Kad patiesības cena ir brīvība. Kā žurnālisti tiek apklusināti ziņojumu par pandēmiju dēļ (7)

Žurnāliste notiesāta par "nesaskaņu izraisīšanu un kārtības traucēšanu", sacīja viens no viņas juristiem Žangs Keke, kurš piedalījās tiesas sēdē. Šādas apsūdzības Ķīnas valdība nereti izmanto, lai vērstos pret disidentiem un cilvēktiesību aktīvistiem.

Kādreizējā juriste Žanga februārī no Šanhajas devās uz aptuveni 640 attālo Uhaņu, lai ziņotu par pandēmiju un centieniem to ierobežot. Šajā pašā laikā varasiestādes sāka centienus ierobežot gan valsts, gan privātos medijus.

Vairāk nekā trīs mēnešu garumā žurnāliste iemūžināja dzīvi karantīnā un skarbo realitāti, ar ko saskārās Uhaņas iedzīvotāji - sākot ar pārpildītām slimnīcām, beidzot ar tukšiem veikaliem. Novērojumus, fotogrāfijas un video viņa publicēja vietnēs "Wechat", "Twitter" un "YouTube" - pēdējie divi Ķīnā ir aizliegti.

Viņas ieraksti pēkšņi beidzās maija vidū, vēlāk tika atklāts, ka žurnālisti aizturējusi policija un nogādājusi atpakaļ Šanhajā. Cilvēktiesību organizācija "Amnesty International" ziņoja, ka kādā brīdī Žanga pieteikusi badastreiku. Šajā laikā viņa tika saslēgta rokudzelžos un barota ar varu - šāda attieksme pielīdzināma spīdzināšanai, norādīja cilvēktiesību aizstāvji.

Keke, kurš žurnālisti apciemoja decembra sākumā, sociālajos tīklos rakstīja, ka žurnālistes degunā un mutē ievietota barošanas caurule, bet viņas rokas sasietas. Žanga sūdzējusies par pastāvīgām galvas, vēdera un rīkles sāpēm.

Pirmdien, 28. decembrī, notikušo sēdi sievieti apmeklējusi ratiņkrēslā, jo ieslodzījuma laikā ir novārgusi, sacīja viņas advokāts.

Žangas lietā prokurori viņu apsūdz "liela daudzuma viltus informācijas publicēšanā" un interviju veikšanu ārzemju medijos, ieskaitot "Radio Free Asia" un "Epoch Times", lai "ļaunprātīgi pasliktinātu Covid-19 epidemioloģisko situāciju Uhaņā".

Taču Žangas advokāts norādīja, ka prokurori nav uzrādījuši tiešus pierādījumus "viltus informācijas" publicēšanai. Lai protestētu pret notiekošo, žurnāliste tiesas laikā knapi runājusi un atteikusies atzīt vainu, piebilda Keke.

Žanga ir pirmā neatkarīgā žurnāliste, par kuru zināms, ka viņa notiesāta par ziņošanu par pandēmiju. Taču tā nebija viņas pirmā saskare ar varasiestādēm.

Žangas apsūdzībā sacīts, ka 2019. gadā viņa divreiz aizturēta uz 10 dienām par "nesaskaņu izraisīšanu un kārtības traucēšanu", taču nebija precizēts, kā tas izvērties.

Viena no daudziem

Žanga ir viena no daudziem neatkarīgajiem žurnālistiem, kuri kopš pandēmijas sākuma Ķīnā aizturēti vai pazuduši, valdībai ierobežojot Covid-19 atspoguļošanu medijos un propagandas kanāliem izmisīgi cenšoties Pekinas reakciju atspoguļot kā efektīvu un savlaicīgu.

Februārī pazuda Čens Kviši, kurš bija pārraidījis tiešraides no Uhaņas karantīnas laikā un rakstījis par notiekošo sociālajos tīklos. Septembrī tika ziņots, ka viņš nonācis "valsts pārraudzībā". Divi citi neatkarīgie žurnālisti - Li Zehua un Fangs Bins - arī tika aizturēti pēc ziņošanas par vīrusa uzliesmojumu Uhaņā.

"Aizsedzoties ar cīņu pret jauno koronavīrusu, varasiestādes Ķīnā paaugstinājušas apspiešanu sociālajos tīklos, bloķējot neatkarīgu žurnālistiku, dalīšanos ar informāciju un valdību kritizējošus komentārus," sacīts Honkongā bāzētās organizācijas "Chinese Human Rights Defenders" ziņojumā.

Ķīna ir pasaulē lielākais žurnālistu ieslodzītājs, norādījuši "Reportieri bez robežām", un stingri kontrolē medijus valstī, tajā pašā laikā bloķējot vairumu ārvalstu mediju.

Martā Ķīna izraidīja "New York Times", "Washington Post" un "Wall Street Journal" žurnālistus, kas bija bezprecedenta vēršanās pret ārvalstu presi. Pekina sacīja, ka šāds solis, kas notika laikā, kad tika publicēta virkne kritisku rakstu par Ķīnas sākotnējo reakciju koronavīrusa ierobežošanā, bija reakcija uz Vašingtonas ierobežojumiem tam, kā Ķīnas valsts mediji darbojas ASV.

Kopš pavasara notikuši vairāki koronavīrusa uzliesmojumi, kas ātri apkaroti ar stingriem ierobežojumiem un karantīnu, un Ķīna lielā mērā kontrolē vīrusa izplatību, kas ļāvis atgriezties pie nosacīti normālas dzīves.

Taču mediju ierobežojumi nav atcelti, un Ķīnas valsts informācijas kanāli sākuši agresīvi uzspiest alternatīvu stāstu par pandēmijas izcelsmi, sakot, ka koronavīruss varētu būt bijis citās valstīs pirms sākotnējā uzliesmojuma Uhaņā.