1981. gada martā Marianna Bahmeiere tiesas sēdē ar sešiem šāvieniem nogalināja Klausu Grabovski – vīrieti, kurš tika tiesāts par viņas septiņus gadus vecās meitas nogalināšanu.

1981. gada 6. martā Marianna Bahmeiere atklāja uguni pārpildītā tiesas zālē. Viņas mērķis bija 35 gadus vecais izvarotājs Klauss Grabovskis, kurš tika tiesāts par sievietes septiņus gadus vecās meitas nogalināšanu. Pēc sešām saņemtajām lodēm viņš mira.

Bahmeiere nekavējoties kļuva par bēdīgi slavenu personu. Viņas tiesā, kurai līdzi sekoja visa Vācija, tika iztirzāts jautājums: vai sava bērna slepkavas nogalināšana ir attaisnojama? Četrdesmit gadu vēlāk šo lietu joprojām atceras. 

Bahmeieres meitas noslepkavošana

Pirms viņa tika nodēvēta par Vācijas "māti atriebēju", Marianna Bahmeiere bija vientuļā māmiņa, kura 1970. gadu Lībekā vadīja krodziņu. Toreiz Lībeka atradās Rietumvācijas teritorijā. Viņa dzīvoja kopā ar savu trešo bērnu Annu. Pārējie divi bērni bija atdoti adopcijā.

Anna tika raksturota kā priecīgs un atvērts bērns, taču notika traģēdija, un 1980. gada 5. maijā tika atrasts viņas līķis.

Kā vēstīts laikrakstā "NDR", tajā liktenīgajā dienā pēc strīda ar māti septiņus gadus vecā meitene aizbēga no skolas un kaut kādā veidā nonāca 35 gadus vecā kaimiņa gūstā. Klauss Grabovskis bija vietējais miesnieks, kurš jau iepriekš bija sodīts par uzmākšanos bērniem.

Izmeklētāji vēlāk noskaidroja, ka Grabovskis Annu četras stundas turēja gūstā, bet pēc tam nožņaudza ar zeķubiksēm. Meitenes līķi viņš ielika kartona kastē un apraka to seklā kapā pie vietējā kanāla. Nav zināms, vai Grabovskis pirms slepkavības izvaroja savu upuri.

Viņš tika arestēts tajā pašā vakarā pēc tam, kad viņa līgava piezvanīja policijai. Grabovskis atzinās slepkavībā, tomēr noliedza, ka meiteni ir seksuāli aizskāris. Viņa stāsts izrādījās dīvains un baiss.

Slepkava apgalvoja, ka viņš meitenīti nožņaudzis pēc tam, kad viņa centās viņu šantažēt. Pēc Grabovska teiktā, Anna centusies viņu pavedināt, bet pēc tam draudējusi, ka izstāstīs mātei par to, ka viņš viņu seksuāli izmantojis. Par klusēšanu viņa no Grabovska pieprasījusi naudu.

Annas māti šis stāsts šokēja, tāpēc gadu pēc Grabovska aresta tiesas sēdē viņa viņu nogalināja. Atriebe bija veikta.

"Māte atriebēja" sešas reizes sašauj Grabovski

Grabovska tiesa Bahmeierei, visticamāk, bija ļoti sāpīga. Viņa advokāti apgalvoja, ka viņš noziegumu pastrādājis hormonu līdzsvara trūkuma dēļ, ko izraisīja saņemtā hormonu terapija, kas tika parakstīta pēc viņa brīvprātīgās kastrācijas pirms vairākiem gadiem.

Tajā laikā izvarotāji Vācijā bieži vien izvēlējās tikt kastrēti, lai izvairītos no tālākiem noziegumiem. Tiesa, Grabovskim tas nepalīdzēja.

Trešajā tiesas dienā Lībekas rajona tiesas zālē Marianna Bahmeiere no savas somiņas izvilka 22. kalibra ieroci, pavērsa to pret Grabovski un raidīja astoņas lodes. Sešas no tām trāpīja Grabovskim, kurš nomira turpat uz tiesas zāles grīdas.

Liecinieki apgalvoja, ka Bahmeiere pēc Grabovska nogalināšanas izteica pret slepkavu vērstas piezīmes. Tiesnesis Ginters Krūgers, kurš pēc incidenta runāja ar Bahmeieri, teica, ka sērojošā māte teikusi, ka vēlējusies viņu nogalināt.

"Viņš nogalināja manu meitu... Es gribēju sašaut viņu sejā, tomēr šāvu mugurā... Es ceru, ka viņš ir miris," teikusi Bahmeiere.

Arī divi policisti apgalvoja, ka Bahmeiere pēc Grabovska nošaušanas nosaukusi viņu par cūku.

Beigu beigās nogalinātā bērna māte pati nonāca uz apsūdzēto sola.

Tiesas laikā viņa stāstīja, ka viņa Grabovski nošāvusi sapnī, savukārt tiesas zālē redzējusi vīzijas ar savu meitu. Kad ārsts, kurš izmeklēja Annu, palūdza viņai kaut ko uzrakstīt uz lapiņas, lai iegūtu viņas rokraksta paraugu, viņa uzrakstīja: "Es to izdarīju tavā labā, Anna".

Pēc tam šo teikumu viņa izdekorēja ar septiņām sirsniņām. Iespējams, ka katra no šīm sirsniņām apzīmēja vienu gadu Annas dzīvē.

"Es dzirdēju, ka viņš grib izteikt paziņojumu. Nodomāju, ka atkal būs kārtējie meli par upuri, kas bija mans bērns," teikusi Anna.

Tiesas lēmums sašķeļ valsti

Marianna Bahmeiere bija nokļuvusi sabiedrības viedokļu krustugunīs. Viņas tiesa un atriebības akts piesaistīja starptautisku uzmanību.

Vācu nedēļraksts "Stern" publicēja rakstu sēriju, kas bija veltīta Bahmeieres tiesai. Tur Bahmeiere tika aprakstīta kā smagi strādājoša vientuļā māte, kuras dzīves sākums bijis ļoti skarbs. Bahmeiere vēlāk stāstu par savu dzīvi laikrakstam pārdeva par aptuveni 158 tūkstošiem ASV dolāru, ar ko nosedza tiesas izmaksas.

Laikraksts saņēma ārkārtīgi plašu lasītāju uzmanību. Vai Marianna Bahmeiere bija sērojoša māte, kas atrieba sava bērna brutālo nāvi? Vai arī viņas atriebības akts padara viņu pašu par aukstasinīgu slepkavu? Daudzi izjuta simpātijas pret viņu, tomēr citi nosodīja viņas pastrādāto.

Līdz ar diskusijām par šīs lietas ētisko pusi pastāvēja arī diskusija par to, vai šī slepkavība bija plānota, kā arī, vai tā bija aukstasinīga slepkavība. Dažādiem lēmumiem seko dažādi sodi. Desmitiem gadu pēc tiesas kāds cilvēks pastāstīja, ka redzējis, kā Bahmeiere īsi pirms nozieguma vingrinās šaušanā mērķī.

Tiesa beigu beigās Bahmeierei piesprieda sešus gadus cietumā par slepkavību ar iepriekšēju nodomu. Pēc Vācijas iedzīvotāju aptaujas izrādījās, ka 28% vāciešu uzskatīja, ka sešus gadus ilgs cietumsods ir pienācīgs sods par viņas pastrādāto, savukārt 27% uzskatīja, ka šis sods ir pārāk bargs, bet 25% - ka pārāk maigs.

1985. gada jūnijā Marianna Bahmeiere tika atbrīvota no cietuma pēc tam, kad bija izcietusi pusi soda. Viņa pārcēlās uz Nigēriju, kur apprecējās un palika līdz 90. gadiem. Pēc šķiršanās no vīra Bahmeiere pārvācās uz Sicīliju, kur palika līdz brīdim, kad viņai tika diagnosticēts aizkuņģa dziedzera vēzis. Pēc tam viņa pārcēlās atpakaļ uz dzīvi Vācijā.

Guļot uz nāves gultas, Bahmeiere palūdza žurnālistu no laikraksta "NDR" uzfilmēt viņas dzīves pēdējās divas nedēļas. Viņa nomira 1996. gada 17. janvārī 46 gadu vecumā un tika apglabāta blakus savai meitai Annai.