Pētījums: 76% Latvijas jauniešu nemācās un nestudē

Ilustratīvs attēls.

FOTO: Joyseulay/shutterstock.com

76% Latvijas diasporas jauniešu nemācās un nestudē, 22% mācās vai studē ārzemēs, savukārt tikai 2% studē vai mācās Latvijā, liecina jaunākā diasporas pētījuma "Diasporas jauniešu piesaiste izglītības iestādēm Latvijā" dati.

Kā preses konferencē žurnālistiem pavēstīja Latvijas Universitātes (LU) Diasporas un migrācijas pētījumu centra un Rīgas Ekonomikas augstskolas pētniece Rita Kaša, 86% no respondentiem ir pārliecināti vai neizslēdz iespēju mācīties vai studēt nākotnē. Vairums plāno sasniegt vismaz vienu augstākās izglītības līmeni, kas liecina par augstu izglītības pieprasījuma potenciālu diasporas vidū.

Dati par to, ko diasporas jaunieši vēlas mācīties, liecina, ka 32% respondentu vēlas studēt sociālās zinības, komerczinības vai tiesības, tam seko inženierzinātnes, dabaszinātnes un informācijas tehnoloģijas, līdz ar to lielākais izglītības pieprasījuma potenciāls diasporas vidū ir sociālo zinātņu jomā, kam seko dabaszinātnes un inženierzinātnes.

Izvēloties, kur mācīties, 21% pētījuma dalībnieku raugās tikai uz studiju programmu, 26% vispirms izvēlas valsti un tikai tad izglītības iestādi un studiju programmu, taču vairums - 53% - atzīst, ka valstij ir zināma nozīme, izvēloties izglītības iestādi un arī studiju virzienu.

Pētījuma dati liecina, ka izvēloties valsti, kurā studēt, tiek ņemta vērā izglītības sistēmas reputācija, kas atzīta par vissvarīgāko faktoru. Pēc tam seko darba iespējas pēc studiju beigšanas. Kaša norādīja, ka respondentu vidū darba iespējas studiju laikā izrādījās svarīgs faktors, tāpat kā finansiālā atbalsta pieejamība, kam seko politiskā un sociālā stabilitāte.

Savukārt, izvēloties izglītības iestādi, top pieci kritēriji bija izglītības kvalitāte, interesējošās programmas pieejamība, pārliecība, ka iegūto kvalifikāciju atzīs skolas visā pasaulē, pārliecība, ka iegūto kvalifikāciju atzīst darba devēji visā pasaulē un pieņemamas mācību un dzīvošanas izmaksas.

Jautājot respondentiem, cik lielā mērā Latvijas izglītības iestādes atbilst iepriekšminētajiem kritērijiem, atbilde bija, ka atbilst daļēji. Pētījuma dalībnieku ieskatā, tās atpaliek izglītības kvalitātes, interesējošās programmas aspektā, pārliecība, ka iegūto kvalifikāciju atzīs gan skola, gan darva devēji visā pasaulē. Pēc Kašas paustā, respondenti atzinuši, ka Latvijā ir pieņemamas mācību un dzīvošanas izmaksas.

Pievēršoties tiem datiem, kas ilustrē, kāpēc respondenti vēlas mācīties Latvijā, pētniece norādīja, ka top pieciniekā rezultāti sarindojas sekojošā secībā - respondenti norādījuši, ka vēlas mācīties latviešu valodā, Latvijā dzīvo radinieki, vienkārši patīk Latvija, patīk kultūras vide Latvijā un pārliecība, ka Latvijā var iegūt konkurētspējīgu izglītību. 

Iemesli, kāpēc respondenti nevēlas mācīties Latvijā, ir viedoklis, ka izglītība citā valstī ir konkurētspējīgāka un dod plašāku starptautisku pieredzi. Trešajā vietā ierindojas tas, ka respondentiem nepatīk Latvijas sabiedrības neiecietība. Tam seko viedoklis, ka Latvijas izglītība nepalīdzēs atrast labu darbu, un piektajā vietā - ka nav interesējošas studiju programmas.

Pētījumā tika jautāts arī tas, kāda palīdzība studijām Latvijā diasporas jauniešiem būtu nepieciešama, un 46% norādīja, ka tā ir stipendija, bet 39% - palīdzība ar iepriekšējās izglītības atzīšanu. Savukārt 29% jauniešu un 64% vecāku norādījuši, ka nepieciešami būtu latviešu valodas kursi.

Apkopojot pētījuma datus, vecākā pētniece un Izglītības socioloģijas lektore Londonas Koledžas universitātes Izglītības institūtā Olga Cara norādīja, ka, lai piesaistītu diasporas jauniešus mācīties vai studēt Latvijā, būtu vajadzīga vienota valsts līmeņa stratēģija un finansējums. Tāpat būtu jāuzlabo Latvijas izglītības prestižs un starptautiskā atpazīstamība.  Būtu nepieciešamas arī aktīvāk informēt par Latvijas izglītības iestāžu piedāvājumu un nodrošināt arī latviešu valodas pilnveidošanas kursus pirms mācību uzsākšanas.

Runājot par rekomendācijām, Cara uzsvēra, ka jāveicina Latvijas izglītības zīmola atpazīstamība, jāizstrādā vienota valsts stratēģija, kas pozicionētu diasporas jauniešus kā Latvijas izglītības mērķgrupu. Tāpat būtu jāvienkāršo ārvalstīs iegūtās izglītības kvalifikācijas atzīšana, būtu arī jākoordinē diasporas jauniešiem sniegtais sociālais atbalsts. Rekomendāciju daļā ietilpst arī norāde uz valsts valodas politiku un praksi izglītībā, kas nodrošinātu sekmīgas studiju iespējas Latvijā. Nepieciešama arī visaptveroša pieeja studējošo atbalstam un jāpanāk nepārtraukts un organizāciju caurvijošs kvalitātes novērtēšanas process izglītības iestādēs.

Pētījumā, kurā tika aptaujāti potenciālie studenti un vecāki, piedalījās 1345 respondenti. Tāpat tika veiktas padziļinātas intervijas ar remigrējušiem jauniešiem un šajā pētījumā iekļauta interviju sekundārā analīze. Savukārt, lai noskaidrotu izglītības iestāžu piedāvājumu diasporas jauniešiem, tika veikta profesionālo un augstākās izglītības iestāžu aptauja, kurā piedalījās 100 respondenti no visām izglītības iestāžu grupām.