:format(webp)/nginx/o/2020/03/22/13020273t1h0f9e.jpg)
Vairāki koalīcijas politiķi atbalsta epidemiologu uzklausīšanu Covid-19 riska mazināšanai saistībā ar cilvēku plūsmām, kuras šķērso sauszemes robežu.
Atbildot uz jautājumu, vai saistībā ar gaidāmo trešo valstu lidojumu atļaušanu kā kompensāciju riska mazināšanai vajadzētu samazināt to cilvēku skaitu, kas ierodas Latvijā pa sauszemi, Jaunās konservatīvās partijas politiķis, Saeimas deputāts Gatis Eglītis atbildēja, ka tā varētu būt daļa no kompromisa.
Politiķis norādīja, ka, iespējams, jau rudenī vajadzēja daudz stingrāk veikt pārbaudes cilvēku plūsmām pāri robežai no Igaunijas un Lietuvas.
Nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK politiķis Imants Parādnieks pauda, ka jādara viss iespējams, lai Latvijas iekšienē esošos ierobežojumus, kas skar mūsu pašu iedzīvotājus, nevajadzētu pastiprināt tāpēc, ka Covid-19 izraisošais vīruss tiktu "importēts". Līdz ar to nepieciešami maksimāli ierobežojumi, lai izslēgtu jaunu vīrusu gadījumu ienākšanu Latvijā, skaidroja politiķis.
Svarīgi, lai epidemiologi sniedz savu vērtējumu, kā vislabāk sasniegt šo mērķi, pēc kā arī varētu tikt pieņemti attiecīgi ierobežojumi, skaidroja Parādnieks.
Labklājības ministre Ramona Petraviča (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) pauda, ka, ieklausoties ekspertu viedoklī, ir jāpievērš uzmanība, kā kontrolējam sauszemes robežas, lai izvairītos no jaunā vīrusa paveida. Ja Lietuva un Igaunija atļauj lidojumus uz trešajām valstīm, tad tā ir iespēja, ko izmantot Latvijas iedzīvotājiem nepieciešamības gadījumā, skaidroja Petraviča.
Tieši nekomentējot jautājumu par sauszemes robežu, "Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Marija Golubeva pauda, ka, ja pieaugs ar Covid-19 saslimušo skaits, vajadzētu būt gataviem tam, ka būs jāievēro vairāki ierobežojumi. Šāda pieauguma gadījumā būtu vietā arī diskusija, kādi tieši jauni ierobežojumi nepieciešami, pauda politiķe.
Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) savā atbildē tieši neizteicās attiecībā uz sauszemes robežas kontroles pieeju, reizē sniedzot skaidrojumu attiecībā uz valdībā iepriekš apspriesto iespēju par lidojumu atļaušanu saistībā ar trešajām valstīm. Kariņš skaidroja, ka tas ir Satiksmes ministrijas (SM) un Veselības ministrijas kopīgi skatīts jautājums.
No premjera teiktā izrietēja, ka Baltijas valstīm ir vienota gaisa telpa un ka no Lietuvas un Igaunijas galvaspilsētas notiek gaisa satiksme ar trešajām valstīm. Šādā situācijā Latvijai ir apgrūtināta iespēja kontrolēt cilvēkus, kuri mūsu valstī pamatā ierodas pār sauszemes robežu, kas Baltijas valstīm nav noslēgta, pauda Kariņš.
No atbildīgajām ministrijām saņemtais piedāvājums paredzot, ka "mums būtu iespējas simtprocentīgi kontrolēt" katru cilvēku, kurš ierodas, tajā skaitā, vai persona ir veikusi Covid-19 testu, pauda valdības vadītājs. Eksperti strādā arī pie tā, lai, iespējams, lidostā "Rīga" prasītu Covid-19 testu no katra, pauda Kariņš. Tas drīzāk stiprina kontroli pār to, kas notiek Latvijā, jo, ja tas netiktu darīts, tad jāņem vērā, ka kustība uz Latviju caur Lietuvu un Igauniju visu laiku notiek tāpat, vērsa uzmanību premjers.
Kā ziņots, grozījumus noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kas saistīti ar aizlieguma atcelšanu veikt gaisa pārvadājumus caur lidostām uz un no trešajām valstīm, valdība 26.februārī vēl neizskatīja, bet plāno to darīt otrdien, 2.martā.
Lai gan konceptuāli ministri par grozījumu pieņemšanu vienojās, līdz otrdienai to skatīšana atlikta, lai precizētu, vai pasažieriem, kuri no trešajām valstīm Latvijā ieradušies tranzītā, būs jāveic Covid-19 tests, un kam par to būtu jāmaksā.
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) piektdien valdības sēdē norādīja, ka Iekšlietu ministrija atbalsta drošu ceļošanu. Tāpat robežsardze sekojot līdzi aktuālajai situācijai un tai esot pietiekami daudz resursu ieceļotāju kontrolei.
Kā norāda SM, grozījumi ir nepieciešami, jo citas valstis, tostarp Igaunija un Lietuva, pasažieru pārvadājumus no un uz trešajām valstīm atļauj, un praksē vērojama situācija, ka Latvijas pasažieri šādus braucienus veic, izmantojot tranzīta iespējas caur kaimiņvalstīm vai pa sauszemi. Atļaujot kontrolētus pasažieru pārvadājumus būtiskajiem ceļotājiem ar tiešajiem lidojumiem, paredzēts, ka tiks uzlabota ceļotāju plūsmas izsekošana un kontrole epidemioloģiskās drošības nolūkos.