Nacistiskās Vācijas propagandas ministra Jozefa Gebelsa ģimenē auga seši bērni - Helga, Hilda, Holde, Heda, Heide un vienīgais dēls, Helmuts. Bērni bieži parādās presē un nacistiskās propagandas materiālos kā "ideāli āriešu pēcnācēji". Otrā pasaules kara beigās traģiski izdziest arī šo bērnu dzīvības - viņu vecāki ir gatavi kopā ar savu vadoni aizsaulē doties ne tikai paši, bet kopā ar atvasēm, vēsta portāls "History Collection".
Magda Gebelsa, kas bija tikpat fanātiska naciste kā viņas vīrs, bija gatava pavadīt savu vīru un Hitleru arī nāvē - Gebelsi uzskatīja, ka mirt kopā ar Hitleru nebija tikai galējs lojalitātes apliecinājums, bet pasargātu viņus no pazemojumiem un sodiem kara uzvarētāju, Sabiedroto spēku rokās.
"Der Spiegel" veiktā pētījumā, kas iekļāvis pēckara interviju apzināšanu, noskaidrots, ka bērnu māte ir ticējusi reinkarnācijai un domājusi, ka, nogalinot savus bērnus tagad, viņa dos viņiem vēl vienu iespēju atgriezties dzīvē, iespējams, labākos apstākļos.
Magda Gebelsa nedzirdīgi noraidīja visus piedāvājumus savus bērnus nodot drošā "kontrabandā" izvešanai aiz Berlīnes. Nacistiskās Vācijas propagandas ministra sieva ir nolēmusi bērnus no sākuma aizmidzināt ar morfiju un pēc tam piebeigt, starp bērnu zobiem saspiežot cianīda kapsulas.
1945. gada 1. maijā, vienu dienu pēc Hitlera pašnāvības, Magda ar SS ārsta Helmuta Kunca palīdzību bērniem ievadīja opiātus. Dažas stundas vēlāk viņa un Jozefs Gebelss izdarīja pašnāvību.
Adolf Hitler on a walk with little Helga Goebbels, 1936
Posted by Malcolm Holland on Friday, 2 February 2018
Visbriesmīgākais gals piemeklēja Gebelsu pāra vecāko meitu, Helgu - fīrera "iemīļotākā meitene" nepakļāvās morfija iedarbībai un, saprotot, kas tiek darīts ar viņas brāli un māsām, sāka pretoties. Indi, viņai esot pie samaņas, mutē iespiedusi pašas māte un ārsts.
Todien dzīvību gan nezaudēja visas Gebelsu ģimenes atvases - Magdas dēls no iepriekšējās laulības, Haralds, kurš bija uzaudzis Gebelsa mājsaimniecībā, neatradās bunkurā, kad viņa šķīrās no šīs pasaules.
Haralds kara laikā bija sasniedzis pilngadību un pievienojās "Luftwaffe" - nacistiskās Vācijas gaisa spēku karavienībai. 1944. gadā Sabiedrotie spēki sagūstīja Haraldu, kurš tobrīd dienēja par leitnantu Itālijā - tādējādi jaunajam vīrietim bija iespēja atrasties relatīvā drošībā un izbēgt no pārējo ģimenes locekļu sūrā likteņa.
Pēc atbrīvošanas 1947. gadā Haralds devās strādāt pie sava bioloģiskā tēva, Gintera Kvanta. Viņš palīdzēja atjaunot tēva uzņēmējdarbību - vairāk nekā 200 uzņēmumu kontrolakciju grupu, tostarp 30% "BMW" un 10% "Daimler Benz" akciju daļu.
Kad Helmuta tēvs aizgāja mūžībā 1954. gadā, Haralda mantojums padarīja viņu par vienu no bagātākajiem Rietumvācijas vīriešiem. Viņš sevi pierādīja kā izveicīgu uzņēmēju, un, kad 1967. gadā gāja bojā aviokatastrofā, viņš saviem pēcnācējiem atstāja mantojumu aptuveni 1,5 miljardu Vācijas marku apmērā. Mūsdienās Gebelsu vienīgā izdzīvojušā bērna mantinieku kopējā bagātība ir lēšama aptuveni piecu miljardu eiro apmērā.
Seko mums arī Instagram un uzzini visu pirmais!
