FOTO: publicitātes
16.martā, svinīgā un emocionālā pasākumā, tiks godināta bērnu vokālā studija "Knīpas un Knauķi", saņemot Mūzikas ierakstu gada balvu "Zelta Mikrofons" par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā.
"Studijas uzdevums būtu – nevis dot prieku citiem, bet gan ar dziesmu bagātināt bērna dvēseli tā, lai mūzika no cilvēka neatkāptos visu dzīvi," ar šādu nolūku 1971. gadā kordiriģente un dziedāšanas skolotāja Irēne Veinberga Rīgas Skolotāju namā izveidoja bērnu vokālo studiju „Knīpas un Knauķi”. 50 gadu darbības laikā dziedātprasmi šeit apguvuši vairāki tūkstoši bērnu, nodziedāti simtiem koncertu Latvijā un ārvalstīs, ieskaņoti un izdoti vairāk nekā 30 dziesmu albumu, gūti panākumi konkursos. Par ieguldījumu Latvijas mūzikas industrijā 50 gadu garumā bērnu vokālā studija "Knīpas un Knauķi" šogad 16. martā saņems balvu "Zelta mikrofons" 2021.
Vokālās studijas "Knīpas un Knauķi" tapšana bija gandrīz vai nejauša: pošoties koncertam Kijevā (Ukraina), toreizējā bērnu deju kolektīva vadītāja Baiba Šteina lūdza Irēni Veinbergu dažu deju pavadījumam dejotājiem iemācīt pāris dziesmu. Pēc koncerta diriģentei bija žēl šķirties no mazajiem dziedātājiem. No sīkā kodoliņa izauga studija, kurā pēc dažiem gadiem dziedāja jau vairāk nekā simts dalībnieku – dažādu vecumu bērni. Ar laiku grupiņas ieguva personificētus apzīmējumus. Kad "Knīpas un Knauķi" paaugās, tika izveidota skolēnu grupa "Pīlēni", bet lielākās meitenes dziedāja ansamblī "Urdaviņa", kas plūca laurus skolēnu jaunrades konkursā "Ko tu proti?".
Tā kā mazo dziedātgribētāju bija daudz, tika izveidota grupiņa "Zirņa bērni", kas vēl tikai mācījās noturēt balstiņu. Čaklākie pēc gada vai diviem iekļuva pamatsastāvā "Knīpas un Knauķi". Tieši viņi devās uz ierakstu studiju, lai, sākot ar 1974. gadu, papildinātu latviešu bērnu mūzikas diskogrāfiju.
Irēnes Veinbergas kolēģe darbā ar bērniem bija skolotāja Silvija Ērgle, pastāvīgie palīgi – Silvijas meitas Kaiva un Sabīne, kā arī paaugušās ansambļa dziedātājas Ligindra Veide un Sandra Ņedzvecka. Par "Knīpu un knauķu" sabiedrotajiem kļuva latviešu komponisti – sākumā akadēmiskā žanra pārstāvji Valters Kaminskis, Arvīds Žilinskis, Ģederts Ramans u.c., 1978. gadā iznāca pirmā mazo dziedātāju skaņuplate. 1979. gadā dziesmu ciklu "Ceļa dziesma sienāzītim" mazajiem dziedoņiem sacerēja Zigismunds Lorencs, tas izdots skaņuplatē un pārtapa koncertfilmā.
80. gados "Knīpu un knauķu" koncertos skanēja Imanta Kalniņa, Raimonda Paula, Jāņa Porieša, Edvīna Zālīša, Selgas Mences, Mārtiņa Brauna, Silvijas Silavas u.c. autoru dziesmas, ansambļa knīpas piedalījās Bendžamina Britena operas "Spēlēsim operu Mazais skursteņslauķis" uzvedumā Operteātrī. 1983. gadā ciklu "Kas tur ir – ārā?" dziedošajiem bērniem veltīja Uldis Stabulnieks. Iestudētas tautasdziesmu programmas, Jāņa Ābola komponēts dziesmu cikls, 1987. gadā mūziku izrādei "Momo" dāvāja arī komponists Zigmars Liepiņš.
90. gados studijas vadību uzņēmās Edīte Putniņa un Vita Siliņa, kas pati arī komponēja. Izveidojās cieša sadarbība ar skaņradi Jāni Lūsēnu, tapa cikls "Savādā pasaule", kā arī muzikāls uzvedums ar Jura Kulakova mūziku "Ieklausies". 21. gadsimtā "Knīpas un Knauķi" turpināja iestudēt aizraujošas muzikālās izrādes, mūzikliem "Zemes dziesmas" un "Īkstīte" sekoja Rīgas Bērnu un jauniešu muzikālā teātra (RīBēJa MuTe) dibināšana 2005. gadā. VEF kultūras pilī bērnu vokālās studijas audzēkņi pārtapa aktieros skatītāju iemīļotajos uzvedumos "Kraukšķītis", "Puteklīša un Puteklītes Ziemassvētki", "Reiz bija", “Klase”, „Pifa piedzīvojumi”, “Kazlēni un vilks”, tā bija sadarbība ar skaņražiem Niku Matvejevu, Jāni Ķirsi un citiem. Jauniestudētās dziesmas „Knīpas un Knauķi” ieskaņoja un izdeva albumos, kuri gadu no gada nominēti un iekļuvuši labāko pieciniekā Zelta mikrofona balvai Gada labākais bērnu mūzikas albums. Šajā kategorijā uzvaras lauri plūkti ar albumiem „Neparastie rīdzinieki” (2001), „Nāc un piepildi mazo sirdi” (2004), „Reiz bija” (2006),
„Ar vilciņu Rīgā braucu” (2018). Par goda lietu dziedāt kopā ar mazajiem dziedoņiem uzskatījuši Igo, Niks Matvejevs, Lauris Reiniks, Aija Andrejeva, Renārs Kaupers, Daumants Kalniņš, Nauris Indzeris un citi solisti. Pašlaik ansambļa diskogrāfiju veido vairāk nekā 30 ierakstu albumu, viņu ieraksti raidīti radio, rādīti TV.
„Knīpas un Knauķi” uzstājušies neskaitāmos koncertos gan Latvijā, gan ārzemēs, ar izciliem rezultātiem startējuši vokālās mūzikas konkursos „Balss pavēlnieks”, „Zelta balss”, „Lai skan!”, „Balsis” un citos, kā arī festivālā „Bildes”. 2014. gadā Vīnē starptautiskajā Franča Šūberta koru konkursā iegūts Zelta diploms. 2018. gadā Pekinā Ķīnas 14. starptautiskajā koru festivālā no 270 dalībniekiem iegūta „Top 10” kvalifikācija. „Knīpas un Knauķi” iekļāvušies lielajā Dziesmu svētku procesā un kopā ar labākajiem bērnu vokālajiem ansambļiem kopš 2008. gada piedalījušies īpašajos svētku koncertos, pavisam nesenā un spilgtā atmiņā „Vilkam tāda dvēselīt’ ” 2018. gadā. Vairāki studijas audzēkņi izraudzījušies muzikālas profesijas, viņu vidū Latvijas radio kora žilbinošais soprāns Ieva Ezeriete, mūziķis Kaspars Tīmanis, muzikoloģes Sandra Ņedzvecka, Ieva Zeidmane, Dagnija Grīnfelde u.c.
Kopš 2008. gada saliedētā komandā ar mazajiem un jaunajiem dziedātājiem 13 grupiņās Cīrulīši, Strazdiņi, Balodīši, Žubītes, Zīlītes, Ķīvītes, Apodziņi, Vālodzītes, Cielaviņas, Zvirbulīši, Irbītes, Cālīši, Mazputniņi strādā Edīte Putniņa, Jonita Štoma un Sanita Sējāne. „Knīpu un Knauķu” sabiedrotie pēdējo gadu albumos bijuši komponisti Jānis Ķirsis, Renārs Kaupers un Andris Sējāns. „Knīpas un Knauķi” regulāri rīko lielus, skaistus koncertus ar daudzveidīgu repertuāru, un no vokālās studijas šī saime pārtapusi lielā un draudzīgā ģimenē, kur visus vieno mīlestība pret mūziku un čakls darbs. 2021. gadā, atzīmējot vokālās studijas 50. jubileju, plānota virkne pasākumu, gatavošanās kuriem jau sākusies.
16. martā jau 25. reizi tiks pasniegti Zelta Mikrofoni aizvadītā gada izcilākajiem Latvijas mūzikas ierakstiem, un skatītājus priecēs aktuālāko mūziķu priekšnesumi un pirmatskaņojumi. Svētku ceremonijai būs iespējams sekot līdzi kanālā TV3.
