Kivu ezers ir viena no Āfrikas neparastākajām ūdenstilpnēm - tā dzelme sevī nes sprādzienbīstamu noslēpumu, šī vārda vistiešākajā nozīmē, kas intriģē zinātniekus un potenciāli varētu gan uzlabot, gan iznīdēt reģiona labklājību, vēsta raidsabiedrība "BBC".

Parasti ezeros, samazinoties ārējai temperatūrai, vēsais ūdens "nogrimst" un uz augšu paceļas siltākas, mazāk blīvas ūdens masas. Šis process, kuru sauc par konvekciju, parastos apstākļos nodrošina siltuma apmaiņu jebkurā ūdenstilpnē, taču Kivu ezera gadījumā šo procesu kavē papildus apstākļi, kas rada pārsteidzošas sekas.

Ūdenstilpne, kas atrodas starp Ruandas un Kongo Demokrātiskās Republikas robežām, atrodas tieši zonā, kur noteik tektonisko plātņu pārvirzīšanās, kas lēni atdala kontinenta daļas. Šis process aktivizē vulkānisko aktivitāti, kas ezera zemākajos slāņos rada karstos avotus, kuru ūdens ir bagātināts ar oglekļa dioksīdu un metānu, kas ir galvenā dabasgāzes sastāvdaļa. Metāna ražošanu sekmē arī dažādi ezera dzelmē dzīvojoši mikroorganismi, kas to rada kā blakusproduktu CO2.

FOTO: Reuters / Scanpix

Normālos apstākļos gāze paceltos un izgarotu gaisā, taču Kivu ezers ir tik dziļš (dziļākajā punktā - 460 metri), ka metāns paliek izšķīdis ūdenī. Šai masai pievienojas arī sāļi un minerāli no apkārtējās vides, padarot to vēl blīvāku.

"Iedomājieties - šīs ūdens masas tur glabājas tūkstošiem gadu un tikai minimāli sajaucas ar pakārtējo vidi," stāsta fiziķis Alfrēds Vuests no Šveices federālā tehnoloģiju institūta. 

2

Kamerūnā, aptuveni 2,25 tūkstošu kilometru attālumā no Kivu ezera, atrodas Ņosa ezers, kas ir neaktīva vulkāna nogāzē. Šajā ūdenstilpnē līdzīgā veidā uzkrājās ogļskābā gāze, kas noveda pie traģiska negadījuma 1986. gada 21. augustā - visticamāk, seismisko aktivitāšu rezultātā, Ņosa ezera slāņi tika izkustināti, kas gaisā atbrīvoja milzu mākoni ar CO2. Todien blakusesošajos ciemos dzīvību nosmakšanas rezultātā zaudējuši aptuveni 1,8 tūkstoši cilvēku.

Kivu ezera gadījumā risks ir vēl lielāks - tas ir ne tikai vairākas reizes lielāks, bet arī sprādzienbīstams, jo pastāv reāla iespēja, ka metāns varētu aizdegties. Kivu ezera tuvumā dzīvo aptuveni divi miljoni iedzīvotāju no divām valstīm.

"Ja notiktu noplūde, tās sekas būtu patiesi katastrofālas," izteikusies limnoloģe Sallija Maikntaira no kalifornijas universitātes. papildus uztraukumu rada tas, ka zinātnieki ir konstatējuši, ka šādas noplūdes jau varētu būt notikušas aptuveni piecus tūkstošus gadu senā pagātnē. Šādu notikumu Kivu ezera gadījumā varētu izraisīt vairāki notikumi - seismiskās aktivitātes, kuru rezultātā varētu notikt tas, ko novēro, kārtīgi sakratot gāzēta dzēriena bundžiņu, vai arī ezera augšējo slāņu iztvaikošana, kas mazinātu spiedienu un ļautu gāzei pacelties līdz ezera virsmai.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Kivu Beauty (@kivubeauty) on

Tiesa, neparastā situācija ezerā varētu tikt izmantota arī reģiona labklājības līmeņa celšanai. Pāris vietējo uzņēmumu ir ķērušies pie ar metānu bagātinātā ūdens ieguves - tas, samazinoties spiedienam, izdala vērtīgo metānu, kuru izmanto pildīšanai balonos un elektrības ieguvei. Šis resurss ir ļoti vērtīgs, it īpaši Ruandai, kur tikai 35% no iedzīvotājiem ir brīva pieeja elektrībai.

Pašreiz zinātnieki rūpīgi monitorē seismiskās aktivitātes reģionā, taču, diemžēl, nav iespējams apzināt visus riska faktorus.

Seko mums arī Instagram un uzzini visu pirmais!