Otrās instances tiesa Karginam un Krasovickim liek maksāt valstij 124 miljonus eiro

"Parex bankas" akcionāri Valērijs Kargins (no labās) un Viktors Krasovickis pēc līguma parakstīšanas, kas paredz "Parex bankas" akciju kontrolpaketes jeb 51% pārņemšanu "Hipotēku un zemes bankas" īpašumā.

FOTO: Ieva Čīka/LETA

Latgales apgabaltiesa nolēmusi, ka bijušajiem "Parex bankas" akcionāriem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim jāmaksā valstij 124 miljoni eiro, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

"Parex banka" sabruka 2008.gada krīzes laikā. Tolaik Ivara Godmaņa valdība nolēma banku glābt, pārņemt 51% akciju un ieguldīt bankā 200 miljonus latu. 10.novembrī finanšu ministrs Atis Slakteris, "Hipotēku bankas" prezidents Inesis Feiferis un Kargins noslēdza ieguldījumu līgumu, kas izglāba banku un ļāva tajā turpināt saimniekot Karginam un Krasovickim.

Pēc līguma parakstīšanas nauda no bankas sāka aizplūst vēl straujāk. "Parex" neapturēja līdzekļu izmaksas un kredītu izsniegšanu. Kad 1.decembrī tas beidzot tika izdarīts, no bankas bija aizplūdis vairāk nekā pusmiljards latu.

Kopumā valsts "Parex" ieguldīja 1,7 miljardus eiro, daļu no kuriem ir izdevies atgūt, bet neatgūti palikuši 654 miljoni eiro.

Mazināt valsts zaudējumus Privatizācijas aģentūra vēlējās, piedzenot tos no bijušajiem "Parex" akcionāriem. Līdz šim valsts labā atgūti 4,5 miljoni eiro, bet kopumā strīds risinājies 20 civilprocesos.

Divos lielākajos procesos janvāra beigās nolasīts otrās instances tiesas spriedums. Rīgas apgabaltiesā valsts no baņķieriem mēģināja pietiesāt 81 miljonu eiro, jo "Parex" vadībā viņi slēguši bankai neizdevīgus darījums ar radiem un draugiem. Šī tiesa lēma par labu Karginam un Krasovickim.

Savukārt Latgales apgabaltiesa lietā par valstij nodarītiem zaudējumiem bijušajiem akcionāriem piesprieda maksāt 124 miljonus eiro.

Spriedums pamatots ar starp pusēm noslēgto ieguldījuma līgumu. Starp valsti un akcionāriem noslēgtais līgums ir konfidenciāls, taču tiesas spriedums liecinot, ka dokumentā iekļauts punkts, ka akcionāriem ir pienākums segt zaudējumus, ja tie melojuši par bankas stāvokli.

Kā informējis advokāts, "Possessor" pārstāvis Agris Bitāns, pārbaudot bankas patieso stāvokli, radušās aizdomas, ka ir virkne noslēgtu darījumu, kas ir noslēgti uz ekonomiski vai saimnieciski neizdevīgiem noteikumiem bankai. Tāpat esot gūta virkne apliecinājumu par bankas stāvokli, ka tas nav atbildis tiem rādītājiem, kādiem vajadzēja būt.

Savukārt Kargina pārstāvis Olavs Cers uzsvēris, ka par šo spriedumu atbildētāji sniegs kasācijas sūdzību Augstākajā tiesā, jo uzskata šo spriedumu par netaisnīgu, nepamatotu un nepareizu.

Kā atzīmē raidījums, ja arī nākamajā instancē tiesa uzskatīs, ka Karginam un Krasovickim jākompensē zaudējumi, tas nenozīmēs, ka valsts kaut ko saņems, jo garantēta būšot tikai dažu miljonu eiro vērtu nekustamo īpašumu iegūšana Rīgā un Jūrmalā. Tos baņķieri devuši kā ķīlu 12 gadus vecajam ieguldījuma līgumam ar valdību.

Pēc Cera vārdiem, turklāt zaudējuma gadījumā Kargins grasoties vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā vai Eiropas Savienības tiesā, jo ilgās tiesvedības esot pielīdzināmas vajāšanai.