Covid-19 pacientu autopsijas parāda, kādus bojājumus vīruss var nodarīt smadzenēm (19)

Zinātniekiem jau kopš pandēmijas sākuma bija zināms, ka koronavīruss bojā ne tikai elpošanas sistēmu, bet arī izraisa kuņģa - zarnu trakta saslimšanas, sirds bojājumus, kā arī asins recēšanas traucējumus. 

Pagājis gads kopš Covid-19 izplatīšanās pasaulē. Padziļinātas Covid-19 pacientu autopsijas atklājušas sīkāku informāciju par plaši izplatītiem iekaisumiem un bojājumiem smadzeņu audos. Tas varētu palīdzēt izskaidrot neiroloģisko simptomu pārpilnību pacientiem, kas visbiežāk izpaužas kā galvassāpes, atmiņas zudumi, reibonis, vājums, halucinācijas vai pat smagi krampji un insults. 

Aplēses liecina, ka līdz pat 50 procentiem no hospitalizētajiem Covid-19 pacientiem varētu rasties neiroloģiski traucējumi, kas dažiem cilvēkiem varētu apgrūtināt pat tādu ikdienišķu darbību kā maltītes pagatavošanu. 

"Mēs bijām ļoti pārsteigti. Sākumā mēs domājām, ka redzēsim bojājumus, ko izraisa skābekļa trūkums.

Tā vietā mēs redzējām multifokālas bojājumu zonas, kas parasti saistītas ar insultu vai neiroloģiskām iekaisuma slimībām," sacīja Nacionālā veselības institūta (NIH) ārsts un klīnisko darbību vadītājs Avindra Nats. 

NIH zinātnieki veica rūpīgus smadzeņu audu izmeklējumus 19 mirušajiem Covid-19 pacientiem. Pacienti bija vecumā no pieciem līdz 73 gadiem, no kuriem daudzi bija pakļauti dažādām saslimšanām (diabēts, sirds slimības). 

Izmantojot jaudīgu magnētiskās rezonanses mikroskopu, zinātnieki identificēja desmit pacientus ar smadzeņu patoloģijām. Turpmākie mikroskopijas pētījumi atklāja hiperintensīvas zonas - spilgtus plankumus smadzeņu paraugu mikrogrāfiskajā attēlā (skatīt attēlu zemāk).

Fluorescences mikroskopija uzrādīja, ka šajās vietās bija daudz olbaltumvielu fibrinogēnu (lielmolekulāra ūdenī šķīstošas olbaltumvielas, kas asins plazmā var pāriet nešķīstošajā fibrīnā, veidojot asins recekli).

Daudzu paraugu spilgtos plankumus ieskauj imūnsistēmas T šūnas, kā arī specializētas smadzeņu imūnās šūnas - mikroglijas (sīkas neiroglijas šūnas ar zarainiem izaugumiem, kuras spēj amēbveidīgi pārvietoties).

Bija arī tumši plankumi - sarecēšanas pēdas smadzenēs. Zinātnieki secināja, ka šie pacienti cietuši no vairākiem nelieliem smadzeņu asinsizplūdumu bojājumiem, kas raksturīgi iekaisuma procesiem smadzenēs. 

"Sīkie asinsvadi smadzenēs izveidoja asinsizplūdumu. Asiņošana bija nevienmērīga - tikai dažās vietās tā bija redzama," skaidroja Nats.

Covid-19 neiroloģiskie simptomi skar ne tikai pacientus ar hroniskām slimībām vai pacientus ar smagu slimības gaitu, kuru dzīvība tiek glābta intensīvās terapijas nodaļās.

"Mēs esam redzējuši jaunāku cilvēku grupu bez parastajiem papildus riska faktoriem, kuriem ir insults un esam redzējuši pacientus ar akūtām psihiskā stāvokļa izmaiņām, kas citādi nav izskaidrotas," septembrī sacīja Liverpūles universitātes neirologs Benedikts Maikls.

Arī Covid-19 pacientiem attīstās halucinācijas un psihoze. Medijs "Science Alert" vēsta, ka viens šāds gadījums piemeklēja kādu 55 gadus vecu sievieti, kurai mājās sāka rādīties lauvas un pērtiķi un vēlāk uzskatīja, ka viņas draugi un tuvinieki ir apmainīti pret " viltus svešiniekiem" un tie patiesībā nav viņai zināmi cilvēki (Capgras sindroms). 

Neskatoties uz centieniem atrast vīrusa pēdas smadzeņu audos, pētnieki tomēr neatrada nekādu SARS-CoV-2 savos paraugos, bet ziņojumā piesardzīgi rakstīja: "Pastāv iespēja, ka vīruss pazudis līdz ar nāves iestāšanos vai arī vīrusa daļiņu skaits ir zem līmeņa, kurā mēs vairs nespējam to noteikt."

Citos pētījumos smadzeņu audos ir atrastas vīrusa daļiņas, taču tās bija nelielas un uzrādījas reti. 

"Līdz šim mūsu pētījumi rāda, ka redzamie bojājumi, iespējams, nav saistīti ar faktu, ka SARS-CoV-2 vīruss tiešā veidā bojā smadzenes," sacīja Nats. 

Pētnieki noraizējušies, ka šādi smadzeņu bojājumi var neatgriezeniski mainīt dzīvi cilvēkiem, kuri inficējušies ar Covid-19, izraisot: Alcheimera slimību un citas neiroloģiskas sekas, piemēram, pastāvīgu nogurumu vai Gijēna-Barē sindromu. 

Pēc Nata teiktā, izskaidrojums varētu būt mūsu ķermeņa iekaisuma reakcija uz vīrusu uzbrukumu. Tomēr pētījumā izmantoto mazo paraugu skaita un ierobežotās klīniskās informācijas daudzuma dēļ pētnieki nevar izdarīt konkrētākus secinājumus. 

Pētījums publicēts "New England Journal of Medicine" un ar to sīkāk (angļu valodā) var iepazīties ŠEIT. 

Seko Apollo arī Instagram - viss aizraujošais, skaistais un svarīgais vienuviet!