Bijušais zaglis dalās par savu "karjeru": Tā nauda aizmiglo prātu (2)

Vīrietis raidījumam atklāja, ka pirms zādzībām viņš informāciju saņēmis no citām personām.

"Viņi pateica man to vienkārši, ka šiem te cilvēkiem ir šīs lietas. Un es cilvēku sagaidīju īstajā vietā un īstajā mirklī, un viss. Un es piegāju vienkārši un apzagu viņu. Viss. Nekā īpaša tur nebija. Vienkārši piegāju un apzagu," stāstīja vīrietis.

Viņš pauda, ka izdarīt zādzības var upuru baiļu dēļ.

"Es zināju, pieiešu klāt pateikšu: "Atdod!" - es zināju, ka viņš nobīsies un atdos. Bet, ja es zināju, ka cilvēks man neatdos, es noteikti viņam sākšu sist, es viņu sitīšu. Es viņu noguldīšu uz zemes, es viņu sasitīšu tik stipri, ka es zināšu, ka es varu paņemt no viņa visas tās mantas.

Es centos nesist cilvēkiem pa seju. Mēģināju izvairīties vispār no kaut kādām vietām, kuras var radīt milzīgas traumas. Pa ribām es mēģināju nesist cilvēkam, es mēģināju sist pa liesu kaut kur," raidījumā stāstīja zaglis.

Viņš minēja, ka pašlaik "jauniešiem vispār ir ļoti svarīgi būt trendā - labs apģērbs, zelta ķēdes, labi telefoni, jaunākās austiņas, jaunākie telefoni". Tieši šo iemeslu dēļ viņi visbiežāk krīt par zagļu upuriem.

Informāciju zaglim nodeva starpnieki, kuri labi pazina turīgos upurus.

"Bet, redz kā, sanāca tā, ka viņi izdomāja sev šādu sistēmu, kad viņiem draugi ir bagāti, paši viņi viņus neapzags. Tāpēc viņi iesaistīja mūs," viņš stāstīja raidījumā.

Lai iekļūtu mājokļos, nereti bijušas sarūpētas pat atslēgas.

Lai nekļūtu par garnadžu upuriem, bijušais zaglis iesaka, pirmkārt, nestāstīt visiem par mantām, kas ir kāda īpašumā.

Pats kā savu lielāko ķērienu viņš atceras kādas privātmājas aplaupīšanu, par ko bijusi informācija, ka saimnieki kaut kur glabā 8000 eiro skaidrā naudā.

"Astoņi tūkstoši skapītī. Lai cik tas neliktos smieklīgi un muļķīgi, bet tā tas bija, astoņi tūkstoši aploksnē, jā," viņš stāstīja raidījumā. Pārmeklējot māju, zagļi naudu atraduši. Ja mājās būtu ieradušies saimnieki, laupītāji par guvumu cīnītos. 

"Šaubos, ka mēs būtu padevušies, jo tajā brīdī tā nauda aizmiglo prātu, saprotiet, es jau nekad dzīvē nebiju turējis rokās astoņus tūkstošus.

Tā ir vienkārši briesmīga sajūta, tu turi rokās to naudu, tā ir tiešām briesmīga sajūta. Tas aizmiglo prātu, tas aizmiglo acis, un tu jau sāc domāt, ko tu ar to naudu izdarīsi, tā kā dēmonu apsēsts. Visticamākais, mēs būtu cīnījušies," raidījumā neslēpa vīrietis.

Bijušais zaglis šī iemesla dēļ saimniekiem, kuri pārsteidz zagļus savā īpašumā, iesaka viņiem netuvoties.

"Paskaties uz viņa seju vienkārši, paskaties uz viņu, pēc tam aprakstīsi policijai, izstāsti, kas notika. Ceri uz policiju, ceri uz dievu, bet es neiesaku iet cīnīties, jo šis cilvēks var vispār nogalināt dēļ tiem astoņiem tūkstošiem," sacīja vīrietis.

Policijas statistika liecina, ka šogad par dažādiem nodarījumiem pret īpašumu sākto kriminālprocesu skaits ir nedaudz samazinājies, taču vairāk bijis zādzību ar iekļūšanu īpašumā.

"Aizliegtais paņēmiens" arī apkopojis informāciju par izplatītākajiem zādzību veidiem un kā no tiem pasargāties.

Noziegumi digitālajā vidē

Izplatīts veids saistīts ar darbībām digitālajā vidē. Krāpnieki zvana pa telefonu un mēģina iegūt datus, piemēram, stāstot par naudas pazušanu no kontiem. 

"CERT.lv" kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis raidījumā atklāja, ka šoruden fiksēts aktīvs uzbrukums banku klientiem, kurus apzvanīja krieviski runājošas personas, uzdodoties par banku vai "Smart ID" atbalsta dienestiem, un lūdza veikt kaut kādas darbības ar klientu iekārtām - vai nu ievadīt piekļuves kodus, vai nosaukt kaut kādus kodus šiem uzbrucējiem.

Tāpat nelegālās darbības var tikt vietas caur mazzināmiem internetveikaliem, kuri parasti top pirms svētkiem. Covid-19 krīzē parādās arī vietnes, kas sola nodrošināt attālinātās piegādes.

Tāpat tiek izmantotas aizdomīgas vēstules sociālajos tīklos, saziņas vietnēs vai e-pastos, it īpaši ar kādu pielikumu. Tas ir diezgan tipisks vieds, kā attālināti iekļūt cilvēka telefonā vai datorā, un, ja tas noticis ar uzņēmuma datoru, tad tas var draudēt ar datu nozagšanu un pēc tam ar šantāžu, vēstīja raidījumā.

Zādzības, iekļūstot mājokļos

Zādzību skaits ar iekļūšanu īpašumos šogad ir palielinājies, un bieži vien zagļi daudz nepiepūlas ar slēdzeņu laušanu, bet izmanto brīdi, kad saimnieki paši ir atstājuši durvis vaļā.

Kā piemēru "Aizliegtajā paņēmienā" minēja gadījumu, ka sociālajā tīkla "Facebook" ziņots, ka videonovērošana Āgenskalnā fiksēja kādu cilvēku, kurš pārbauda, vai dzīvokļu durvis ir aizslēgtas.

Tāpēc nepieciešams aizslēgt durvis, pat ja pats īpašnieks ir mājās, un neturēt priekšnamā vērtīgas lietas -atslēgas, maku, somas un tamlīdzīgi.

Tas attiecas arī uz privātmājām, jo policijas statistika liecina, ka aptuveni ceturtajā daļā no visām zādzībām laupītāji nemaz neko nav lauzuši, bet īpašumā iekļuvuši pa atvērtām durvīm, vēstīja raidījumā.

Tukšu lauku māju apzagšana

Nesen zagļi mēģināja apciemot Ivetas vecāku māju Iršu pagastā, taču tajā bija ierīkota videonovērošana, kas reaģē uz kustību, turklāt kameras bija ar mikrofoniem, vēstīja "Aizliegtajā paņēmienā". Zagļi runāja, ka saimniecībā ir jābūt traktoram, agregātiem, metāliem, ko var paņemt un realizēt.

Sieviete pieslēdzās novērošanas kamerām un zagļus izbiedēja, kliedzot, lai brauc prom no viņas īpašuma. Vēlāk, ieliekot video "Facebook", daži vietējie iedzīvotāji identificēja šos zagļus.

Taču "Meņģelē no viņiem baidās. Meņģelē neziņo. Apzagtas mājas - visiem ir aizdomas, visi klusē, jo baidās, ka būs atriebība", stāstīja Iveta.

Palīdzēt nosargāt īpašumu var signalizācijas, videonovērošanas sistēmas, kas savienotas ar mobilo telefonu, un, ja var atļauties tērēt vairāk, lauku īpašumu aizsardzībai var piesaistīt apsardzes firmu.

Policija arī iesaka apdomāt, ar kādu informāciju par savu mantisko stāvokli dalās.

"Mēs sirsnīgi ieteiktu tomēr domāt par to, ko jūs stāstāt uz āru par savu mantisko stāvokli.

Visiem ir "Facebook", un es neieteiktu bildēties uz kaut kādu dārgu mantu, lietu fona, rakstot, "lūk, kas man ir īpašumā".

Tādā veidā jūs bezmaz uzkarināt to reklāmu un aicināt," raidījumā sacīja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes 2.nodaļas priekšnieks Artjoms Pavlovs.