Kivu ezers ir viena no Āfrikas neparastākajām ūdenstilpnēm - tā dzelme sevī nes sprādzienbīstamu noslēpumu, šī vārda vistiešākajā nozīmē, kas intriģē zinātniekus un potenciāli varētu gan uzlabot, gan iznīdēt reģiona labklājību, vēsta raidsabiedrība "BBC".
Parasti ezeros, samazinoties ārējai temperatūrai, vēsais ūdens "nogrimst" un uz augšu paceļas siltākas, mazāk blīvas ūdens masas. Šis process, kuru sauc par konvekciju, parastos apstākļos nodrošina siltuma apmaiņu jebkurā ūdenstilpnē, taču Kivu ezera gadījumā šo procesu kavē papildus apstākļi, kas rada pārsteidzošas sekas.
Ūdenstilpne, kas atrodas starp Ruandas un Kongo Demokrātiskās Republikas robežām, atrodas tieši zonā, kur noteik tektonisko plātņu pārvirzīšanās, kas lēni atdala kontinenta daļas. Šis process aktivizē vulkānisko aktivitāti, kas ezera zemākajos slāņos rada karstos avotus, kuru ūdens ir bagātināts ar oglekļa dioksīdu un metānu, kas ir galvenā dabasgāzes sastāvdaļa. Metāna ražošanu sekmē arī dažādi ezera dzelmē dzīvojoši mikroorganismi, kas to rada kā blakusproduktu CO2.
Normālos apstākļos gāze paceltos un izgarotu gaisā, taču Kivu ezers ir tik dziļš (dziļākajā punktā - 460 metri), ka metāns paliek izšķīdis ūdenī. Šai masai pievienojas arī sāļi un minerāli no apkārtējās vides, padarot to vēl blīvāku.
"Iedomājieties - šīs ūdens masas tur glabājas tūkstošiem gadu un tikai minimāli sajaucas ar pakārtējo vidi," stāsta fiziķis Alfrēds Vuests no Šveices federālā tehnoloģiju institūta.