Stājies spēkā Latgales apgabaltiesas spriedums, ar kuru noraidīta Daugavpils domes priekšsēdētāja pirmā vietnieka un bijušā mēra Jāņa Lāčplēša (Latgales partija) prasība pret kādreizējo domes priekšsēdētāju, tagadējo pašvaldības deputātu Rihardu Eigimu ("Mūsu partija") par neslavas celšanu, noskaidroja aģentūra LETA.
Augstākās tiesas (AT) preses sekretāre Baiba Kataja, neminot personu vārdus, aģentūru LETA informēja, ka Senāta Civillietu departaments pirmdien pieņēma lēmumu neierosināt lietā kasācijas tiesvedību, līdz ar to stājas spēkā Latgales apgabaltiesas spriedums, ar kuru noraidīta bijušā Daugavpils domes priekšsēdētāja, tagad pašvaldības priekšsēdētāja pirmā vietnieka prasība par goda un cieņas aizskārumu. Aģentūrai LETA zināms, ka prasības iesniedzējs bija Lāčplēsis, bet atbildētājs - Eigims.
Izvērtējot prasītāja kasācijas sūdzībā minētos argumentus, senatoru kolēģija atzina, ka tai nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs. Izskatāmajai lietai nav arī būtiskas nozīmes vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā, skaidroja AT. Senāta lēmums nav pārsūdzams.
Lāčplēsis prasību pret Eigimu par goda un cieņas aizskārumu cēla 2019.gada aprīlī par godu un cieņu aizskarošu ziņu izplatīšanu radio programmā "Troņu spēles". Prasībā tikts, ka Eigims intervijā norādījis uz kriminālsodāmām it kā Lāčplēša izdarītām darbībām, vairākkārt akcentējot, ka ir ierosināts kriminālprocess, tostarp pret Lāčplēsi par darbībām, kuras viņš it kā veicis 2009.gadā, proti, kukuļņemšanu, kukuļdošanu un ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu. Eigims intervijā ir norādījis, ka viss teiktais ir ziņas, nevis viņa viedoklis. Lāčplēsa ieskatā Eigims raidījumā izteicis apgalvojumus, kas ir prasītāju apmelojoši un cieņu aizskaroši.
Gan Daugavpils tiesa, gan Latgales apgabaltiesa prasību noraidīja. Tiesa atzina, ka no apstrīdētās intervijas kopējās analīzes neizriet, ka intervijas tekstā būtu nepatiesas ziņas vai pārmērīgi aizskarošs viedoklis, un ka tāds viedoklis varētu būt aizskāris Lāčplēša godu vai cieņu. Tiesa norādījusi, ka puses ir politiķi un judikatūrā vairākkārt atzīts, ka pieļaujamās kritikas robeža attiecībā uz vienkāršu pilsoni ir zemāka nekā attiecībā uz politiķiem. Atšķirībā no privātpersonas politiķis neizbēgami sevi nostāda katra vārda un rīcības uzmanīgai kontrolei gan no žurnālistu, gan plašākas sabiedrības puses.
Jau ziņots, ka abu politiķu strīds saistīts ar Eigima pausto radio programmā "Igri pristolov" ("Troņu spēles") vietējā radio stacijā 2016.gada 3.novembrī. Raidījumā izskanējuši, piemēram, apgalvojumi par toreizējā mēra Lāčplēša iespējamo iesaisti prettiesiskos darījumos. Pēc raidījuma Lāčplēsis paziņoja, ka vērsīsies pret Eigimu tiesā.
Lāčplēsis lūdzis tiesu uzlikt par pienākumu Eigimam publicēt atvainošanos par godu un cieņu aizskarošo ziņu izplatīšanu publiski, atvainošanos izsakot publiski radio ēterā. Turklāt politiķis vēlas piedzīt morālā kaitējuma kompensāciju 1500 eiro un tiesāšanās izdevumus.
Seko Apollo arī Instagram - viss aizraujošais, skaistais un svarīgais vienuviet!
