Pk 27.11.2020.

Īsumā: Kas nolemts otrdienas valdības sēdē?

Premjers Krišjānis Kariņš

FOTO: Valsts kanceleja

Valdība otrdien, 27. oktobrī, pieņēmusi virkni lēmumu, tostarp pagarināt attālinātās mācības 7.-12. klašu skolēniem, paaugstināt testēšanas kapacitāti, atjaunot piemaksas mediķiem. Portāls "Apollo" apkopojis galveno, par ko lēmis Ministru kabinets.

Ierobežos pulcēšanos

Turpinot ierobežot straujo Covid-19 izplatības pieaugumu Latvijā, valdība lēmusi, ka no piektdienas, 30. oktobra, būs stingrāki pulcēšanās ierobežojumi gan privātos, gan publiskos pasākumos.

No piektdienas privātos pasākumos gan iekštelpās, gan ārpus telpās drīkstēs vienkopus pulcēties ne vairāk kā 10 cilvēki.

Līdz šim privātos pasākumos iekštelpās tika ļauts pulcēties līdz desmit cilvēkiem, bet ārā - līdz 100 cilvēkiem.

Savukārt publiskos pasākumos kopā drīkstēs būt ne vairāk kā 300 cilvēki gan iekštelpās, gan ārpus telpām. Turklāt, tāpat kā līdz šim, publiskās vietās iekštelpās, tai skaitā īrētās telpās, pasākumos cilvēkiem ir jābūt fiksētās, personalizētās sēdvietās un jāvalkā sejas maska.

Līdz šim publisku pasākumu vai saimniecisko pakalpojumu sniegšanas vietās iekštelpās drīkstēja pulcēties līdz 300 cilvēku, bet ārtelpās - līdz 1000 cilvēku.

Audzēs testēšanas jaudu

Valdība lēmusi audzēt Covid-19 testēšanas kapacitāti par 60% un pagarināt attālinātās mācības 7.-12.klasēm, otrdien pēc valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdes žurnālistus informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc premjera teiktā, valdība lēma līdz šīs nedēļas beigām celt Covid-19 veikto testu kapacitāti par aptuveni 60% - šīs nedēļas beigās līdz 8000 testiem diennaktī. Testēšanas kapacitāte tiks celta arī turpmāk.

Covid-19 testēšanas jauda tiks palielināta, nemainot testu veikšanas algoritmu, šodien pēc valdības ārkārtas sēdes žurnālistiem sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Ministre teica, ka no pirmdienas sākts pielietot mērķētāku testēšanas algoritmu. To patlaban nav plānots mainīt, izriet no Viņķeles sacītā.

Testēšanas jaudas kāpināšana ietver vairākas komponentes - testu apstrādes daudzums laboratorijās un paraugu paņemšana testu veikšanai, skaidroja politiķe.

"Ir apsvērumi, ka ne visu var ar naudu atrisināt. To apliecina arī daudz bagātākas valstis. Ja mēs sasniedzam 7000-9000 testus dienā, tad Latvijai tas ir liels sasniegums," teica politiķe.

Pagarinās attālinātās mācības

Valdība arī lēma, ka 7.-12. klašu skolēniem attālinātās mācības notiks līdz 15. novembrim. Šī prasība arī attieksies uz interešu izglītību.

Skolēnu brīvlaiks ir devis efektu, un Covid-19 gadījumu skaits mazāko bērnu vidū ir samazinājies, otrdien preses konferencē žurnālistiem pauda Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Viņš atklāja, ka pēdējo divu dienu laikā saslimstība ar Covid-19 nav pieaugusi būtiski, kas ir pietiekami pozitīva tendence. Turklāt divas dienas pēc kārtas pozitīvu testu īpatsvars no visiem testētājiem ir zemāks par 4%, un aizvadītajā diennaktī tas ir bijis 2,7%.

"Redzēsim, kas būs tālāk. Bet stabilizācija divu dienu laikā izveidojusies," komentēja Perevoščikovs.

Pēc viņa paustā, pirms divām un trim nedēļām par dominējošo saslimušo grupu kļuva bērni līdz 14 gadiem. Taču, sākot ar pagājušo nedēļu, šajā vecuma grupā ir intensīvs kritums, un tagad pirmajā vietā ir vecuma grupa no 15 līdz 49 gadiem. Otrajā vietā pēc slimības izplatīšanās ir vecuma grupa no 50 līdz 64 gadiem, bet bērni līdz 14 gadiem tagad ir tikai trešajā vieta.

"Skaidrs, ka brīvdienas dod pietiekami labu efektu," atzina SPKC pārstāvis, piebilstot, ka efektu devis tieši tas, ka bērni šajā laikā bijuši nošķirti.

Savukārt augstskolām daļēji attālināti jāstrādā līdz pat gada beigām, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā.

Atbilstoši ministrijas vēstītajam valdība otrdien lēmusi, ka lekcijas augstskolās notiks attālināti līdz gada beigām. Vienlaikus praktiskās nodarbības var notikt klātienē.

Lai studenti apgūtu praktiskās iemaņas, praktiskās nodarbības var notikt klātienē, bet ievērojot stingrus piesardzības pasākumus, skaidro ministrijā.

Atjaunos piemaksas mediķiem un apstiprina VM piedāvāto stratēģiju

Tāpat ministri lēma līdz gada beigām piešķirt piemaksas mediķiem, kuri ir iesaistīti cīņā ar Covid-19.

Paredzēts, ka par darbu Covid-19 izplatības mazināšanā tiks piešķirtas piemaksas ģimenes ārstiem, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbiniekiem un cīņā ar Covid-19 iesaistītajām slimnīcām.

Ministri arī pieņēma Veselības ministrijas piedāvāto stratēģiju Covid-19 apkarošanā. Tā paredz četras riska kategorijas, no kurām pirmā ir viszemākā un ceturtā visaugstākā. Šobrīd esam trešajā riska kategorijā, skaidroja Kariņš.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) skaidroja, ka striktāki ierobežojumi, kas ieviesti no šīs pirmdienas, kā arī attālinātās mācības ļauj cerēt, ka varētu izdoties stabilizēt "inficēšanās līkni" un divu trīs nedēļu laikā novērot kritumu.

"Pie negatīvāka attīstības scenārija, beidzoties krāsu zonām, ko paredz stratēģija, valdībai būs jālemj par ārkārtējo situāciju," brīdināja politiķe.

Ministre pauda, ka ierobežojumu efektu uz inficēšanās stabilizāciju varēs redzēt ne agrāk kā divu nedēļu laikā, savukārt slimnīcā ievietoto pacientu skaita samazināšanās notiks ar vēl lielāku laika nobīdi.

"Tāpēc ir svarīgi rīkoties nekavējoties, lai mēs netestētu dabā Latvijas veselības aprūpes izturībspēju, jo Covid-19 dēļ citas slimības neatkāpjas," akcentēja Viņķele.

Epidemioloģisko ierobežojumu efektus uz sabiedrību un tautsaimniecību atkal paredzēts vērtēt īpašā darba grupā, ko vadīs finanšu ministrs, jo, vērojot inficēšanās raksturīgākos gadījumus, secināts, ka darba vietās cilvēki diemžēl dodas strādāt neveseli, un daļēji tas ir skaidrojams ar to, ka cilvēki finansiālu iemeslu dēļ nevar doties darba nespējā, teica politiķe. Viņa uzsvēra, ka šī būs viena no tēmām, ko risināt darba grupā.

Covid-19 ierobežošanas stratēģija balstīta uz maksimāli ilgu klātienes mācīšanos, skaidroja ministre.

Atjaunos "Reira grupu"

Otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē tika pieņemts lēmums atjaunot finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadīto darba grupu uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam Covid-19 krīzē, paziņoja Kariņš.

Finanšu ministrs stāstīja, ka darba grupas proaktīva atjaunošana ir vērtējama kā pozitīvs un pareizs solis, jo tādējādi gadījumā, ja Covid-19 izplatības dēļ tiks ieviesti jauni ierobežojumi, valsts varēs ātrāk sniegt atbalstu tām nozarēm, uz kurām ierobežojumi varētu attiekties.

Plānots, ka darba grupa uz pirmo sēdi sanāks nākamnedēļ, un tajā, tāpat kā pavasarī, tiks iesaistīti pārstāvji no valsts pārvaldes, dažādām nozarēm un sociālie partneri.

Reirs norādīja, ka viņa vadītā darba grupa pavasarī ir guvusi labu pieredzi, un ar tās lēmumiem tika panākti labi rezultāti. Kopumā valsts piešķīrusi atbalstu divu miljardu eiro apmērā, bet līdz ar dažādu finanšu instrumentu pieejamību atbalsts uzņēmumiem ir lēšams trīs miljardu eiro apmērā. Reirs piebilda, ka vairāki Covid-19 krīzes sākumā ieviestie finanšu instrumenti ir pieejami joprojām.

Tiesa, patlaban Reirs atturējās nosaukt konkrētu pieejamo valsts atbalsta summu, piebilstot, ka līdzekļi ir pieejami Valsts kasē, kā arī viņa vadītā darba grupa strādās ar projektiem, kuriem piesaistīt līdzekļu no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda. No šī fonda Latvijas projektiem indikatīvi būs pieejami zem diviem miljardiem eiro.

Aktuālākās ziņas