Internetā bez maksas skatāmas mūžībā aizgājušā režisora Olafa Okonova filmas

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Režisors Olafs Okonovs piedalās Latvijas prezidentūras Eiropas padomē kultūras projekta "#domasspēks" prezentācijas pasākumā Latvijas Kultūras akadēmijas teātra mājā "Zirgu pasts".
Režisors Olafs Okonovs piedalās Latvijas prezidentūras Eiropas padomē kultūras projekta "#domasspēks" prezentācijas pasākumā Latvijas Kultūras akadēmijas teātra mājā "Zirgu pasts". Foto: Ieva Čīka/LETA

Pateicoties nesen mūžībā aizgājušā režisora Olafa Okonova ģimenes pūliņiem un arhīvu apzināšanai, Nacionālā Kino centra (NKC) portālā "filmas.lv" apkopoti gandrīz 20 režisora darbi, starp tiem gan Nacionālajai kino balvai "Lielais Kristaps" nominētas dokumentālās filmas, gan televīzijas filmas un pagājušā gadsimta 90. gadu videodarbi.

Kā aģentūru LETA informēja NKC pārstāve Kristīne Matīsa, Okonovs ar kino un video sāka nodarboties 20.gadsimta 90.gados, un viņa 1992. gada debijas video darbs "IzBraukšana" ieguva "Grand Prix" Francijas-Baltijas videomākslas festivālā 1993. gadā.

Pēc NKC pārstāves paustā, režisora kinematogrāfiskā interese dažādos viņa dzīves posmos bijusi vērsta uz izciliem latviešu māksliniekiem. Viņa 2000. gada dokumentālā īsfilma "Boriss saka" par gleznotāju Borisu Bērziņu saņēma Nacionālo kino balvu "Lielais Kristaps" kā labākā debija, bet 2002. gada poētiskā īsfilma "Darbnīca laukos", kurā iemūžināta mākslinieku Intas Celmiņas un Edvarda Grūbes ikdiena, stāstot par latviešu glezniecību tās klasisko vērtību izpratnē un vidi, kas to baro, tika nominēta "Lielā Kristapa" balvai starp labākajām dokumentālajām īsfilmām un saņēma balvu Itālijas Bergamo starptautiskajā mākslai veltīto filmu festivālā 2004. gadā.

Desmit gadus vēlāk - 2014. gadā - Jura Podnieka studijā veidotajā filmā "Teritorija. Vija Celmiņš" Okonovs atklāja pasaulslavenās latviešu mākslinieces tuvplānu ārkārtīgi poētiskā un dziļi personiskā izteiksmē, un filma tika nominēta Nacionālajai kino balvai kategorijā "Labākā dokumentālā filma".

Vēl viena "Lielā Kristapa" nominācija Okonova filmogrāfijā ir "Labākā īsmetrāžas filma" 2019. gadā, kuru saņēma dokumentālā cikla "Latvijas kods" filma "Dāvids un Goliāts".

NKC pārstāve norādīja, ka Okonovs veidojis dokumentālo filmu arī par Tatjanu Sutu un viņas stāstījumā arī par mākslas zinātnieces vecākiem, māksliniekiem Aleksandru Beļcovu un Romanu Sutu 2000. gada filmā "Sutas laiks" pētījis mākslas zinātnieka Imanta Lancmaņa personību 2014. gada televīzijas filmā "Sapnis par pili. Hercogs Imants", sekojis tēlnieka Aigara Bikšes neparastajai idejai Rīgas Lielajos kapos ierīkot Zemesmātes biroju 2007. gada filmā "1/10 Zemesmātes biroja", bet ar mākslinieci Džemmu Skulmi režisors sadarbojies pat divreiz - 1998. gada dokumentālajā filmā "Māksla un vara" analizējis brīva gara dzīvi režīma laikos, bet 2015.gadā, kad gleznotājai apritēja 90 gadi, sadarbībā ar Latvijas Televīziju tapa filma "Dāma. Gleznotāja Džemma Skulme", kurā māksliniece sniedz neskaitāmas intervijas dažādiem medijiem, atlasa un komentē bildes topošajai grāmatai, ciemojas dzimtas mājās Mālpilī, dauzās fotosesijā, tiekas ar jaunajiem māksliniekiem fonda "Mākslai vajag telpu" vasaras mājā.

Matīsa atzīmēja, ka līdzās dokumentālajām filmām, kas bija galvenā Okonova izpausme kinomākslā, pēdējos gados viņš paplašināja žanru loku ar 2018. gada rotaļīgo ģimenes spēlfilmu un televīzijas seriālu "Vecā dārza noslēpums". Šī studijā "F.O.R.M.A" producētā spēlfilma portālā "filmas.lv" bez maksas pieejama līdz 24. janvārim.

Kinorežisors mūžībā aizgāja 7. decembrī Austrālijā, 47 gadu vecumā.

Seko mums arī Instagram un uzzini visu pirmais!  

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu