Sv 11.04.2021.

Vilipsonu ģimene sola vērsties ECT, ja godīgi iegādāto dzīvokli liks atdot valstij

Mākslinieks Aivars Vilipsons piedalās savas izstādes "Čaks & V-sōns" atklāšanas pasākumā Rīgas Centrālajā bibliotēkā.

FOTO: Zane Bitere/LETA

No likuma nepilnībām cietusī Vilipsonu ģimene sola vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā, ja arī apgabaltiesa ģimenes iegādāto dzīvokli atzīs par noziedzīgi iegūtu un liks to atdot valstij, vēsta LTV raidījums "Panorāma".

Risinājumus labticīgo īpašnieku aizsardzībai meklē Saeima un tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Viņa reakciju Indra Vilipsone uzskata par novēlotu, jo par dzīvoklim uzlikto arestu ministrs bija informēts jau pirms diviem gadiem. 

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 17. februārī apmierināja Valsts policijas (VP) izmeklētājas lūgumu procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, kurā lūgts atzīt par noziedzīgi iegūtu mantu Aivaram Vilipsonam piederošo, kriminālprocesā arestēto dzīvokli un atdot to pēc piederības cietušajai - Latvijas valstij.

Plašāk skaties "Panorāmas" sižetā:

Tiesnesis Zigmunds Dundurs skaidroja, ka, saskaņā ar šobrīd spēkā esošo likumu, noziedzīgi iegūtais dzīvoklis atdodams pēc piederības, proti, valstij.

Tiesas kompetencē neietilpst vērtēt, kam prioritāri būtu atstājama noziedzīgi iegūta manta, proti, nozieguma rezultātā cietušajam vai labticīgajam ieguvējam, jo tas ir likumdevēja izšķiršanās jautājums. Satversmes tiesa (ST) 2017.gada 8.marta vienā no spriedumiem norādīja, ka likumdevējam būtu jāparedz skaidrs mehānisms procesā iesaistīto personu pamattiesību efektīvai nodrošināšanai, tostarp būtu jānodrošina trešajai personai - īpašuma labticīgai ieguvējai vai labticīgai ķīlas ņēmējai - efektīvas iespējas prasīt zaudējumu atlīdzību.

Tiesa konstatēja, ka dzīvoklis, kura īpašniece bija mirusi un uz kuras atstāto mantojumu neviens mantinieks nebija pieteicies, 2011.gadā tika izkrāpts, viltojot mantošanas dokumentus, pēc tam nelikumīgi atsavinot dzīvokli par labu personām, kurām uz dzīvokli nebija nekādu tiesību. Līdz ar to cietušajai, proti, valstij 2011.gadā tika liegtas tiesības rīkoties ar tai piekritīgo dzīvokli kā bezsaimnieka mantu. Savukārt tagadējais dzīvokļa īpašnieks dzīvokli iegādājies jau pēc krāpšanas pabeigšanas, kad tas bija nelikumīgi atsavināts un reģistrēts Zemesgrāmatā par labu citām trešajām personām.

Nelielu dzīvokli Rīgā, Zirņu ielā, Vilipsons iegādājās 2017.gadā, samaksājot par to vairākus desmitus tūkstošu eiro. 2019.gadā pienāca vēstule no VP, kurā bija rakstīts, ka dzīvoklis ir arestēts kādas izmeklēšanas gaitā. Ģimene noskaidrojusi, ka viņu iegādātais dzīvoklis pirms gandrīz 10 gadiem, iespējams, izkrāpts, viltojot testamentu. Pēc tam tas divas reizes tika pārdots tālāk, līdz to nopirka Vilipsons.

Lietā tiek izmeklētās vēl desmit citas epizodes. Par aizdomās turamām kopā atzītas 14 personas.

Kriminālprocess policijas Rīgas reģiona pārvaldē sākts 2014.gadā, bet 2017.gadā, kad Vilipsons dzīvokli nopirka, Zemesgrāmatā nebija vēl nevienas atzīmes, ka dzīvoklis ir saistīts ar izmeklēšanu. Kā norāda raidījums, ja policija būtu ātrāk informējusi Zemesgrāmatu par izmeklēšanu, Vilipsonu ģimene šo dzīvokli nemaz nebūtu pirkusi.