Covid-19 izplatība Latvijā turpina pieaugt, neskatoties uz ieviestajiem piesardzības pasākumiem, piemēram, obligātu sejas masku nēsāšanu virknē publisku vietu un nemitīgiem aicinājumiem ievērot distanci. Taču ir vietas, kur šīs prasības ievērot ir grūti. Lai noskaidrotu, kā ir strādāt vietās, kur ik dienu jānonāk tiešā saskarē ar citiem cilvēkiem, par saviem darba apstākļiem portālam "Apollo" pastāstīja trīs dažādu jomu nodarbinātie.

"Telpās - distance, bet ārā nevienam neinteresē"

Zane* strādā par skolotāju kādā no Rīgas vidusskolām. Pirmdien, 30. novembrī, spēkā stājās prasība, ka katram skolēnam jānodrošina trīs kvadrātmetru prasība klases telpā, savukārt skolotājiem jāstrādā sejas maskās un jāievēro trīs metru attālums no skolotājiem.

"Skolas ir tik lielas, cik viņas ir, un katrai skolai ir savas iespējas. Mana skola, par laimi, ir diezgan liela un sadalīta pat divās ēkas," viņa pastāstīja. Pašlaik mācību process tiek organizēts tā, ka 1.-3. klašu skolēni mācās vienā ēkā, pārējie - otrā, savukārt vecāko klašu skolēni mācās atsevišķi.

Taču arī tad, ja telpas ļauj mācību stundas vadīt atbilstoši prasībām, starpbrīžos tās ievērot vairs neesot iespējams.

"Protams, pats interesantākais liekas, ka klasēs soli, kur nedrīkst sēdēt, ir aizzīmogoti, ievērojot tos trīs kvadrātmetrus, un klases tiek dalītas divās grupās. Bet starpbrīžos gaiteņos, kā arī ejot ēst, visa klase iet kopā, un atkal vairs neievēro pat vienu metru. Visi bakstās, visi kaut ko ņemas, bet klasē sēdēt vajag tā," stāstīja Zane.

Savukārt viņas priekšmets vairs netiek mācīts tā, kā ierasts normālos apstākļos. Ja sporta zālē vēl būtu iespējams ievērot distances prasības, tad "ģērbtuvēs - tas atkal ir traks jautājums". Tā vietā pašlaik sporta stundas notiek kabinetā un ir teorētiskas, un vairāk atgādina veselības mācību.

Vaicāta, vai skolotāji savā starpā ievēro distancēšanās prasības, Zane pastāstīja, ka klasēm ir savi kabineti, bet skolotāji staigā no vienas uz nākamo. Līdz ar to sanāk satikties.

Viņa pati uz skolotāju istabu neiet, tādēļ nevar pateikt, kāda ir situācija tajā.

"Bet, sarunājoties ar vadību, distance īpaši netiek ievērota - kāds metrs varbūt. Taču tā ir bijis vienmēr, ka nelien viens otram virsū, bet tā, ka būtu divi vai pat trīs metri, tā nav īsti.

Un gaiteņos - gaitenis jau nemaz nav trīs metrus plats,"

9

pastāstīja skolotāja.

Lielākās grūtības pašlaik sagādājot sejas maskas: "Un vairogus nedrīkst lietot - ko dara tie cilvēki, kam ir brilles? Šausmīgi."

Ja Zanei dienā paredzētas septiņas stundas, tas nozīmē, ka maska nepārtraukti jānēsā no pusdeviņiem rītā līdz trijiem pēcpusdienā.

Vaicāta, vai pašai ir kādas bažas šajā laikā, Zane smejoties atbildēja, ka lielākais bailes ir noģībt. No Covid-19 viņai pašai bail nav, kaut gan saslimuši vairāki pazīstami cilvēki, tostarp divi skolēni, par kuru inficēšanos uzzināja ar dienas atstarpi. Līdz ar to divām klasēm un padsmit skolotājiem bija jādodas pašizolācijā, kas savukārt nozīmē, ka citiem kolēģiem pieaug slodze, jo viņus jāaizvieto.

"Cenšos par to nedomāt. Man ir tik daudz citu problēmu, par ko domāt, ka es par to Covid tiešām…

Tas viss ir tik ļoti līdz kaklam, ka es nevaru vairāk. Drīzāk es ieslīgšu kaut kāda veida depresijā, turpinot šādā veidā strādāt," stāstīja Zane.

9

Vaicāta, vai turpinoties pašreizējai slimības izplatības tendencei, iespējams turpināt mācības klātienē, skolotāja atbildēja viennozīmīgi: "Nē, sen jau vairs nē."

Viņa norādīja, ka jau pašlaik ir bērni, kuri klātienē mācības neapmeklē. "Uzraksta iesniegumu, piemēram, ka mājās ir brālītis, kuram ir astma, lai pasargātu visu ģimeni, mēs strādājam un mācāmies no mājām."

Tas savukārt nozīmē, ka skolotājam jāsagatavo atsevišķs darbs šim skolēnam, kas tiek ierakstīts E-klasē, bet tas, vai tas tiek vai netiek izpildīts, ir vecāku atbildība.

Kopumā vērtējot darbu skolās pašlaik, Zane pauda, ka "tas viss ir ļoti nekvalitatīvi". 

"Tad labāk uzreiz tā, kā bija pavasarī - visus aizsūtīt mājās mācīties. Jo viņi taču pat dažādu klašu grupās čupojas, piemēram, sabiedriskajā transportā, uz ielas, āra treniņos - visur kur," pauda skolotāja. "Tur ir vienalga, ārā nevienam neinteresē, bet telpās - trīs metri."

"Pavasarī, kad daži cilvēki saslima, visu aiztaisa ciet visā valstī, bet tagad cik jau slimi katru dienu?," vaicāja Zane.

9

Pašlaik vienīgais mierinājums ir tāds, ka tuvojas skolēnu ziemas brīvlaiks.

 Veiksmes spēle

Līga ir konsultante medicīnas iestādē Rīgā. Tajā iespējams iegādāties brilles un katru dienu iegriežas apmeklētāji. Līga pastāstīja, ka pati darbā cenšas ievērot visas drošības prasības - velk cimdus, mutes un deguna aizsegus, "taču ir klienti, kuri nevēlas dezinficēt rokas vai nav uzvilkuši sejas maskas pirms ienākšanas. Ne visi cilvēki atbalsta [drošības pasākumus]."

Vaicāta, kā cilvēki reaģē uz aizrādījumiem, ka sejas maskas ir obligātas, vai aicinājumiem dezinficēt rokas, sieviete norādīja, ka vairums ir saprotoši.

"Ir cilvēki, kuri uzreiz saprot, piemēram, ja nav likuši masku, jo brilles svīst ciet,

bet ir cilvēki, kuri kategoriski pasaka, ka nedezinficēs rokas, ka neatbalsta [drošības pasākumus]," stāstīja Līga.

9

Šādos gadījumos cilvēki netiek apkalpoti.

Tā kā Līgas darbā iespējams iegādāties brilles, var rasties neviennozīmīga situācija - no vienas puses sabiedriskās vietās obligāti jānēsā maskas, bet no otras - kā pārbaudīt, kā tās izskatās, ja puse sejas ir aizsegta?

"Uz to konkrēto momentu mēs atļaujam noņemt sejas masku, bet tikai tik ilgi, lai redzētu, kā izskatās, un paši paejam tālāk, lai distance būtu vēl lielāka," pastāstīja Līga. Viņa arī uzsvēra, ka pēc katra klienta tās tiek nodezinficētas.

Vaicāta, vai bijusi kāda saskarsme ar Covid-19 slimniekiem, Līga pastāstīja, ka darba kolektīvā nē, taču plašākā lokā gan.

"Ir saslimusi draudzene, bet viņai viss bija kārtībā, [slimības gaita] noritēja diezgan mierīgi un ātri izveseļojās," viņa atklāja. "Bet ir diezgan daudzi pazīstami, taču nevienu neielika slimnīcā un slimība bijusi salīdzinoši viegla."

Taču bažas par Covid-19 Līgai ir. "Tie rādītāji ir diezgan augsti, un es pieļauju, ka lielākā daļa cilvēku valkā maskas, bet tik un tā saslimst. Es arī katru dienu pārvietojos ar sabiedrisko transportu, bet es dezinficēju rokas, cik vien bieži ir iespējams, es regulāri mainu maskas, cenšos nelikt rokas pie sejas, ieturēt distanci, kas sabiedriskajā transportā īsti iespējams nav. Protams, risks saslimt ir jebkurā gadījumā, arī ievērojot drošības pasākumus," viņa sacīja. 

Līga arī pauda, ka pašreizējie aizliegumi, piemēram, lielveikaliem, var nospēlēt pretēju efektu. "Tā pulcēšanās darbadienu vakaros, man liekas, ir lielāka. Tuvojas Ziemassvētki, cilvēki jebkurā gadījumā ies uz veikaliem," teica sieviete.

"Es šaubos, ka kaut kas mainīsies. Tad ir jātaisa arī darbadienās visi ciet, izņemot pārtikas veikalus un tamlīdzīgi, ja grib, lai kaut kas mainās."

9

Pati Līga cenšas pēc iespējas samazināt inficēšanās riskus, lieki uz iepirkšanās vietām neejot, neskaitot pārtikas veikalus, kā arī nepulcējoties. Taču, arī esot piesardzīgam, riski pastāv.

"Es ceru, ka būšu vesela. Bet risks ir jebkurā gadījumā - cik cilvēki slimo, tā iespēja izvairīties… jo transportā visi braukā un uz veikaliem visi iet.

Tā ir tīri tāda veiksmes spēle, vai tu saslimsi vai nesaslimsi."

9

Jau paliek vienalga

Artūrs strādā par konduktoru vilcienā. Tāpat kā iepirkšanās vietā, arī sabiedriskajā transportā noteikta obligāta mutes un deguna aizsegu lietošana. Tomēr ievērot citu drošības pasākumu - distancēšanos - ir krietni sarežģītāk.

"Nereāli [ievērot distancēšanos], manuprāt, tāpēc, ka attālums no vienas vagona sienas līdz otrai ir daži metri, bet eja starp krēsliem - nepilns metrs," pauda Artūrs.

Pavasarī, lai samazinātu attālumu starp cilvēkiem, vagonos daļu sēdvietu atzīmēja, norādot, ka tās jāatstāj tukšas, izņemot, ja kopā brauc vairāki vienas mājsaimniecības locekļi. Pašlaik šādas prasības nav, kaut gan pavasarī pasažieri to "vairāk vai mazāk ievēroja, kaut gan bija gadījumi, kad vajadzēja "pakasīties"", sacīja vīrietis.

Vaicāts, cik cilvēku ikdienā pārvietojas vilcienā, Artūrs pauda, ka vairāk nekā pavasarī.

"Nepateikšu procentuāli, cik tieši, bet pasažieri ir vairāk, ir daudz grūtāk [ievērot drošības pasākumus]," viņš sacīja.

"[Pavasarī] cilvēki bija nobijušies, tagad ir palikuši drošāki, cenšas kasīties par masku vilkšanām."

9

Neskatoties uz to, ka daļa pasažieru pret masku nēsāšanu izturas noraidoši, "uz aci skatoties, vairums to dara", pastāstīja Artūrs.

"Pareizi vai nepareizi - tas ir cits jautājums, bet līdzi ir maska," viņš teica. Runājot par tiem, kuri maskas nenēsā, Artūrs pauda, ka "sākumā man bija tāds kareivīgs raksturs, jo tas arī mani var ietekmēt. Pēc tam jau paliek vienalga, aizrādu aizrādīšanas pēc. It kā būtu jāsauc policija, bet tas nozīmē, ka visiem pārējiem nāktos kavēt viena cilvēka dēļ."

"Tas vienkārši sāk nogurdināt," viņš sacīja.

9

Pašlaik starp konduktoriem nav Covid-19 inficēto. Vienīgais līdz šim zināmais gadījums, kad inficējies "Pasažieru vilciena" darbinieks, bija pavasarī, turklāt šis darbinieks nebija bijis kontaktā ar klientiem.

Vaicāts, vai viņš uztraucas par iespēju inficēties, Artūrs atbildēja noraidoši.

"Es, godīgi sakot, par to īsti vispār nedomāju. Pirmajā vilnī biju vairāk satraucies, taču tagad nav baiļu, es vispār par to nedomāju," viņš sacīja.

Vaicāts, vai viņš redzēju iespēju, ka, nemainoties saslimšanas tendencei, darbs varētu turpināties pašreizējā ritmā, Artūrs norādīja, ka varētu tikt samazināti reisi - tāpat, kā tas tika darīts pavasarī. Taču viņš neņēmās prognozēt nākotni, norādot, ka ir "grūti spriest un paredzēt", kas notiks.

*Visu personu vārdi ir mainīti.