Tartu zinātnieki izpētījuši, kāpēc SARS-Cov-2 vīruss ir tik lipīgs (9)

Jebkura infekcioza vīrusa gadījumā galvenais jautājums ir, kā tas nonāk pārnēsātāja organismā.

Tartu universitātes zinātnieki savā jaunākajā pētījumā atklāj, ka proteīna gēnu smaile ir secībā, kas nav sastopama pirmajā SARS vīrusā, kas izplatījās Āzijā 2003. gadā, vai MERS vīrusā, kas joprojām inficē cilvēkus Tuvajos Austrumos.

Ģenētiskās atšķirības, protams, pastāv starp visiem vīrusiem, taču atrastajai proteīna gēnu secībai, visticamāk, ir galvenā loma vīrusa spējā inficēt dzīvus organismus.

Proteīnam, ko dēvē par furīnu, ir svarīga loma imūnsistēmas uzturēšanā. Jau iepriekš citi zinātnieki pieļāvuši, ka tieši furīna funkcijas izprašana būs atslēga uz Ebolas ārstēšanu, un iespējams, ka tas pats varētu attiekties uz Covid-19.

Pētījumā, kas Tartu tika veikts profesores Martas Logas laboratorijā, doktorants Mikels Erds un vecākā molekulārās bioloģijas pētniece Ilona Faustova pierādīja, ka SARS un MERS vīrusos nav specifiskas aminoskābju secības, ar ko furīns varētu saistīties, taču tāda ir Covid-19.

Citiem vārdiem sakot - lai arī vēl ir daudz jāpēta - acīmredzot, tieši šī funkcija ir iemesls, kāpēc SARS-CoV-2 inficē cilvēku daudz "veiksmīgāk" nekā tā priekšgājēji.

"Pašlaik šī saikne galvenokārt balstās uz pētījumiem, kas veikti salīdzinājumā ar citiem vīrusiem," paskaidroja Mikels Erds.

Piemēram, tas, cik furīns labi sašķeļ olbaltumvielas, ir konstatēts arī gripas un Ebolas gadījumos.

Zinātnē ir jāņem vērā pētījuma ierobežojumi. Proti, tagad ir pētīta tikai noteiktu molekulu uzvedība mēģenē. Faustova paziņoja, ka pētījuma grupa neuzskatīja par nepieciešamu pārāk daudz atkāpties no šī darbības lauka.

Tas, vai un kā atklātie mehānismi darbojas paraugorganismos un cilvēkos, sekos turpmākajos pētījumos. Tajā pašā laikā viņa uzsvēra, ka paralēlu pētījumu gaitā tika atklāts, ka savienojumi, kas traucē furīnam iedarboties, varētu derēt Covid-19 ārstēšanā.

Tālejošas sekas

Pamatojoties uz gadu iepriekš veiktu nanomedicīnas profesoru darbu, tika parādīts, kā SARS-CoV-2 iekļūst centrālajā nervu sistēmā. Pētījumu grupas ir parādījušas, kā vīruss iekļūst cilvēku šūnās. Pašreizējā pētījuma rezultāti apstiprina šos atklājumus, apgalvo Erds.

Tā kā pētījumā aplūkots tikai viens svarīgs jaunā koronavīrusa infekciozitātes aspekts, pētījuma rezultāti dod iespēju turpināt darbu, kura laikā būs iespējams izpētīt, kā šo procesu izmantot vīrusa izplatības novēršanai.

"Mēs precīzāk aprakstījām, no kā atkarīga furīna sadalīšanās efektivitāte. Šīs zināšanas attiecas uz citiem proteīniem, ieskaitot koronavīrusā esošās olbaltumvielas, kas izplatās starp dzīvniekiem.

Pēc koronavīrusa uzliesmojumiem 2003., 2012. un 2019. gadā ir skaidrs, ka pastāv jaunu vīrusu parādīšanās draudi.

Turklāt tika atklāts, ka tieši vīrusa aktivizēšana ar furīnu var atvieglot vīrusu pārnešanu no savvaļas dzīvniekiem uz cilvēkiem," norādīja pētnieks.

Arī pašmāju ārsti un zinātnieki nesnauž! Tiek radīti rīki cīņai ar Covid-19

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Zinātniskajā institūtā tapuši vairāki rīki, kas būtiski atvieglos ārstu darbu un pacientu stāvokli Covid-19 infekcijas laikā. Ārsti un zinātnieki arī pie mums izstrādājuši gan ātrās reaģēšanas siekalu testu, gan uzlabojuši īpašu elpināšanas palīgaparātu, vēstī LTV raidījums "Panorāma".

Stradiņu laboratorijā rāda, kā šobrīd izskatās ātrie testi. Tie ir tie paši kociņi jeb zondes. Latvijā tapušie ātrie testi, kurus izstrādā PSKUS Zinātniskais institūts un Latvijas Biomedicīnas un pētījumu un studiju centrs, Covid-19 klātbūtni noteiks ar siekalu paraugu. Ar šiem testiem vīrusa klātbūtni būs iespējams noteikt vēl pirms antivielu produkcijas cilvēka organismā.

Testa rezultātu varēs iegūt mazāk kā 30 minūtēs, un tas varētu būt plaši izmantojams, piemēram, lidostās vai citās vietās, kurās pulcējas cilvēki.

Otra pašu izstrādātā ideja saistīta ar jau esoša aparātu, ko lieto miega apnojas pacienti, pielāgošanu tieši Covid-19 plaušu karsoņa ārstēšanai.

Aparāta modifikācija nodrošinās ierīces lietotāju ar pietiekamu skābekļa plūsmu, kas ir īpaši būtiski Covid-19  pozitīvu pacientu veseļošanās laikā. Šobrīd jau ir izstrādāts pirmais adaptera prototips, kuru klīnisko pētījumu ceļā testēs Stradiņa slimnīcā. Modifikācijas izstrādātāji ir pārliecināti, ka radīto iekārtu varēs sekmīgi izmantot ārstniecības iestādēs, vieglas vai vidēji smagas pneimonijas gadījumā, tādejādi atslogojot iestāžu resursu izmantošanu.

"Mūsu modifikācija pievada pareizo skābekļa devu. Tas ir ļoti būtiski. Jo, kamēr nav skābekļa, grūti kontrolēt. Ir iespēja, ka šī te terapija ir labāka nekā skābekļa terapija," raidījumam skaidro rezidents Svatoslavs Kistkins.

Pagaidām gan neviens no abiem izgudrojumiem netiek ražots masveidā. Turpinās klīniskie pētījumi, kurus cer pabeigt pēc iespējas ātrāk.