Eiropas pilsonisko iniciatīvu par "Beznosacījumu pamatienākumu ieviešanu visā Eiropas Savienībā" pirmdienas rītā Igaunijā parakstījuši 1047 cilvēki, ziņo laikraksts "Postimees".
Igaunijā strauji pieaug interese par beznosacījuma pamatienākumiem ES pilsoņiem; Latvijā gausa interese (24)
Aizvadītajā svētdienā iniciatīvu parakstīja 136 Igaunijas iedzīvotāji, vēsta organizatori. Līdz pirmdienas vakaram tika savākti 228 paraksti no Igaunijas.
Kopā Igaunijā savākti 1264 paraksti.
Kopumā ES pilsoņa algas iniciatīvu līdz pirmdienai visā Eiropas Savienībā ir parakstījuši nedaudz virs 83 000 iedzīvotāju. Vienīgā valsts, kurā līdz šim savākts nepieciešamais parakstu minimums ir Slovēnija, kur no 5640 nepieciešamajiem parakstiem ir savākts 6101 paraksts.
Pēc Igaunijas kampaņas koordinatora Janusa Nurmoja teiktā, parakstu "bums" Igaunijā sācies pēc ziņām, ka iniciatīva parakstu vākšanā notiek gausi un pandēmijas dēļ parakstu vākšanas termiņš Eiropas pilsoniskajām iniciatīvām ticis pagarināts līdz 2021. gada 25. decembrim.
Ja gada laikā iniciatīvas atbalstam būs iespējams savākt miljons eiropiešu parakstu un vienlaikus septiņās ES valstīs tiks savākts viņu minimālais nepieciešamais skaits, iniciatīva tiks virzīta tālāk.
Portāls "Apollo" ziņo, ka Latvijā šobrīd par ES pilsoņa algu parakstījušies 125 iedzīvotāji, bet Lietuvā - 120. Balsot par šo iniciatīvu var ŠEIT.
Iniciatīva par beznosacījuma pamatienākumiem Eiropas Savienības pilsoņiem reģistrēta 2020. gada 15. maijā, bet parakstu vākšana sākusies 2020. gada 25. septembrī. To izveidojis Austrijas pilsonis Klauss Sambors.
Iniciatīvas organizatori pieteikumā apraksta tās mērķi, kā arī definīciju.
Mērķi:
Lūdzam Eiropas Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu par tādu beznosacījumu pamatienākumu ieviešanu visā Savienībā, kuri samazinātu reģionālās atšķirības nolūkā stiprināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju ES.
Tādejādi tiks realizēts Eiropas Savienības Padomes, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas 2017. gada kopīgajā paziņojumā paustais mērķis, proti, ka “ES un tās dalībvalstis arī atbalstīs efektīvas, ilgtspējīgas un vienlīdzīgas sociālās aizsardzības sistēmas, lai garantētu pamatienākumus” ar mērķi novērst nevienlīdzību.”
Beznosacījumu pamatienākuma definīcija
Beznosacījumu pamatienākums (BPI) neaizstāj labklājības valsti, bet drīzāk to pilnīgo un no kompensējošas valsts pārveido par emancipējošu labklājības valsti.
Beznosacījumu pamatienākums atbilst zemāk definētajiem četriem kritērijiem.
Vispārējs: BPI tiek maksāts visiem, neveicot mantiskā stāvokļa pārbaudi. Tam nepiemēro ne ienākumu, ne uzkrājumu, ne nekustamā īpašuma ierobežojumus. To būs tiesīga saņemt ikviena persona neatkarīgi no vecuma, izcelsmes, pilsonības, dzīvesvietas, profesijas utt. Tādējādi mēs pieprasām ES mēroga, garantētu, beznosacījumu pamatienākumu.
Individuāls: tiesības uz BPI ir katram indivīdam — sievietei, vīrietim, bērnam —, jo tikai tā var nodrošināt privātumu un nepieļaut varu pār citiem cilvēkiem. BPI nebūs atkarīgs nedz no ģimenes stāvokļa, faktiskās kopdzīves vai mājsaimniecības konfigurācijas, nedz no citu mājsaimniecības vai ģimenes locekļu ienākumiem vai īpašuma. Tādējādi cilvēki var paši būt sev noteicēji.
Bez nosacījumiem: beznosacījumu pamatienākumam kā cilvēciskām un juridiskām tiesībām ir jābūt bez jebkādiem priekšnosacījumiem — bez pienākuma strādāt algotu darbu, izrādīt gatavību strādāt, iesaistīties sabiedriskajā darbā, uzvesties atbilstoši dzimumu lomām.
Pietiekami augsts: summai jābūt tādai, kas nodrošina pienācīgu dzīves līmeni, kurš atbilst sabiedrības sociālajiem un kultūras standartiem attiecīgajā valstī. BPI jābūt tādam, kas paglābj no materiālas nabadzības un dod iespēju piedalīties sabiedriskajos procesos. Tas nozīmē, ka BPI neto summai jābūt vismaz virs nabadzības riska līmeņa pēc ES standartiem, — 60 % no vidējā jeb medianālā neto ienākuma valstī. Valstīs, kur lielākajai daļai iedzīvotāju ir zemi ienākumi un līdz ar to medianālais ienākums ir zems, pamatienākuma summas noteikšanai jāizmanto alternatīvs kritērijs (piemēram, preču un pakalpojumu grozs), lai garantētu cilvēka cienīgu un materiāli nodrošinātu dzīvi un pilnīgu līdzdalību sabiedrībā.
BPI ir centrāls pasākums, ar ko paredzēts sasniegt zemāk norādītajos galvenajos Eiropas Savienības dokumentos izvirzītos mērķus — cilvēka cieņu, brīvību un vienlīdzību.
Vairāk uzzināt par šo iniciatīvu iespējams ŠEIT .