Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) nesaredz pārkāpumu sakarā ar publiski pausto viedokli par spriedumu bijušā VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa un Igaunijas miljonāru Oļega Osinovska lietā, un sola paust savu viedokli par sabiedrībā svarīgiem jautājumiem arī turpmāk, šodien Tieslietu padomes sēdē savu nostāju pauda Bordāns.
Bordāns uzsvēra, ka viņš tupinās publiski paust savu viedokli arī turpmāk, neskatoties uz to, ka viņš kādam var arī nepatikt. "Pat ja vairākums pieņems, ka manis minētie fakti no sabiedrības ir jāslēpj, es palikšu viens ar šo pārliecību, jo principā ja degradācija ir iemetusies - tā ievelk arvien vairāk apkārtējos," teica ministrs.
Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Aigars Strupišs norādīja, ka šajā gadījumā Bordāns ir cilvēks, kurš spēj ietekmēt tiesas. "Var rasties situācija, kad lietu skatītu tiesnesis, kurš ir ievēlēts uz laiku, vai arī kad tiesnesis kandidētu uz AT tiesneša amatu un politiķi varētu viņu neapstiprināt," teica Strupišs, noradot, ka iepriekš šāds precedents jau ir bijis.
"Viens atzinās, ka 500 000 eiro iedeva - otrs atzinās, ka 500 000 paņēma, bet korupciju pierādīt nevar. Tā valsti redz Latvijas iedzīvotāji," sacīja Bordāns, uzverot, ka nav brīnums, ka lietu izskatījušam Vidzemes rajona tiesas tiesnesim Kārlim Jansonam ir nepieciešami minimums četri mēneši, lai varētu uzrakstīt spriedumu.
Bordāns norādīja, ka Latvijā darbojas sistēma, kura izslēdz tieslietu ministram ietekmēt tiesu varu.
"Šis ir izpildvaras un tiesu varas nodalījuma princips, kurš nodrošina demokrātiskas valsts pastāvēšanu - demokrātiskas, bet ne automātiski tiesiskas," uzsvēra ministrs.
Bordāns sacīja, ka viņš bija pārsteigts par spriedumu, un tāpat kā lielākai daļai sabiedrības rodas bažas par gadījumu, kad persona tiek aizstūrēta ar 500 000 eiro skaidras naudas automašīnas bagāžniekā - rodas jautājumi, "vai tiešām apsūdzība ir bijusi tik slikta, ka nav iespējams pierādīt apsūdzēta vainu," jautāja Bordāns.
Neatkarība Bordāna izpratnē ir tad, kad nav saimnieku, bet, kad tiesnesim ir saimnieki, tad tā ir korupcija.
Satversmes tiesas tiesnesis Aldis Laviņš pauda viedokli, ka pēc Magoņa un Osinovska sprieduma pasludināšanas bija izveidojies sava veida informācijas tukšums, kuru tiesa varēja novērst, ja laicīgi paskaidrotu sava sprieduma motīvu daļu.
Jau vēstīts, ka Vidzemes rajona tiesa Limbažos ir attaisnojusi par kukuļošanu apsūdzētos Magoni un Osinovski. Tiesā skaidroja, ka attaisnojošs spriedums pieņemts, jo tā uzskatīja, ka prokuratūras celtās apsūdzības nav pierādītas. Sagaidāms, ka lietas skatīšana turpināsies jau nākamajā tiesu instancē.
Apsūdzības pamatā Magonim bija divu darbību kopums, proti, viņš esot saņēmis naudu, lai sekmētu, ka "LDz" meitas sabiedrība SIA "LDz Ritošā sastāva serviss" iepirktu no Osinovskim piederošā AS "Skinest Rail" četras dīzeļlokomotīves. "Otrajā darbībā viņš apsūdzēts par to, ka tiksies ar "Krievijas dzelzceļa" prezidentu un panāks labvēlīga lēmuma pieņemšanu Osinovska interesēs, proti, Krievijas lokomotīves tiks remontētas Daugavpils rūpnīcā," norādīja tiesā.
Attiecībā uz četru lokomotīvju iepirkuma faktu tiesa uzskatīja, ka nav pierādīts tas, ka Magonis pats būtu pieņēmis lēmumu par to iepirkšanu vai veicis aktīvas darbības, lai "LDz Ritošā sastāva serviss" izlemtu šo darījumu veikt. Magonim kā "LDz" prezidentam nebija pamata neakceptēt pieņemto lēmumu par lokomotīvju iepirkšanu, norāda tiesā.
Attiecībā uz Magoņa rīcību, kontaktējoties ar "Krievijas dzelzceļa" vadību, tiesa uzskatīja, ka šo komunikāciju viņš veicis nevis kā "LDz" amatpersona, bet kā privātpersona, jo atrodas tuvās radnieciskās attiecībās ar "Krievijas dzelzceļa" amatpersonu. Līdz ar to šī Magoņa rīcība vērtējama ārpus viņa amatpersonas pienākumu veikšanas, secinājusi tiesa.
Pēc tam Bordāns pauda sašutumu par Vidzemes rajona tiesas Limbažos spriedumu lietā pret Magoni un Osinovski un apšaubīja tiesneša Jansona profesionalitāti. Ministra skatījumā, labā ziņa ir tāda, ka pastāv apelācijas instance. Vēlāk Bordāns lemšot, vai tiesneša Jansona darba kvalitātes izvērtēšana būs jānodod Tiesnešu disciplinārkolēģijai.
Tieslietu ministra preses sekretārs Andris Vitenburgs iepriekš aģentūrai LETA gan atzīmēja, ka tiesiskā valstī tieslietu ministrs nevar ietekmēt tiesas spriešanu un konkrēto tiesas spriedumu. Tiesiskā valstī lietas iznākumu var ietekmēt augstākā tiesas instance. Savukārt jebkura tiesneša profesionālās spējas un viņa profesionālo darbību regulāri vērtējot tiesnešu pašpārvaldes institūcija.
Tiesnesis Jansons iepriekš bija nokļuvis mediju uzmanības lokā. LETA arhīvs liecina, ka tiesnešu disciplinārkolēģija 2015.gadā tiesnesim Jansonam piemēroja rājienu, jo viņš, nenoskaidrojot objektīvu patiesību, attaisnoja kādreizējo Ādažu pašvaldības policisti Andru Veipu, kura bija apsūdzēta par braukšanu alkohola reibumā. 2018.gada oktobrī Tiesnešu disciplinārkolēģija piemēroja piezīmi Jansonam par rupju nolaidību kādas citas lietas izskatīšanā.
Savukārt kādreizējā KNAB amatpersona, pašreizējais Saeimas deputāts Jurašs 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai Magoņa un Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.
Jurašs toreiz apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma tolaik Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus. Par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski prokuratūra viņam uzrādījusi apsūdzību par valsts noslēpuma apzinātā izpaušanu. Patlaban lietas izskatīšana turpinās pirmajā tiesu instancē.
Jurašs tāpat kā Bordāns ir kritizējis tiesneša Jansona pieņemto spriedumu Magoņa lietā. Viņš apgalvoja, ka pēdējo mēnešu laikā gaisā virmoja dažādas runas par ietekmīgu vīru interesēm panākt labvēlīgu spriedumu.
