Pētījums: Būtiski ir palielinājusies sabiedrības iesaiste Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienas svinībās

Latvijas Universitātes (LU) vadošais pētnieks Andris Saulītis uzsver, ka neatkarīgās Latvijas vēsture veido pozitīvas nacionālās pašapziņas pamatu, ko var skaidri redzēt valstiskumam nozīmīgu dienu atzīmēšanā.

Jau iepriekšējos sociālās atmiņas monitoringos pētnieki konstatējuši, ka Latvijas iedzīvotāju vairākums visnotaļ aktīvi iesaistās Latvijas Proklamēšanas dienas svinībās 18.novembrī un Lāčplēša dienas atzīmēšanā 11.novembrī, un ka tas liecina par svētku un piemiņas dienu augsto saliedējošo potenciālu.

Pētnieku apkopotie dati liecina, ka Neatkarības atjaunošanas dienas atzīmēšanas popularitāte ir augusi visā sabiedrībā. Šos svētkus vienlīdz plaši svin visās vecuma grupās, kā arī reģionos.

To biežāk ir sākusi atzīmēt arī Latvijas rusofonā minoritāte, kaut gan tā joprojām retāk iesaistās valsts svētku svinēšanā. Pašlaik rusofonās minoritātes vidū Neatkarības atjaunošanas dienu un Lāčplēša dienu atzīmē aptuveni līdzīgs iedzīvotāju īpatsvars jeb aptuveni katrs trešais šīs valodas grupas pārstāvis, secināts monitoringā.

Pētījuma dati atklāj, ka Covid-19 pandēmija nav mazinājusi šo oficiālo datumu nozīmi, vien daļai iedzīvotāju mainījušies svinēšanas paradumi. Tikmēr šā gada monitoringa dati atklāj, ka būtiski ir palielinājusies sabiedrības iesaiste arī 4.maija svinībās - tā pēdējo astoņu gadu laikā ir gandrīz trīskāršojusies, palīdzot iedzīvotāju vidū vairot pozitīvu attieksmi pret Atmodas laiku un Latvijas neatkarības atjaunošanu.

Saulītis skaidro, ka šādas pārmaiņas vismaz daļēji, ja ne lielā mērā, arī ir saistāmas ar mērķtiecīgu un saskaņotu valsts institūciju, pašvaldību un pilsoniskās sabiedrības rīcību, kas 4.maiju - Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienu - pēdējos 15 gados ir nostiprinājušas kā atceres praksi.

Pētnieks uzsver, ka nedz 4.maija, nedz arī 18.novembra un 11.novembra sabiedrību saliedējošais potenciāls nav izsmelts. Jaunākie monitoringa dati rosina domāt par precīzāk mērķētu stratēģiju, kas Latvijas valstiskumam nozīmīgo datumu atzīmēšanā vēl vairāk iekļautu mazākumtautību pārstāvjus un Latvijas reģionos, īpaši mazāk urbanizētās teritorijās, dzīvojošos cilvēkus. Tāpat neapmierinātība ar sociālekonomiskajiem apstākļiem mudina cilvēkus mazāk iesaistīties valsts svētkos. Tas demonstrē, ka vēstures politika ir daudzdimensionāls rīcībpolitiku kopums, kura panākumus nosaka arī tas, kā tiek risināti nevienlīdzības un reģionālās politikas jautājumi, skaidro Saulītis.

Monitoringa pamatu veido reprezentatīvi socioloģiskās aptaujas dati, kuri tika iegūti laikā no 2024.gada novembra līdz 2025.gada februārim. Aptauja tika veikta ar Valsts pētījumu programmas atbalstu. Aptaujā piedalījās 2023 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 gadiem un vecāki.