Valdības pārstāvji piektdien, 26. februārī, tikās Ministru kabineta ārkārtas un Krīzes vadības padomes kopsēdē, kurā ministri lēma par jauniem ierobežojumiem un izmaiņām. Portāls "Apollo" piedāvā to apkopojumu.

Kravu pārvadātājiem iebraukšanai Latvijā nebūs jāuzrāda izziņa par Covid-19 testu

Līdz šim kravu pārvadātājiem tests, ieceļojot valstī, bija jāuzrāda, ja uzturēšanās periods, veicot darba pienākumus, nopietna sabiedrības veselības apdraudējuma valstīs pēdējo divu nedēļu laikā pārsniedza 72 stundas vai tests jāveic, ja uzturēšanās Latvijas teritorijā pārsniedza 72 stundas.

Vienlaikus profesionālajiem kravas transportlīdzekļu un autobusu vadītājiem tiek saglabāta prasība pēc Valsts robežsardzes vai Valsts policijas pieprasījuma uzrādīt atbilstošas kategorijas vadītāja apliecību un digitālā tahogrāfa vadītāja karti vai pēdējās darba dienas tahogrammu, kā arī darba devēja izsniegtu Starptautiskā transporta darbinieka sertifikātu, kura forma un saturs atbilst Eiropas Komisijas (EK) izstrādātajam paraugam.

Satiksmes ministrija (SM) skaidro, ka profesionālie kravas transportlīdzekļu vadītāji praksē ir saskārušies ar problēmām pirms iebraukšanas Latvijas teritorijā izpildīt normatīvo aktu prasības attiecībā uz nepieciešamību 72 stundas pirms tam veikt Covid-19 testus.

SM skaidroja, ka, piemēram, lai veiktu attiecīgā veida testu Baltkrievijas teritorijā, ir nepieciešams gaidīt desmit dienas, kas no pārvadājuma veikšanas organizācijas viedokļa nav saprātīgs laika periods. Tāpat ir situācijas, kad kravas pārvadātāju darbinieki ir spiesti ilgstoši gaidīt robežšķērsošanu, ko nav iespējams iepriekš paredzēt.

Ministrija anotācijā uzsvēra, ka Latvijas robežšķērsošanas vietās nav pieejamas pārvietojamās testēšanas laboratorijas, kas atvieglotu prasību izpildi starptautisko autopārvadājumu vadītājiem. Daudzi pārvadātāji ir norādījuši uz testa veikšanas un attiecīgā medicīnas dokumenta, kas apliecina negatīva Covid-19 testa faktu, nesamērīgajām izmaksām ārvalstīs. Tas sadārdzina pārvadājuma pakalpojumu un paildzina piegādes laiku, mazinot konkurētspēju un palielinot negodprātīgas komercdarbības riskus.

Tāpat SM aicināja ņemt vērā arī finansiālie ieguldījumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu ne tikai testa veikšana izdevumus, bet arī autovadītāja dīkstāvē pavadīto laiku. Starptautiskie kravu autopārvadājumi pandēmijas laikā ir viens no būtiskākajiem tautsaimniecības funkciju nepārtrauktības instrumentiem, šajā nozarē Latvijā nodarbināti aptuveni 20 000 kravas transportlīdzekļu vadītāji.

Noteikumu izmaiņas attiecas arī uz ārvalstu autopārvadājumu uzņēmumu darbiniekiem, kuri ierodas Latvijā, veicot darba pienākumus, tādēļ būtu jānosaka samērīgas prasības, kas nekavē kravu piegādes un nodrošina visiem autopārvadājumu tirgus dalībniekiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

Reizē SM izcēla vairākus EK norādījumus par kravas pārvadājumu nozīmīgo lomu vienotā tirgus funkcionēšanai, kas pamato pieņemtos grozījumus noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.

No 15. marta atsevišķos gadījumos atļaus atsākt transporta līdzekļu vadīšanas apmācības klātienē

Atsākt noteikto prasmju apguvi klātienē drīkstēs personas, kuras mācības sākušas līdz pagājušā gada 20.decembrim, kā arī atbilstoši ārējiem normatīvajiem aktiem viņiem šīs prasmes nepieciešams darba vajadzībām.

Tāpat valdības lēmums veikt grozījumus pagājušā gada 6.novembrī izsludinātajos noteikumos par ārkārtējās situācijas izsludināšanu paredz no 1.marta atļaut mācības dzelzceļa, autosatiksmes, jūrniecības un aviācijas apakšnozarē, kā arī pasažieru pārvadājumu, kravu pārvadājumu un bīstamo kravu pārvadājumu jomā un pirmās palīdzības mācību kursu praktiskās daļas individuālu apguvi un noslēguma pārbaudījuma kārtošanu klātienē, ja tiek izpildīti vairāki kritēriji.

Tostarp personai nepieciešams profesionālo prasmju vai kvalifikācijas ieguvei vai uzturēšanai 2021.gada pirmajā pusgadā, atbilstoši ārējiem normatīvajiem aktiem personai apmācības nepieciešamas darba vajadzībām. Šo prasmju apguvei jānotiek individuāli, telpā vai transportlīdzeklī atrodoties tikai apmācāmai personai un apmācības veicējam, izņemot atsevišķus gadījumus jūrnieku profesionālās kvalifikācijas iegūšanai un uzturēšanai, kā arī gaisa kuģu lidojumu apkalpes locekļu apliecības un kvalifikācijas atzīmes iegūšanai un derīguma uzturēšanai.

Prasmju apguve jāorganizē tā, lai varētu nodrošināt telpu, tai skaitā transportlīdzekļa, pastiprinātu vēdināšanu un klātesošie lietotu mutes un deguna aizsegus.

Paplašina dīkstāves atbalsta saņēmēju loku

Ņemot vērā ieilgušo Covid-19 krīzi uz uzņēmēju, pašnodarbināto personu un patentmaksātāju saimniecisko darbību, nepieciešams palielināt atbalsta saņēmēju loku, kuriem līdz šim bija ierobežota atbalsta saņemšana, bet būtu atbalstāmi, jo to darbību kavē ieilgušās Covid-19 krīzes noteiktie ierobežojumi, skaidroja ministrijā.

Ar izmaiņām atbalsta programmā turpmāk būs paredzēti papildus jauni atbalsta kvalificēšanās kritēriji, tādejādi atbalsta saņēmēji varēs izvēlēties vienu no diviem kvalificēšanās kritērijiem, lai pretendētu uz dīkstāves atbalstu.

Uz atbalstu būs tiesīgi pieteikties darba devēji, pašnodarbinātas personas un patentmaksātāji atbilstoši patlaban spēkā esošajam kritērijam, kas paredz ne mazāk kā 20% ieņēmumu samazinājumu par konkrēto atbalsta mēnesi salīdzināt ar mēneša vidējiem ieņēmumiem 2020.gada augustā, septembrī un oktobrī, kuros uzņēmums faktiski darbojies.

Vai arī kvalificēties pēc jaunā kritērija, kas paredz ne mazāk kā 30% ieņēmumu kritumu vērtēt, salīdzot ieņēmuma samazinājumu konkrētajā atbalsta mēnesī ar attiecīgā 2019.gada mēneša ieņēmumiem.

EM skaidroja, ka jaunā kritērija ieņēmumu samazinājums tiek vērtēts pret 2019.gadu, līdz ar to ieņēmumu kritums ir noteikts lielāks, proti, 30% salīdzinot ar attiecīgo 2019.gada mēnesi.

Šāda ieņēmumu krituma noteikšana tiek pamatota ar to, ka 2019.gadā saimniecisko darbību neietekmēja Covid-19 radītie apstākļi un tautsaimniecībā bija vērojama mērena izaugsme, līdz ar to ir atšķirīgi apstākļi pret kuriem vērtē ieņēmumu kritumu, kā rezultātā šādas normas noteikšanā ir ievērots vienlīdzības princips.

Par 453 750 eiro iegādāsies 250 000 sejas masku trūcīgajiem

Valdība piektdien lēma par 453 750 eiro iegādāties 250 000 sejas masku, lai tās izsniegtu trūcīgajiem iedzīvotājiem.

Šīs maskas tostarp nodrošinās tiem, kuriem piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss, kā arī personām, kuras ir tiesīgas saņemt naktspatversmes vai patversmes pakalpojumus, aprūpes mājās pakalpojumus, un personas, kuras ir tiesīgas saņemt dienas aprūpes centra, dienas centra vai krīzes centra pakalpojumus.

Plānots, ka Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkuma centrs organizēs daudzkārt lietojamu sejas masku iepirkumu un iegādi, attiecīgi iegādājoties 250 000 vienības sejas maskas. Savukārt, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests nodrošinās to nogādāšanu pašvaldību Civilās aizsardzības komisijās, kas sejas maskas izsniegs pašvaldībām. Pašvaldības tās tālāk izsniegs minētajām personu grupām.

Saskaņā ar Labklājības ministrijas informāciju, Latvijā ir 26 764 personas ar trūcīgas personas statusu, 39 382 personas ar maznodrošinātas personas statusu, 6864 personas, kas saņem naktspatversmes vai patversmes pakalpojumus, 17 239 personas, kas saņem aprūpes mājās pakalpojumus un 22 267 personas, kas saņem dienas aprūpes centru, dienas centru vai krīzes centru pakalpojumus.

Masku iegādei nepieciešamie 453 750 eiro tiks piešķirti no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Piešķir 182 miljonus eiro 500 eiro pabalsta izmaksai par katru bērnu

Valdība piektdien nolēma no valsts budžeta programmas neparedzētiem gadījumiem piešķirt Labklājības ministrijas (LM) 182,08 miljonus eiro, lai nodrošinātu vienreizēja atbalsta izmaksu personām, kuras audzina bērnus, 500 eiro apmērā par katru bērnu.

Covid-19 krīzes atbalsts ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu tiks izmaksāts par kopumā 364 097 bērniem. Atbalstu par katru audzināšanā esošu bērnu piešķirs no 1.marta.

Šāds atbalsts pienāksies personai, kurai ir tiesības uz bērna kopšanas pabalstu par bērnu līdz viena gada vecumam, ģimenes valsts pabalstu vai piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti vai kurai sakarā ar bērna dzimšanu ir tiesības saņemt maternitātes pabalstu un bērns dzimis līdz ārkārtējās situācijas beigām.

Vienreizējo atbalstu par katru bērnu saņems arī tie, kuriem tiesības saņemt bērna kopšanas pabalstu līdz viena gada vecumam vai ģimenes valsts pabalstu ārkārtējās situācijas laikā.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) par tiem bērniem, par kuriem piešķirts bērna kopšanas pabalsts līdz viena gada vecumam vai ģimenes valsts pabalsts, piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti, atbalstu izmaksā bez personas iesnieguma līdz 31.martam.

Savukārt tām personām, kurām no 1.marta līdz ārkārtējās situācijas beigām rodas tiesības saņemt bērna kopšanas pabalstu līdz viena gada vecumam, piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti vai maternitātes pabalstu, kā arī personām, kuras saņem maternitātes pabalstu, VSAA atbalstu izmaksā bez personas iesnieguma 30 dienu laikā no dienas, kad piešķirts bērna kopšanas pabalsts līdz viena gada vecumam vai ģimenes valsts pabalsts.

Tiem, kuriem no 2021.gada 1.marta līdz ārkārtējās situācijas beigām radīsies tiesības saņemt minēto atbalstu, VSAA izmaksās bez iesnieguma 30 dienu laikā no dienas, kad piešķirts bērna kopšanas pabalsts līdz viena gada vecumam vai ģimenes valsts pabalsts.

Valdība atliek lēmuma pieņemšanu par gaisa pārvadājumiem caur lidostām uz un no trešajām valstīm

Grozījumus noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kas saistīti ar aizlieguma atcelšanu veikt gaisa pārvadājumus caur lidostām uz un no trešajām valstīm, valdība šodien vēl neizskatīja, bet plāno to darīt nākamajā sēdē otrdien, 2.martā.

Lai gan konceptuāli ministri par grozījumu pieņemšanu vienojās, līdz otrdienai to skatīšana atlikta, lai precizētu, vai pasažieriem, kuri no trešajām valstīm Latvijā ieradušies tranzītā, būs jāveic Covid-19 tests, un kam par to būtu jāmaksā. 

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) piektdien valdības sēdē norādīja, ka Iekšlietu ministrija atbalsta drošu ceļošanu. Tāpat robežsardze sekojot līdzi aktuālajai situācijai un tai esot pietiekami daudz resursu ieceļotāju kontrolei.

Kā norāda Satiksmes ministrijā (SM), grozījumi ir nepieciešami, jo citas valstis, tostarp Igaunija un Lietuva, pasažieru pārvadājumus no un uz trešajām valstīm atļauj, un praksē vērojama situācija, ka Latvijas pasažieri šādus braucienus veic, izmantojot tranzīta iespējas caur kaimiņvalstīm vai pa sauszemi. Atļaujot kontrolētus pasažieru pārvadājumus būtiskajiem ceļotājiem ar tiešajiem lidojumiem, paredzēts, ka tiks uzlabota ceļotāju plūsmas izsekošana un kontrole epidemioloģiskās drošības nolūkos.

SM skaidro, ka dati pēc pārvadājumu aizlieguma atcelšanas uz un no citām Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomikas zonas valstīm, kā arī Šveices Konfederācijas un Lielbritānijas parāda, ka starptautisko pasažieru pārvadājumu aizliegums pats par sevi neietekmē jaunu Covid-19 gadījumu skaitu, jo ievesto gadījumu skaits ir neliels, it īpaši, ceļojot ar gaisa transportu.

Ministrija atsaucas uz Slimību profilakses un kontroles centra datiem, kas liecina, ka nav korelācijas starp aviopārvadājumiem un Covid-19 izplatību, kad vīruss jau izplatās lokāli. 2020.gadā Latvijā kopumā ir apstiprināti 40 904 Covid-19 saslimšanas gadījumi, no tiem ievesti ir 892 gadījumi, no kuriem, savukārt, 250 gadījumi ir ar gaisa transportu, kas ir 0,61% no visiem apstiprinātajiem gadījumiem.

Arī 2021.gadā lielākais Covid-19 gadījumu skaits tiek ievests ar privāto transportu - janvārī Latvijā ievesti 130 gadījumi, no kuriem ar aviāciju - 26. Pēdējās nedēļās, ievērojot papildus uzlikto pienākumu uzrādīt negatīvu Covid-19 testa rezultātu pirms iekāpšanas, ievesto Covid-19 gadījumu skaits ar aviāciju katru nedēļu samazinās.

SM norāda, ka, personām ieceļojot Latvijā ar automašīnu, ir lielākas iespējas neaizpildīt "Covidpass.lv" apliecinājumu. Šīs personas, pārvietojoties ar automašīnu, var būt kontaktā ar daudzām citām personām gan Latvijā, gan ārpus Latvijas, kas var novest pie lielāka šo personu inficēšanās riska un kontaktpersonu neizsekojamības. SM uzsver, ka būtisko ceļotāju ieceļošana ar tiešajiem lidojumiem ļaus labāk kontrolēt un izsekot ceļotāju plūsmu.

Tāpat SM kā argumentus aizlieguma atcelšanai minēja to, ka liela daļa pasažieru, kas Latvijā ar gaisa satiksmi ieceļo no trešajām valstīm, ceļo tranzītā, būtiskie ceļotāji no trešajām valstīm tiks pakļauti vairākām pārbaudēm, kā arī faktu, ka aviācijas nozares darbības atjaunošana ir priekšnosacījums ekonomikas augšupejai.

Video: Preses konference 26. februārī