvu Tilts communication pārstāvji, ir jālemj, ko darīt ar prokuratūras uzrādītajām smagajām apsūdzībām. Tet padome ārkārtas  sēdē  lēmusi  nesteigties, bet prokuratūras apsūdzību nodevusi pārbaudīt konkursā izraudzītai starptautiskai kriminālistikas firmai. 

"Mēs padomē apspriedām, kas varētu izvērtēt šos apstākļus. Mēs tikām pie iespējas iepazīties ar apsūdzību. Mēs neesam tiesneši un negribam šādu tiesneša lomu pildīt. Proti, lemt, vai tas, kas tur ir rakstīts, ir taisnība vai nav taisnība. Tā kā mēs zinām no līdzīgiem citiem gadījumiem, ka līdz tiesai un gala spriedumam ir pietiekoši ilgs laiks,  bija skaidrs, ka tas lēmums jāpieņem ātrāk. Un tad mums bija diskusija, vai izvēlēties kādu auditoru vai juridisko iestādi, bet prevalēja viedoklis, ka mums bija vajadzīgi tieši kriminālistikas eksperti. Pasaulē ir virkne pazīstamu lielu kriminālistikas firmu, no kurām vienu mēs izvēlējāmies. Un šā gada 1. decembrī mēs ceram uz rezultātiem," norāda "Tet" padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins.

Jautāts, vai Kokins neuzticas Valsts kontrolei un tiesībsargājošām iestādēm, viņš atbild:

"Valsts kontroles atzinumā es tādus tiešus pārmetumus mūsu darbiniekiem neesmu redzējis, prokuratūras dokumentos ir virkne smagu pārmetumu, tie ir jāpārbauda. Mēs tiešām neesam tiesneši."

2

Tomēr jau 10 gadus senajā Valsts kontroles atzinumā tika minēts, ka digitālās televīzijas projektā, piesaistot privātfirmu "Hannu digital", projekta izmaksas sadārdzinājās. Un starpību jeb Šķēles kreditētajai Hannu Digital samaksāto netieši sedza  raidorganizācijas un ciparu televīzijas abonenti - skatītāji.

"Revidenti aplēsa arī iespējamo finansiālo negatīvo ietekmi un satiksmes ministrija joprojām nav noņēmusi slepenības statusu šai informācijai. Bet, jā, iespējamu negatīvu finanšu  ietekmi mēs aplēsām un tā bija uz gala patērētāju tarifiem," pauž Salgrāve.

Ekonomikas ministrijai pakļautā Privatizācijas aģentūra jeb šobrīd "Possesor" kā "Tet" īpašnieks pagaidām nekomentē smagās apsūdzības pret valdes priekšsēdētāju Gulbi un Juridiskās daļas vadītāju Meisīti.

Meisītis augustā atstājis vairākus sabiedriski nozīmīgus amatus gan kultūras ministrijas mediju politikas konsultatīvajā padomē, gan arī citās organizācijās un asociācijās. Gulbim un citiem valdes locekļiem darbojas civiltiesiskā apdrošināšana. Tā pasargā amatpersonas no kļūdām un apdrošinātājs sedz uzņēmumam radušos zaudējumus. Tomēr prokuratūra uzskata, ka Gulbis un un pārējie apsūdzētie apzināti maldināja Lattelecom īpašniekus un apdrošināšana šajā gadījumā varētu nedarboties.

Aktuālākās ziņas