C 13.05.2021.

LLU: Publiski pieejamā un kritizētā Covid-19 programmā tapušā pētījuma versija ir melnraksts

Fragments no valsts pētījuma programmā "Covid-19 seku mazināšanai".

FOTO: LLU

Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) un Dārzkopības institūta pētnieku grupa noslēgusi darbu pie 102 869 eiro vērtā pētījuma "Vietējo pārtikas ķēžu pārstrukturizēšana un noturības stiprināšana krīzes un pēckrīzes laikā Latvijā" valsts pētījumu programmā "Covid-19 seku mazināšanai", taču augstskola norāda, ka publiski pieejamā un kritizētā pētījuma versija ir melnraksts.

LLU pārstāve Lana Janmere skaidroja, ka 2020.gada nogalē pētījuma noslēguma ziņojums ir iesniegts izvērtēšanai ekspertiem, bet plašākai sabiedrībai tas būs pieejams pēc izvērtēšanas.

"Tādējādi līdz šim publiskajā vidē pieejamās pētījuma melnraksta versijas, kas ir nepilnīgas un pētījuma starpposmā tika izmantotas kā turpmāk attīstāms darba materiāls, nav uzskatāmas par pētījuma rezultātiem un tiek pārpublicētas bez pētījuma autoru piekrišanas," norādīja Janmere.

Pētījuma gaitā, analizējot situāciju pārtikas nozarē no 2020.gada 12.marta līdz 9.jūnijam izsludinātās ārkārtējas situācijas laikā un apkopojot starptautisko pieredzi, LLU pētnieki esot izstrādājuši pēckrīzes apstākļiem piemērotus risinājumus, kas "uzlabos vietējo ražotāju, pārtikas piegādes ķēžu un pārtikas sastāvdaļu piegādes ķēžu noturību, vienlaikus stiprinot Latvijas pārtikas pašpietiekamību un ļaujot uzņēmumiem sagatavoties iespējamai pēkšņai pārtikas sistēmu pārstrukturēšanai krīzes laikā un pēc tās".

Pētījuma gaitā esot novērtēta vietējo un globālo pārtikas piegādes ķēžu noturība Covid-19 krīzes laikā un pēc tās. "Veicot mediju ziņu analīzi, ir apkopota informācija par krīzes radīto ietekmi pārtikas sektorā pasaulē un Latvijā, bet galvenā uzmanība ir pievērsta padziļinātai situācijas izpētei dažādos pārtikas ražošanas sektoros Latvijā," paveikto aprakstīja Janmere.

Pēc viņas paustā, pārtikas sektoru analīze ietver galveno pārtikas izejvielu ražošanas un pārstrādes raksturojumu, kā arī uz katra sektora ekspertu vērtējumu balstītu risku identifikāciju, to novērtējumu un riska novēršanas pasākumu izstrādi, izmantojot riska vadības metodes. Tāpat apkopota arī informācija par situāciju mazumtirdzniecībā, viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas sektorā un par izaicinājumiem, ko rada krīzes izraisītās patērētāju paradumu izmaiņas.

Paralēli zinātnieki esot izvērtējuši Latvijā audzētu augļu un dārzeņu sezonālo pieejamību ikdienas pilnvērtīga uztura un pārstrādes izejvielu nodrošinājumam. "Būtisku ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā nodrošina augļu, ogu un dārzeņu audzēšanas apjomu statistikas datu precizēšana, kas ir veikta, pamatojoties uz intervijām ar nozares ekspertiem, un ļauj labāk novērtēt daudzveidīgo dārzkopības kultūru produkcijas pieejamību," pārliecināti pētnieki.

Pētījuma gaitā esot padziļināti izvērtēts arī svaigo augļu un dārzeņu pieejamības periods, izstrādāta sezonas karte par Latvijā ražoto dārzkopības produktu potenciālu un audzēšanas sezonas pagarināšanas iespējām, identificēti galvenie riski, kas visbūtiskāk var ietekmēt augļu un dārzeņu pieejamību un piegādes ķēdes pandēmijas izraisītās krīzes apstākļos. Dokumentā arī ieteikti riska novēršanas pasākumi un inovatīvi risinājumi, kuri var palielināt sektora uzņēmumu noturību krīzes un pēckrīzes apstākļos.

Zinātnieki arī esot izstrādājuši pārtikas groza modeli siltu pusdienu sagatavošanai mājās četrām nedēļām krīzes situācijā un 1.-4.klases skolēniem ārpusskolas aktivitātēs pēckrīzes situācijā. Izstrādāti arī ieteikumi produktu iepakošanai pārtikas pakas izveidei. Proti, ir sagatavots pārtikas paku sastāva piedāvājums četrām nedēļām, sniegtas rekomendācijas maltītes sagatavošanai, kas iekļauj receptes un tehnoloģiskās kartes, un veikta ēdienu uzturvielu kalkulācija. Kalkulācija īstenota, ievērtējot produktu marķējumā atspoguļoto uzturvērtību - vai uzturvielas aprēķinātas saskaņā ar Somijas Nacionālo pārtikas sastāva datu bāzi.

Pētījuma gaitā sagatavotas maltītes, vērtēts ēdiena izskats, nosakot kopējo produkta vērtību un vizuālo pievilcību. "Laboratoriski visiem ēdieniem analizēti uzturvērtības rādītāji, nosakot olbaltumvielu, ogļhidrātu, tostarp cukuru, šķiedrvielu, tauku, tostarp piesātināto, nepiesātināto un transtaukskābju saturu, pelnvielu, sāls un atsevišķu uzturā nozīmīgo minerālvielu - kalcija, dzelzs un joda - saturu," informēja Janmere.

Savukārt pētījuma noslēgumā "sniegti risinājumi un ieteikumi lauksaimniecības izejvielu, pārtikas produktu un uztura sistēmu noturības stiprināšanai krīzes un pēckrīzes attīstības iespēju laikā, kā arī zināšanu nodošanas veicināšanai ieinteresētajām personām - politikas veidotājiem, pašvaldībām, ražotājiem un patērētājiem".

Kopumā pētījuma uzdevumu izpildē tika iesaistīta starpdisciplināra 30 zinātnieku komanda no divām institūcijām - LLU un Dārzkopības institūta, tai skaitā pārtikas tehnoloģiju inženieri, ekonomisti, biologi, agronomi, sociologi un ķīmiķi. Izpētes laikā veiktas 102 intervijas ar pārtikas ķēžu dalībniekiem, fokusgrupu intervijās piedalījušies 78 pārtikas nozaru un asociāciju pārstāvji. Tāpat apkopota informācija par patērētāju pārtikas iegādes paradumu izmaiņām - veiktas tiešās intervijas respondentu dzīvesvietās un kopumā tajā piedalījās 1013 iedzīvotāju no visiem Latvijas reģioniem.

LLU un Dārzkopības institūtam piešķirtais finansējums šajā pētījumā paredzēto uzdevumu īstenošanai bija 102 869 eiro.

Pētījuma noslēguma ziņojums tiks publicēts LLU portālā pēc tā izvērtēšanas.

Kā vēstīts, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sola vērtēt valsts pētījumu programmā "Covid-19 seku mazināšanai" finansiāli atbalstīto pētnieku darbu kvalitāti un atgūt naudu, ja rezultāti būs slikti. Ar šādu paziņojumu IZM nāk klajā pēc tam, kad sociālajos medijos tika plaši apspriests LLU rektores Irinas Pilveres vadībā veiktais pētījums "Vietējo pārtikas ķēžu pārstrukturizēšana un noturības stiprināšana krīzes un pēckrīzes laikā Latvijā", kurā 30 no 430 pētījuma lappusēm bija veltītas ēdienu gatavošanas tehnoloģiskajām kartēm jeb ēdienu gatavošanas receptēm, kuras, komentētāju vērtējumā, ir sen zināmas un nav no jauna radītas zināšanas. Piemēram, kāda shēma vēstīja: "Dārzeņu uzkodas. Gurķi, tomāti > sagriež > pasniedz."

Šī projekta mērķis bija piedāvāt atbildes uz jautājumiem saistībā ar tautsaimniecības noturību pret satricinājumiem, vietējās pārtikas ražošanas veicināšanu un ekonomikas pašpietiekamību, valsts parāda risku mazināšanu, cilvēkresursu un zināšanu aizplūdes riska mazināšanu un citu.

IZM uzsver, ka tā iestājas par zinātnisko izcilību, tāpēc visi valsts pētījumu programmu projekti tiks vērtēti atbilstoši Eiropas Savienības Pētniecības un inovāciju pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" vērtēšanas pieejai un principiem, "izvirzot augstas prasības projektu īstenošanai un rezultātiem".

Ministrija sola, ka tiks stingri vērtēta rezultātu atbilstība programmas mērķiem un uzdevumiem, tostarp piesaistot neatkarīgus ārvalstu zinātniskos ekspertus. Ja vērtējuma rezultātā tiks secināts, ka projekta mērķis nav sasniegts vai tikai daļēji sasniegts, nepamatoti izlietotais finansējums tikšot atgūts, sola IZM.

Seko Apollo arī Instagram - viss aizraujošais, skaistais un svarīgais vienuviet!