Pk 15.01.2021.

Tihanovska: Brīvības centienus Baltkrievijā neizdosies salauzt tāpat kā pirms 30 gadiem Lietuvā

Svetlana Tihanovska.

FOTO: AP/Scanpix

Režīmam neizdosies salauzt brīvības centienus Baltkrievijā, tāpat, kā tas neizdevās pirms 30 gadiem Lietuvā, trešdien paziņojusi Baltkrievijas opozīcijas līdere Svetlana Tihanovska, Viļņā saņemot ikgadējo Lietuvas Brīvības prēmiju, kas šogad piešķirta Baltkrievijas demokrātiskajai opozīcijai.

Šī godalga pasniegta Brīvības aizstāvju dienā - Lietuva šodien piemin 30.gadskārtu kopš traģiskajiem 1991.gada 13.janvāra notikumiem Viļņā, kuros lietuviešiem nevardarbīgas pretestības ceļā izdevās nosargāt nepilnu gadu iepriekš atjaunoto valstiskumu. Nopietnās epidemioloģiskās situācijas dēļ gan svinīgā Lietuvas Seima sēde, gan prēmijas pasniegšana šogad norisinājās virtuālajā telpā.

Pateikdamās par godalgu, Tihanovska uzsvērusi, ka tā pienākas "visiem baltkrieviem, kas iesaistījušies mierīgā cīņā pret vardarbību un likumpārkāpumiem".

"Šī prēmija ir ne vien liels gods, bet arī atgādinājums mums visiem, ka ir svarīgi palikt vienotiem un saliedētiem. Mēs uzvarēsim," viņa sacījusi.

2

Savā uzrunā Tihanovska īpaši pieminējusi vienu no 14 Viļņas televīzijas torņa aizstāvjiem, kas zaudēja dzīvību liktenīgajā 13.janvāra naktī, - Loretu Asanavičūti.

"Pirms trīsdesmit gadiem pie Viļņas televīzijas torņa atnāca jauna sieviete, kopā ar tūkstošiem citu lietuviešu viņa nāca mierīgi aizstāvēt savas valsts brīvību. Dažas stundas vēlāk viņu sašķaidīja padomju tanks. Viņas un vēl 13 varoņu vārdi Lietuvā nekad netiks aizmirsti," uzsvērusi Baltkrievijas opozīcijas līdere.

Pēc viņas teiktā, tāpat kā toreiz Loreta Asanavičūte, šogad ielās savas nākotnes vārdā iznāca arī baltkrievi.

"Diemžēl arī daži no viņiem, tāpat kā Loreta, šo savu mierīgo centienu dēl tika nogalināti. Kādēļ pirms trīsdesmit gadiem drosmīgie lietuvieši ziedoja savas dzīvības? Un kādēļ tagad miljoniem baltkrievu riskē ar savējām? Iemesls ir vienkāršs - viņi iedrīkstējušies tiekties pēc brīvības," sacījusi Tihanovska.

"Režīms var uzskatīt, ka, šķaidot mūs ar savām represīvajām metodēm, spēs salauzt mūsu brīvības un pašcieņas garu. Taču tā nenotika Lietuvā un nenotiks arī Baltkrievijā. Atpakaļceļa nav, mums jāturpina cīnīties," viņa norādījusi.

2

Tihanovska, kas šobrīd dzīvo Viļņā, arī pateikusies Lietuvai par atbalstu baltkrievu brīvības cīņai.

"Mums ir svarīgi zināt, ka, cīnoties par demokrātiju, mēs neesam vieni. Gadsimtiem esam sajutuši kaimiņzemes Lietuvas plecu, bet šodien esam pateicīgi par atbalstu kā vēl nekad, jo patiesu draugu iepazīst nelaimē. Šodien visu baltkrievu vārdā gribu jums par to pateikties," viņa uzsvērusi, īpaši pieminot pagājušajā vasarā Baltijas ceļa 31.gadadienā izveidoto cilvēku ķēdi no Viļņas līdz Baltkrievijas robežai.

"Jūs iedvesmojat mūs un dodat mums cerību," atzinusi Baltkrievijas opozīcijas līdere.

Kā norādījusi Seima Lietuvas Brīvības prēmijas komisijas priekšsēdētāja Paule Kuzmickiene, šis apbalvojums veltīts ikvienam baltkrievam, "kurš mītiņos, protesta akcijās, gājienos, dzīvajās ķēdēs ielās vai uzņēmumu streikos skaidri un nepārprotami paudis alkas pēc pārmaiņām".

"Brīvības prēmija piešķirta politieslodzītajiem, Aleksandra Lukašenko režīma sakropļotajiem vai nogalinātajiem protestētājiem. Tā piešķirta mātēm, sievietēm, kuru mīļie cilvēki atrodas cietumos, bet viņas turpina cīņu, dalot savu sirdi un mīlestību uz pusēm - bērniem un Baltkrievijai,"  viņa uzsvērusi.

2

Kuzmickiene atgādinājusi, ka lietuviešu un baltkrievu brīvības centieni ir cieši savijušies jau ne vienu vien gadsimtu.

"Esam kopā ar baltkrieviem, jo labi zinām patieso brīvības cenu, zinām, cik svarīgi just starptautiskās sabiedrības atbalstu - īpaši brīžos, kad parādās kāds, kas iesaka paklusēt vai pievērt acis uz notiekošo treknāka kumosa vārdā," sacījusi Seima deputāte.

Lietuvas Brīvības prēmija iedibināta 2011.gada rudenī, lai novērtētu personu un organizāciju ieguldījumu cilvēktiesību aizstāvēšanā, demokrātijas attīstīšanā un starpvalstu sadarbībā, cīnoties par Austrumeiropas un Viduseiropas tautu brīvu pašnoteikšanos un suverenitāti.

5000 eiro vērtās prēmijas pretendentus izvērtē īpaša komisija, kurā strādā pārstāvji no Seima frakcijām, Pasaules Lietuviešu kopienas, Lietuvas Neatkarības akta parakstītāju kluba, kā arī Lietuvas jaunatnes organizācijām. Prēmija tiek piešķirta ar Seima lēmumu.

Šī godalga ik gadu tiek pasniegta 13.janvārī, Lietuvas Brīvības aizstāvju dienā, kad tiek pieminēti cilvēki, kuri zaudēja dzīvību 1991.gada 13.janvārī, aizstāvot Viļņas televīzijas torni pret padomju karaspēku.

Pirmais Lietuvas Brīvības prēmiju 2012.gada janvārī saņēma pazīstamais Krievijas cilvēktiesību aizstāvis Sergejs Kovaļovs.

Turpmākajos gados par tās laureātiem kļuva divi bijušie lietuviešu politieslodzītie - padomju laika disidents Antans Terlecks un aktīvs Lietuvas nevardarbīgās pretošanās kustības dalībnieks, izdevuma "Lietuvos Kataliku Bažnyčios Kronika" veidotājs arhibīskaps Sigits Tamkevičs, viens no Polijas arodkustības "Solidaritāte" līderiem, laikraksta "Gazeta Wyborcza" galvenais redaktors, esejists un publicists Ādams Mihniks, bijušais Lietuvas prezidents Valds Adamkus, pirmais atjaunotās neatkarīgās Lietuvas valsts vadītājs Vītauts Landsberģis, disidente mūķene Nijole Sadūnaite, bijušie nacionālie partizāni, kas cīnījušies pret padomju okupāciju, - Jons Čeponis, Jons Kadžonis, Juozs Jakavonis, Broņislavs Juospaitis, Vītauts Balsis, Jons Abukausks un Juozs Mocjus un Lietuvas atmodas videohronists, arī bijušais nacionālais partizāns Albins Kentra.

Aktuālākās ziņas