S 8.05.2021.

Pie Teherānas nogalināts ievērojams irāņu kodolzinātnieks

Mohsens Fahrizadi

FOTO: BBC News

Netālu no Irānas galvaspilsētā Teherānas piektdien bruņoti uzbrucēji nogalinājuši ievērojamo irāņu kodolzinātnieku Mohsenu Fahrizadi, par kuru Rietumiem bijušas aizdomas, ka viņš vadījis slepeno Irānas kodolieroču programmu, vēsta Irānas mediji.

Bruņoti uzbrucēji sašāvuši zinātnieka automašīnu, un viņš no gūtajiem ievainojumiem slimnīcā miris.

"Diemžēl mediķu komanda nespēja reanimēt Fahrizade, un pirms dažām minūtēm šis vadītājs un zinātnieks pēc pūliņu un cīņu gadiem kļuva par augstākā goda asinsliecinieku," teikts Irānas bruņoto spēku paziņojumā.

Pirms sašaut automašīnu, kurā atradās Fahrizade un viņa miesassargi, "teroristi uzspridzināja vēl vienu automašīnu", vēsta ziņu aģentūra "Tasnim".

"Teroristi šodien noslepkavojuši pazīstamu irāņu zinātnieku," tviterī apliecināja Irānas ārlietu ministrs Džavads Zarifs.

"Šī gļēvulība, kurā manāmas nopietnas norādes uz Izraēlas lomu, ir liecība noziedznieku izmisīgajiem kara kurināšanas centieniem," pauda ministrs.

"Irāna aicina starptautisko sabiedrību - un it īpaši Eiropas Savienību - izbeigt apkaunojošos dubultstandartus un nosodīt šo valsts terora aktu," aicināja Zarifs.

Fahrizade vadīja organizāciju, kas aizsardzības resorā nodarbojās ar pētniecību un inovācijām.

Kā vēsta ziņu aģentūra "Associated Press", Izraēlas varasiestādes atteikušās komentēt irāņu zinātnieka slepkavību.

Izraēlas laikraksts "Jerusalem Post" izteicis pieņēmumu, ka aiz Fahrizades slepkavības, iespējams, stāv ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija.

"Kad Tramps saprata, ka tiešs uzbrukums Irānai ir pārāk bīstams, viņš, iespējams, nolēma, ka Fahrizades slepkavība ir pieņemamāks variants," skaidro laikraksts.

Irānā iepriekš atentātos nogalināti vismaz seši zinātnieki, kas nodarbojušies ar pētījumiem kodoljomā.

Kā norāda ziņu aģentūra "Reuters", rietumvalstis, Izraēla un Teherānas oponenti irāņu emigrantu rindās Fahrizade raksturojoši kā 2003.gadā iapturētās slepenās kodolieroču programmas vadītāju.

Irāna ilgstoši noliegusi, ka tā būtu centusies izmantot savu kodolprogrammu kodolieroču radīšanai.

2015.gada pasaules lielvaru un Irānas kodolvienošanās ietvaros Irāna apņēmās ierobežot savu kodolprogrammu, bet Rietumi - atcelt sankcijas.

Tramps 2018. gadā vienpusējā kārtā vienošanos pameta un noteica Irānai jaunas sankcijas.

Kopš Džo Baidena uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās Irānas prezidenta Hasana Ruhani valdība vairākkārt signalizējusi, ka ir gatava sadarbībai ar jauno ASV administrāciju.

Irānas prezidents apsūdz Izraēlu slepkavībā

Irānas prezidents Hasans Ruhani sestdien apsūdzēja Izraēlu, ka tā vēloties radīt haosu, nogalinot vienu no vadošajiem irāņu kodolzinātniekiem Mohsenu Fahrizadi, taču viņa valsts "neiekritīšot šajās lamatās".

"Irānas valsts ir gudrāka, lai neiekristu šajās cionistu izliktajās sazvērestības lamatās. Viņi domā par haosa radīšanu, taču viņiem jāzina, ka mēs redzam viņu rokas un viņiem nekas neizdosies," televīzijā pavēstīja Ruhani.

Viņš apsūdzēja ASV un Izraēlu, ka tās nogalinājušas Fahrizadi, Izraēlai rīkojoties kā Vašingtonas "algotnim".

Laikraksts "The New York Times" vēsta, atsaucoties uz ASV amatpersonu un diviem izlūkdienestu darbiniekiem, ka aiz uzbrukuma irāņu kodolzinātniekam stāv Izraēla.