Dānija nolēmusi izrakt un sadedzināt četrus miljonus Covid-19 dēļ nokauto ūdeļu

Lēmumu par ūdeļu izrakšanu svētdien apstiprinājis Dānijas parlaments, lai trūdošās dzīvnieku atliekas nekļūtu par bīstamu vides piesārņojuma avotu, paziņojusi Pārtikas un veterinārijas lietu ministrija.

Ūdeles novembrī tika apraktas divos militārajos poligonos Dānijas rietumos, bet valdībai, kas asi kritizēta par "ūdeļu krīzes" risinājumu, nācies atzīt, ka šie masu kapi ar laiku var piesārņot pazemes ūdeņus un tuvējās ūdenstilpes. Tos paredzēts atrakt pēc sešiem mēnešiem, lai būtu droši zināms, ka no dzīvnieku atliekām vairs nevar izplatīties infekcija, un sadedzināt tās kā rūpnieciskos atkritumus.

Ministrija norādījusi, ka pašlaik ar atrakšanu nav jāsteidzas un vides dienesti vērīgi uzrauga situāciju.

Jau ziņots, ka Dānijā tika konstatēti vairāki jaunā koronavīrusa pārnešanas gadījumi starp ūdeli un cilvēku, un, lai apturētu šīs vīrusa mutācijas izplatīšanos, valdība oktobra sākumā deva rīkojumu likvidēt 15 līdz 17 miljonu ūdeļu, kā arī ieviesa karantīnas režīmu vairākās pašvaldībās.

19.novembrī Dānija pavēstīja, ka attiecīgā vīrusa mutācija, visticamāk, ir izskausta, taču valdības lēmums izraisīja politisku krīzi, jo noskaidrojās, ka izkaušanai nav bijis likumīga pamata, un no amata nācās atkāpties Dānijas lauksaimniecības ministram. 

Pasaules Veselības Organizācija novembrī norādīja, ka koronavīrusa mutācija Dānijas audzētavās liek pievērst īpašu uzmanību kažokzvēru fermās audzēto ūdeļu iespējamajai lomai vīrusa izplatībā, un aicināja visas valstis vērīgi sekot tā iespējamajai pārnesei starp cilvēkiem un dzīvniekiem, sevišķi kažokzvēru fermās.

Ūdeļu inficēšanās ar jauno koronavīrusu fiksēta audzētavās vēl vismaz vienpadsmit valstīs - Dānijā, Spānijā, Itālijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Nīderlandē, Kanādā, Grieķijā, Francijā, Zviedrijā, Polijā un Lietuvā.