"Studijas uzdevums būtu – nevis dot prieku citiem, bet gan ar dziesmu bagātināt bērna dvēseli tā, lai mūzika no cilvēka neatkāptos visu dzīvi," ar šādu nolūku 1971. gadā kordiriģente un dziedāšanas skolotāja Irēne Veinberga Rīgas Skolotāju namā izveidoja bērnu vokālo studiju „Knīpas un Knauķi”. 50 gadu darbības laikā dziedātprasmi šeit apguvuši vairāki tūkstoši bērnu, nodziedāti simtiem koncertu Latvijā un ārvalstīs, ieskaņoti un izdoti vairāk nekā 30 dziesmu albumu, gūti panākumi konkursos. Par ieguldījumu Latvijas mūzikas industrijā 50 gadu garumā bērnu vokālā studija "Knīpas un Knauķi" šogad 16. martā saņems balvu "Zelta mikrofons" 2021.
Vokālās studijas "Knīpas un Knauķi" tapšana bija gandrīz vai nejauša: pošoties koncertam Kijevā (Ukraina), toreizējā bērnu deju kolektīva vadītāja Baiba Šteina lūdza Irēni Veinbergu dažu deju pavadījumam dejotājiem iemācīt pāris dziesmu. Pēc koncerta diriģentei bija žēl šķirties no mazajiem dziedātājiem. No sīkā kodoliņa izauga studija, kurā pēc dažiem gadiem dziedāja jau vairāk nekā simts dalībnieku – dažādu vecumu bērni. Ar laiku grupiņas ieguva personificētus apzīmējumus. Kad "Knīpas un Knauķi" paaugās, tika izveidota skolēnu grupa "Pīlēni", bet lielākās meitenes dziedāja ansamblī "Urdaviņa", kas plūca laurus skolēnu jaunrades konkursā "Ko tu proti?".
Tā kā mazo dziedātgribētāju bija daudz, tika izveidota grupiņa "Zirņa bērni", kas vēl tikai mācījās noturēt balstiņu. Čaklākie pēc gada vai diviem iekļuva pamatsastāvā "Knīpas un Knauķi". Tieši viņi devās uz ierakstu studiju, lai, sākot ar 1974. gadu, papildinātu latviešu bērnu mūzikas diskogrāfiju.
Irēnes Veinbergas kolēģe darbā ar bērniem bija skolotāja Silvija Ērgle, pastāvīgie palīgi – Silvijas meitas Kaiva un Sabīne, kā arī paaugušās ansambļa dziedātājas Ligindra Veide un Sandra Ņedzvecka. Par "Knīpu un knauķu" sabiedrotajiem kļuva latviešu komponisti – sākumā akadēmiskā žanra pārstāvji Valters Kaminskis, Arvīds Žilinskis, Ģederts Ramans u.c., 1978. gadā iznāca pirmā mazo dziedātāju skaņuplate. 1979. gadā dziesmu ciklu "Ceļa dziesma sienāzītim" mazajiem dziedoņiem sacerēja Zigismunds Lorencs, tas izdots skaņuplatē un pārtapa koncertfilmā.
80. gados "Knīpu un knauķu" koncertos skanēja Imanta Kalniņa, Raimonda Paula, Jāņa Porieša, Edvīna Zālīša, Selgas Mences, Mārtiņa Brauna, Silvijas Silavas u.c. autoru dziesmas, ansambļa knīpas piedalījās Bendžamina Britena operas "Spēlēsim operu Mazais skursteņslauķis" uzvedumā Operteātrī. 1983. gadā ciklu "Kas tur ir – ārā?" dziedošajiem bērniem veltīja Uldis Stabulnieks. Iestudētas tautasdziesmu programmas, Jāņa Ābola komponēts dziesmu cikls, 1987. gadā mūziku izrādei "Momo" dāvāja arī komponists Zigmars Liepiņš.
90. gados studijas vadību uzņēmās Edīte Putniņa un Vita Siliņa, kas pati arī komponēja. Izveidojās cieša sadarbība ar skaņradi Jāni Lūsēnu, tapa cikls "Savādā pasaule", kā arī muzikāls uzvedums ar Jura Kulakova mūziku "Ieklausies". 21. gadsimtā "Knīpas un Knauķi" turpināja iestudēt aizraujošas muzikālās izrādes, mūzikliem "Zemes dziesmas" un "Īkstīte" sekoja Rīgas Bērnu un jauniešu muzikālā teātra (RīBēJa MuTe) dibināšana 2005. gadā. VEF kultūras pilī bērnu vokālās studijas audzēkņi pārtapa aktieros skatītāju iemīļotajos uzvedumos "Kraukšķītis", "Puteklīša un Puteklītes Ziemassvētki", "Reiz bija", “Klase”, „Pifa piedzīvojumi”, “Kazlēni un vilks”, tā bija sadarbība ar skaņražiem Niku Matvejevu, Jāni Ķirsi un citiem. Jauniestudētās dziesmas „Knīpas un Knauķi” ieskaņoja un izdeva albumos, kuri gadu no gada nominēti un iekļuvuši labāko pieciniekā Zelta mikrofona balvai Gada labākais bērnu mūzikas albums. Šajā kategorijā uzvaras lauri plūkti ar albumiem „Neparastie rīdzinieki” (2001), „Nāc un piepildi mazo sirdi” (2004), „Reiz bija” (2006),