Pk 27.11.2020.

Viņķele atklāj, kādi būtu nākamie ierobežojošie soļi, pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai

Veselības ministre Ilze Viņķele

FOTO: Valsts kanceleja

Ja Covid-19 epidemioloģiskie rādītāji Latvijā turpinās pasliktināties, nākamie ierobežojošie soļi no valdības puses būtu pieļaujamā cilvēku pulcēšanās skaita samazināšana, sabiedriskās ēdināšanas vietu un neklātienes mācību ierobežošana, sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

"Mēs neesam nekur citur, kur pārējās Eiropas valstis. Ierobežojumi pamatā attiecas uz visu, kas samazina cilvēku būšanu vienkopus un pulcēšanos," skaidroja ministre un piebilda, ka, situācijai pasliktinoties, starp pirmajiem ierobežojošajiem pasākumiem būtu samazināt pieļaujamo cilvēku skaitu gan publiskos, gan privātos pasākumos.

Tāpat jauni ierobežojumi "pilnīgi noteikti attiektos uz sabiedrisko ēdināšanu", klāstīja politiķe.

"Ja skaitļi iet uz augšu, uzreiz viens no pirmajiem risinājumiem ir aizvērt bārus un krogus," izteicās Viņķele.

3

Pēc viņas paustā, šādā situācijā arī tiktu lemts par plašāku attālināto mācīšanos skolās.

Kā ziņots, minētie ierobežojumi ir atrunāti arī otrdien valdībā atbalstītajā Veselības ministrijas plānā, kurā skaidrota ierobežojumu ieviešana pie konkrētiem saslimstības rādītājiem. Tas paredz četras riska kategorijas, no kurām pirmā ir viszemākā un ceturtā visaugstākā. Šobrīd valdība valstij ir noteikusi trešo riska kategoriju.

Plānā ir izvirzīti trīs faktori, kas kombinācijā ar citiem noved pie ceturtās riska kategorijas jeb ļoti augsta riska situācijas.

Viens no šiem faktoriem ir Covid-19 hospitalizēto pacientu skaits. Tam sasniedzot 80% no slimnīcu kapacitātes, atkarībā no citiem rādītājiem, varētu nokļūt ceturtajā riska kategorijā. Tāpat viens no faktoriem ir, ja saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju par 50% pārsniegtu vidējo Eiropas Savienības (ES) rādītāju. Pēdējais faktors ir mirstības rādītājs. Augsts riska situācijas iestāšanos varētu vērtēt, ja mirstība Covid-19 pacientu vidū pārsniegtu vidējo ES rādītāju.

Plāns paredz, ka šādā situācijā nāktos kopā ar iepriekš minētajiem ierobežojumiem noteikt stingrāku cilvēku pulcēšanās limitu gan iekštelpās, gan ārtelpās. Tāpat šādā situācijā nenotiktu nedz publiski, nedz privāti pasākumi, ar izņēmumu attiecībā uz bērēm. Kultūras jomā notiktu tikai grāmatu izsniegšana bibliotēkās, kamēr pārējie pasākumi būtu atcelti.

Sabiedriskās ēdināšanas vietās ēdienu izsniegtu tikai līdzņemšanai, savukārt darbavietās, papildu tām, kurās patlaban jau ir spēkā šāda prasība, būtu jāvalkā mutes un deguna aizsegi. Darbību pārtrauktu ne tikai bāri vai šāda tipa iestādes, bet arī aktīvās izklaides vietas, piemēram, baseini un piedzīvojumu takas.

Sasniedzot minēto riska līmeni, pirmskolās darbotos dežūrgrupas, kamēr 1. līdz 6.klasēm izglītības process notiktu tikai vienas klases apmēros un daļēji attālinātā formātā. Skolēni 7. līdz 12.klasē mācītos attālināti, savukārt speciālo izglītības iestāžu darbs tiktu organizēts atbilstoši pašvaldības lēmumam. Profesionālās un augstākās izglītības audzēkņiem mācības notiktu daļēji attālināti.

Plānā norādīts, ka minētie pasākumi kopā ar vēl virkni citu netiktu ieviesti vienlaicīgi, bet gan pakāpeniski, vadoties pēc faktoriem, kas ir vadošie konkrētajā situācijā.

Aktuālākās ziņas